Cik lielas ir jaunpiešķirtās vecuma pensijas, un kas ietekmē to apmēru

Dažādos ziņojumos iepriekšējos gados ir atkārtots, ka “vieglajos” nodokļu režīmos veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nav pietiekamas, lai nodrošinātu pensijas kapitāla uzkrājumu pat minimālās valsts vecuma pensijas saņemšanai. Valsts kontrole pensiju sistēmas ilgtspējas revīzijā 2016. gadā norādīja: mikrouzņēmumu darbinieku vidējais piecos gados uzkrātais pensijas kapitāls ir par 65% mazāks nekā vispārējā nodokļu režīmā strādājošā vidējais uzkrātais kapitāls.

Šogad maijā vecuma pensiju saņēma 440 871 pensionāri. Vidējais pensijas apmērs bija 410,97 eiro. Taču vidējo rādītāju veido viss spektrs – gan 100 eiro pensijas, gan tūkstošos sapelnītās. Turklāt šogad arī mazās pensijas uz augšu pavilka jaunais minimālais vecuma pensijas apmērs, jo personai, kurai ir uzkrāts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais Latvijas apdrošināšanas stāžs, kas šobrīd ir 15 gadi, minimālās vecuma pensijas apmērs no 2021. gada 1. janvāra nevar būt mazāks par 149,60 eiro.

Apmēram piektā daļa senioru saņem pensiju, kas pārsniedz 500 eiro.

Pagājuša gada decembrī vidējā vecuma pensija bija 404,21 eiro, bet saņēmēju skaits lielāks – 447 525.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) LV portālam apkopotā informācija par 2020. gadu liecina, ka vecuma pensijas tika piešķirtas 19 469 cilvēkiem, un to vidējais apmērs bija 427,18 eiro.

Arī pensijas vidējais apmērs atšķiras atkarībā no tā, saskaņā ar kādām likumā paredzētajām tiesībām cilvēks pensionējas. Var izmantot tiesības pensionēties priekšlaicīgi, divus gadus ātrāk, ja ir vismaz 30 gadu stāžs. Piecus gadus ātrāk tiesības uz vecuma pensiju ir piecu un vairāk bērnu un bērna ar invaliditāti vecākiem, ja ir vismaz 25 gadu stāžs. Ir vēl citi gadījumi, kad pensiju var sākt saņemt ātrāk.

Sasniedzot pensijas vecumu, invaliditātes un izdienas pensijas vietā piešķir vecuma pensiju, taču saglabājot iepriekšējās pensijas apmēru. Izdienas pensijas valstī ir ievērojami lielākas nekā citas, līdz ar to arī izdienas pensijas saņēmējiem piešķirtās vecuma pensijas ir  būtiski lielākas, pagājušajā gadā vidējā – 764,87 eiro. Vismazākās piešķirtās pensijas bija daudzbērnu un bērnu ar invaliditāti vecākiem, kuri var pensionēties ātrāk.

2020. gadā piešķirtās pensijas un vidējais apmērs

Patiesam priekšstatam svarīga ne jau kopējā vidējā pensija (jo vairāk nekā 3,5 tūkstoši senioru saņem arī par 1500 eiro lielāku vecuma pensiju), bet vecuma pensiju apmēra, lai arī vidējā, gradācija. Pagājušajā gadā no 19 469 piešķirtajām vecuma pensijām 2343 cilvēkiem tās bija mazākas par 100 eiro. 

2020. gadā piešķirto vecuma pensiju sadalījums pēc piešķirtā apmēra

Datu avots: VSAA, LabIS

*Ja personai tiesības uz Latvijas pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām. Ja Latvijas apdrošināšanas periods nav pietiekams, lai rastos tiesības saņemt Latvijas pensiju, tad tiesību noteikšanā ņem vērā arī citu ES/EEZ dalībvalstu vai līgumvalstu apdrošināšanas periodus, bet pensiju aprēķina, ņemot vērā tikai Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu. Līdz ar to, šādām personām Latvijas pensijas piešķirtais apmērs var būt mazāks par valstī noteikto minimālo pensiju.

Pensijas aprēķinā individuālo iemaksu svars palielināsies

Otrreiz sākot sociālās apdrošināšanas iemaksu reformu (pirmoreiz minimālās sociālās iemaksas bija paredzēts ieviest, bet tas neizdevās, 2017. gadā), pensiju sistēmas noteikumi nemainās – kāda darba mūžā ir bijusi darba devēja un paša līdzdalība iemaksu veikšanā, tāds arī rezultāts – pensijas apmērs. Protams, ņemot vērā likumā “Par valsts pensijām” pārejas periodus, noteiktās korekcijas, kas paredzētas cilvēkiem ar ilgāku darba stāžu, un vēl citus faktorus.

Vecuma pensiju aprēķina, ņemot vērā:

• uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim;
• vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. gada janvāra līdz 1999. gada decembrim;
• apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim;
• laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (koeficients G).

Kādus nosacījumus ņem vērā, aprēķinot pensiju, ja ir vismaz 30 gadu stāžs, kādā apmērā no ienākumiem iemaksas nonāk pensiju kapitālā, kā iemaksas aprēķina darba ņēmējam un kā –pašnodarbinātajam, LV portāla izraudzītās situācijas skaidro VSAA Pensiju metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Sanita Letapura un Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.

Atgādināsim, ka pašreiz turpina darboties likuma “Par valsts pensijām” norma, ka pensijas sākuma kapitāla aprēķinam piemēro 1996.–1999. gada vidējo aktualizēto apdrošināšanas iemaksu algu valstī, ja apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem, ja personas mēneša vidējā iemaksu alga ir mazāka par vidējo algu valstī minētajā periodā.

Proti, likumā noteikts: apdrošināšanas stāžu (un tam pielīdzinātos periodus) līdz 1996. gadam sākumkapitāla aprēķināšanai novērtē ar individuālo darba algu no 1996. līdz 1999. gadam. Ja alga toreiz (1996.–1999. gadā) bija maza, piemēram, minimālā 38 lati (~54 eiro), tad, pieprasot pensiju šogad, sākumkapitāla aprēķināšanai izmanto aktualizētu vidējo iemaksu algu valstī – 2021. gadā (1157,73 eiro), ja kopējais stāžs ir vismaz 30 gadu, no kuriem vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996. gada 1. janvāra.

Jāpiebilst, ka ar katru gadu šim periodam ir arvien mazāka ietekme uz pensijas apmēru. Jo šogad tiesības uz vecuma pensiju ir no 64 gadu vecuma. Ja cilvēks darba gaitas (vai studijas augstskolā) sācis 18 gadu vecumā, 1975. gadā, tad viņam šo labvēlīgo pensijas normu piemēro par periodu no 1975. gada līdz 1995. gadam (ieskaitot). Tiem, kas turpmāk dosies pensijā, ar katru gadu šis periods sarūk. Un pensijas apmērs arvien vairāk kļūst atkarīgs no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas tiek individuāli katram reģistrētas kopš 1996. gada.

Kādi maksājumi veido pensijas kapitālu

Šogad darba ņēmējam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pamatlikme ir 34,09%, no kuriem 10,50% tiek ieturēti no darbinieka bruto algas, 23,59% samaksā darba devējs no saviem līdzekļiem.

Uzkrājumu pensijas kapitālam veido:

• iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta (bruto algas vai cita) tiek novirzītas valsts pensiju kapitālam, ja persona nav pensiju 2. līmeņa dalībnieks;
• ja persona ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, tad iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta tiek reģistrētas valsts pensijas kapitālam un 6% tiek ieguldīti pensiju 2. līmenī.

Tas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 786 par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem.

Kas ir iemaksu objekts:

Darba ņēmējam iemaksu objekts ir iemaksu alga jeb bruto alga un visi citi algota darba ienākumi mēnesī. Ja bruto alga ir 600 eiro, tas arī ir iemaksu objekts.

Piemērs. Darba ņēmēja darba alga (bruto) ir 600 eiro mēnesī. Valsts pensiju kapitālam (pensiju 1. līmenim) tiek novirzīti 120 eiro. Ja apdrošinātais ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, tad valsts pensiju kapitālam (1. līmenim) tiek novirzīti 84 eiro, bet pensiju 2. līmenim – 36 eiro.

Pašnodarbinātajam iemaksu objekts ir VID deklarētie ienākumi (saimnieciskās darbības ieņēmumi mīnus izdevumi).

Pašnodarbinātajam pensiju apdrošināšanu paredz divas ienākumu situācijas, no kurām atkarīgas atšķirīgas iemaksu likmes. Ja ienākumi ir vismaz 500 eiro un lielāki, pašnodarbinātais veic iemaksas 31,07% apmērā vismaz no 500 eiro plus 10% no summas virs 500 eiro. Vispārējā jeb pilnā likme ietver slimības, maternitātes, vecāku, invaliditātes un pensiju apdrošināšanu. Ja ienākumi ir mazāki par 500 eiro, pašnodarbinātais veic iemaksas tikai 10% no faktiskā ienākumu un šī likme paredz apdrošināšanu tikai pensijai.

Piemēram, pašnodarbinātā ienākums 500 eiro mēnesī. Viņš ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks. Valsts pensiju kapitālam tiek novirzīti 14% – 70 eiro, pensiju 2.līmenim – 30 eiro.

Piemēram, pašnodarbinātā ienākums ir 300 eiro mēnesī. Viņam ir jāsamaksā 10% pensiju apdrošināšanai – 30 eiro. Šī iemaksa tiek novirzīta tikai valsts pensiju 1. līmenim.

MUN maksātājiem cita kārtība

No 1. jūlija par mikrouzņēmumu darbiniekiem kā par darba ņēmējiem VSAOI maksā vispārējā kārtībā. MU īpašnieks par sevi var turpināt maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs (īpašnieks) ir pašnodarbinātais. Šī nodokļa maksātājam atšķiras kārtība, kādā iemaksas tiek novirzītas sociālajai apdrošināšanai.

Mikrouzņēmuma īpašnieks (pašnodarbinātais) maksā nodokli no apgrozījuma – 25% no apgrozījuma līdz 25 000 eiro gadā), 40% no pārsnieguma summas. No šī nodokļa 80% ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 20% – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Piemēram, MU apgrozījums ceturksnī ir 1800 eiro (mēnesī 600 eiro). Jāmaksā nodoklis – 450 eiro, no kuriem 360 eiro tiek attiecināti uz iemaksām. MU īpašnieks ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks. No samaksātā nodokļa (360 eiro ceturksnī, tātad 120 eiro mēnesī) tiks aprēķināts VSAOI objekts, piemērojot pašnodarbinātā likmi (31,07%). VSAOI objekts mēnesī ir 386,22 eiro. Līdz ar to pensijas kapitāls ir 77,24 eiro: pirmajam līmenim tiek novirzīti 54,07 eiro, otrajam līmenim – 23,17 eiro.

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3. panta pirmā daļa noteic, ka valsts sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, paternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.

Tātad valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mērķis ir, iestājoties apdrošināšanas gadījumam un izpildoties sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanas kritērijiem, nodrošināt darba ienākumu aizvietojumu. Valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs ir atkarīgs no objekta, no kura veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Likuma grozījumu, ar kuriem noteica, ka būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas, anotācijā norādīts, ka 2019. gadā Latvijā aptuveni 1/3 nodarbināto personu (273,6 tūkst.) guva ienākumus, kur vidējās aprēķinātās obligātās iemaksas nesasniedz iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas.