Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par darbinieku bezalgas atvaļinājuma periodā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic, un tās arī netiek veiktas. Tas var ietekmēt pabalstiem nepieciešamo sociālās apdrošināšanas kvalifikācijas periodu, kā arī pensijas stāžu, un šajā periodā netiek papildināts arī pensijas kapitāls.
FOTO: Freepik
Darbiniekam dažādās situācijās var rasties nepieciešamība izmantot bezalgas atvaļinājumu. Kādā veidā darba ņēmēja tiesības uz bezalgas atvaļinājumu ir saistītas ar sociālo apdrošināšanu un kā laiks bez darba samaksas ietekmē pabalstus un pensiju, – par to šajā skaidrojumā.
Darbinieka tiesības uz bezalgas atvaļinājumu ir noteiktas Darba likuma 153. pantā. Par to, vai darbiniekam piešķirt prasīto atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, lemj un dod piekrišanu darba devējs. Tiesību normas nenosaka vispārēju obligātu pienākumu darbiniekam piešķirt šādu atvaļinājumu.
Obligāti šis atvaļinājums jāpiešķir likuma 153. panta 1., 11. , 12. daļā noteiktajos gadījumos, ja to pieprasa darbinieks:
Šiem gadījumiem likumā ir noteikti arī bezalgas atvaļinājuma termiņi.
Pašreiz Saeimā izskatīšanā ir Darba likuma grozījumi, ar kuriem paredzēts noteikt darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kuram nopietna medicīniska iemesla dēļ vajadzīga aprūpe vai atbalsts. Šādu atvaļinājumu piešķirtu līdz piecām darba dienām viena gada laikā.
Citos gadījumos Darba likums neregulē bezalgas atvaļinājuma minimālo un maksimālo ilgumu. Darba devējs, izvērtējot uzņēmuma vajadzības, ir tiesīgs arī darbiniekam atteikt bezalgas atvaļinājumu. Vienlaikus 152. pantā ir paredzēts, ka tikai četras nedēļas gadā ir laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Iespēja izmantot tiesības uz bezalgas atvaļinājumu, ja tam ir piekritis darba devējs, ļauj saglabāt stabilitāti un nezaudēt darbu. Saprotams, ka šajā laikā netiek maksāta alga, līdz ar to netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Kā bezalgas periods ietekmē individuālo sociālo apdrošināšanu, uz LV portāla vaicāto par dažādām situācijām atbildes sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Glušaka.
Lai darba ņēmējam būtu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem (slimības, maternitātes un citiem), ir noteikts laiks, cik ilgi jābūt veiktām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Tas ir noteikts likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 4. pantā.
Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 6. panta pirmās daļas 1. punktu apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, veido periodi, par kuriem veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Taču laika periodā, kurā darbinieks atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, netiek gūti ienākumi, par viņu nav jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un tās arī netiek veiktas. Līdz ar to šis periods neveido sociālās apdrošināšanas kvalifikācijas periodu un netiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā.
Piemēram, cilvēks ir uzsācis darba gaitas 2022. gada janvārī, martā bijis bezalgas atvaļinājumā. Aprīlī saslimis. Viņam būs tiesības uz darba devēja maksāto slimības naudu (apmaksātu A lapu par darba dienām līdz darbnespējas lapas 9. dienai), taču, ja darbnespēja būs ilgāka, nebūs tiesību uz slimības pabalstu no 10. dienas.
Īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem (pabalstiem) darba ņēmēja statuss tiek respektēts arī situācijās, kad ir bijis bezalgas atvaļinājums.
Pabalstu apmēru darba ņēmējam nosaka no vidējās iemaksu algas 12 mēnešu periodā, kurā neieskaita pēdējos trīs mēnešus – mēnesi, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (izsniegta darbnespējas B lapa un pieprasīts maternitātes pabalsts, pieprasīts bezdarbnieka vai cits pabalsts) un vēl divus mēnešus pirms tam.
Nosakot tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, to apmēra aprēķinam izmanto pakalpojuma pieprasītāja vidējo iemaksu algu. Ja aprēķina periodā kādu laiku nav bijis darba ienākumu un attiecīgi arī sociālās apdrošināšanas iemaksu, jo persona bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, šos “tukšos” mēnešus vai dienas aizstāj ar 40% vai 70% no vidējās iemaksu algas valstī, ņemot vērā piešķiramo pabalstu.
Aprēķinam tiek izmantota valstī vidējā iemaksu alga aizpagājušajā gadā. Piemēram, ja šāda situācija ir ar šogad pieprasītajiem pabalstiem, tad tiek izmantota 2020. gada vidējā iemaksu alga, kas bija 939,93 eiro.
Pabalstu apmēra noteikšanā bezalgas periods un iemaksu neesamība tiek aizstāta nevis ar visu valstī vidējo iemaksu algu, bet daļu no tās.
Ja 12 kalendāro mēnešu perioda daļā ir bijuši darba ienākumi, tad vidējās iemaksu algas aprēķinā tiek iekļauta šo mēnešu darba alga.
Piemēram, Ilzes alga ir 800 eiro mēnesī. Ilzei šogad ir izsniegta darbnespējas lapa B no 18. marta. Slimības pabalstam vidējo iemaksu algu noteiks par 12 mēnešu periodu, kas ir no 2021. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim. Pērn augustā un septembrī Ilze darbā izmantojusi bezalgas atvaļinājumu. Viņas vidējās iemaksu algas aprēķinam tiks izmantota pašas alga 10 mēnešos un 40% no valstī vidējās iemaksu algas divos mēnešos (10 x 800 eiro + 2 x 375,97 eiro).
Kad konkrētajam cilvēkam ir izrēķināta vidējā iemaksu alga 12 mēnešu periodā (summējot paša darba ņēmēja algas, bezalgas atvaļinājuma laikam piemērojot valstī vidējo algu), secīgi nosaka konkrētā pabalsta apmēru. Katram pabalstam ir noteikti procenti, kādā apmērā to aprēķina no vidējās iemaksu algas.
LV portāla e-konsultācijās ir publicētas VSAA atbildes par sociālās apdrošināšanas iemaksām, piemēram, “Kā aprēķina maternitātes pabalstu, ja izmantots bezalgas atvaļinājums”.
Bezalgas atvaļinājums var samazināt pensijas stāžu, un šajā periodā netiek papildināts pensijas kapitāls. Šajā laikā par darbinieku netiek veiktas sociālās iemaksas. Tam vajadzētu pievērst uzmanību, īpaši, kad tuvojas likumā noteiktais pensijas vecums, jo pensijas apmēra noteikšanai ir svarīgs arī apdrošināšanas stāžs.
Piemēros saprotamības labad parasti tiek izmantoti pilni mēneši. Darbinieki kā bezalgas atvaļinājumu nereti izmanto tikai dažas dienas. Kā pensijas stāžu ietekmē bezalgas atvaļinājums, kas ir bijis nepilnos mēnešos? Piemēram, darbinieks izmantojis bezalgas atvaļinājumu no 15. marta līdz 15. maijam. Kas notiek ar viņa pensijas stāžu un kapitālu?
Kā skaidro VSAA eksperte L. Glušaka, pēc 1996. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžu veido mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. Nosakot tiesības uz vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžā ieskaita tos mēnešus, kuros ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja iemaksas veiktas par nepilnu mēnesi, apdrošināšanas stāžā ieskaita visu mēnesi. Savukārt mēneši, kuros apdrošināšanas iemaksas nav veiktas, apdrošināšanas stāžu neveido.
Ja minētajā piemērā apdrošināšanas iemaksas ir veiktas par periodu no 1. marta līdz 14. martam un no 16. maija līdz 31. maijam, apdrošināšanas stāžā marts un maijs tiks ieskaitīti kā pilni mēneši, savukārt aprīlis apdrošināšanas stāžu neveido.
Pensijas kapitālu veido par personu reģistrētās un faktiski veiktās apdrošināšanas iemaksas.
Bezalgas atvaļinājums ir viena no vairākām likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredzētajām izņēmuma situācijām, kurās darba devējam nav jānodrošina sociālo iemaksu minimums – vismaz no 500 eiro mēnesī (1500 eiro ceturksnī).
Likumā noteikts, ka minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas bezalgas atvaļinājumā; darba ņēmējs atrodas bezalgas atvaļinājumā, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns.
Darba devējs neapmaksā darbnespējas lapu A, ja darbinieks saslimst bezalgas atvaļinājuma laikā, jo darbinieks šajā periodā nezaudē ienākumus. Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. panta pirmo daļu darba devējs slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.
Par slimības pabalstu (kuru maksā VSAA par lapu B) likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 16. panta otrā daļa nosaka –, ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šī atvaļinājuma beigām.
Pārliecināties par saviem sociālās apdrošināšanas datiem un apdrošināšanas periodiem var portālā latvija.lv, izmantojot VSAA e-pakalpojumu “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”.
