Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Slimības pabalsts ir 80% apmērā no vidējās iemaksu algas. Pabalstu aprēķina par kalendāra dienām un izmaksā par darbnespējas kalendāra dienām, tātad arī par sestdienām, svētdienām, svētku dienām.
FOTO: Freepik.
Slimības pabalsts ir nozīmīga sociālās apdrošināšanas garantija darba ņēmējiem, jo no algas veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas aizstāj iepriekšējos ienākumus ilgākā darbnespējas periodā. Līdzīgi ir arī pašnodarbinātajiem, ja maksātā likme ietver apdrošināšanu slimības pabalstam.
Atbildība par darba ņēmēju darbinieka vispārējā darbnespējas gadījumā ir dalīta.
Darbnespējas lapu A apmaksā darba devējs, šis maksājums ir slimības nauda.
Darbnespējas lapu B apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, izmaksājot slimības pabalstu, kas ir sociālās apdrošināšanas maksājums.
Darba ņēmējs ir obligāti sociāli apdrošināts visiem gadījumiem, un tajos ir ietverta arī slimības apdrošināšana.
Pašnodarbinātais ir sociāli apdrošināts slimības gadījumam, ja faktiski ir veicis iemaksas, samaksājot pilno pašnodarbinātā likmi (31,07%) no vismaz minimālās algas valstī.
Slimības pabalsta aprēķinam tiek noteikta vidējā iemaksu alga 12 mēnešu periodā.
Atbildība par darba ņēmēju darbinieka vispārējās darbnespējas gadījumā ir dalīta. Darbnespējas pirmās deviņas dienas apmaksā darba devējs, šis maksājums ir slimības nauda. Darba devējs to maksā par darba dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.
Darba devēja pienākumi noteikti likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. panta pirmajā daļā.
Uzzini vairāk >>
Savukārt slimības pabalsts ir sociālās apdrošināšanas maksājums. To izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Kā nosaka tiesības uz pabalstu, kā to aprēķina dažādās situācijās, skaidro un atbildes uz LV portāla jautājumiem sniedz VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Marika Zelčāne.
Sociāli apdrošināmās personas un gadījumi (veidi) ir noteikti likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Darba ņēmējs ir obligāti sociāli apdrošināts visiem gadījumiem, un tajos ir ietverta arī slimības apdrošināšana. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme vispārējā gadījumā ir 34,09%, lielāko daļu no saviem līdzekļiem samaksā darba devējs, proti, 23,59%, savukārt no darbinieka bruto algas tiek ieturēti 10,50%.
Piemērs: Darbinieka bruto alga ir 800 eiro. Sociālās iemaksas tiek veiktas no visas bruto algas. No darbinieka algas ietur 84 eiro (10,50%).
Pašnodarbinātais ir sociāli apdrošināts slimības gadījumam, ja faktiski ir veicis iemaksas, samaksājot pilnu pašnodarbinātā likmi (31,07%) no vismaz minimālās algas, kāda noteikta valstī. Pašnodarbinātajam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaikus), VSAOI likme ir 29,36%. Pērn minimālā alga bija 500 eiro, šogad tā ir 620 eiro. Pašnodarbinātais nav sociāli apdrošināts nelaimes gadījumam darbā un arodslimībai. Par šo risku ir atbildīgs pašnodarbinātais, tāpēc VSAOI likmē nav iekļauts maksājums valsts speciālajā budžetā šī riska kompensēšanai pakalpojumu veidā.
Piemērs: Pašnodarbinātā ienākumi mēnesī ir 620 eiro. No šāda ienākuma pašnodarbinātajam, kuram ir jāmaksā VSAOI likme 31,07%, iemaksas ir 192,63 eiro, turpretī pašnodarbinātajam, kuram piemērojama VSAOI likme 29,36%, iemaksas ir 182,03 eiro.
Slimības pabalstu maksā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam par to laiku, kad persona nevar strādāt un zaudē ienākumus šādu iemeslu dēļ:
Uzzini vairāk >>
Slimības pabalsts ir 80% apmērā no vidējās iemaksu algas. Pabalstu aprēķina par kalendāra dienām un izmaksā par darbnespējas kalendāra dienām, tātad arī par sestdienām, svētdienām, svētku dienām.
Darba ņēmējam kalendāra dienas vidējo iemaksu algu aprēķina par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja (pirmā darbnespējas diena).
Piemērs: Darbinieks saslimis 2022. gada 19. decembrī. Darbnespējas lapu A ārsts izsniedzis līdz 27. decembrim. Tā kā darbnespēja turpinās, no 28. decembra izsniegta lapa B, tā noslēgta 2023. gada 6. janvārī.
Slimības pabalsts tiks piešķirts par lapas B 10 dienām. Pabalstam vidējo iemaksu algu noteiks periodā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada septembrim (ieskaitot).
Pašnodarbinātajam kalendāra dienas vidējo iemaksu algu aprēķina par pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā iestājusies pārejoša darbnespēja.
Piemērs: Pašnodarbinātais saslimis 2022. gada 19. decembrī. Darbnespējas lapu A ārsts izsniedzis līdz 27. decembrim. Tā kā darbnespēja turpinās, no 28. decembra izsniegta lapa B, tā noslēgta 2023. gada 6. janvārī.
Slimības pabalsts tiks piešķirts par lapas B 10 dienām. Pabalstam vidējo iemaksu algu noteiks periodā no 2021. gada 3. ceturkšņa (jūlijs, augusts, septembris) līdz 2022. gada otrajam ceturksnim (aprīlis, maijs, jūnijs) ieskaitot.
Jautājums: Pašnodarbinātais veic iemaksas reizi ceturksnī, pilno likmi maksājot par tiem mēnešiem, kuros ienākumi ir vismaz minimālās algas apmērā. Ja 12 mēnešu periodā pašnodarbinātajam ir bijuši mēneši, kuros ienākumi ir mazāki par minimālo algu, līdz ar to tiek maksāta tikai 10% likme pensiju apdrošināšanai, vai un kādā veidā šie mēneši tiks iekļauti vidējās iemaksu algas aprēķinā?
Ja 12 kalendāro mēnešu perioda daļā pašnodarbinātais nav veicis obligātās iemaksas (31,07%) apmērā, t. sk. slimības apdrošināšanai, tad, aprēķinot slimības pabalstu, vidējo iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, jo persona šajā periodā nav reģistrēta kā VSAOI veicēja attiecīgajam sociālās apdrošināšanas riskam. 2023. gadā tiek piemēroti 40% no 2021. gadam noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī – 427,01 eiro mēnesī (40% no 1067,52 eiro).
No vidējās iemaksu algas aprēķina 12 mēnešiem izslēdz vairākus periodus, kad ienākumus nevar gūt objektīvu apstākļu dēļ. Tie ir:
Tādējādi izslēgtie periodi neietekmē vidējo iemaksu algu – to aprēķina tikai no darba ienākumiem, jo minētie periodi tiek izslēgti no kalendāro dienu skaita.
Jautājums: Kas izslēdzamo periodu uzskaitījumā ir bezalgas atvaļinājums, ko piešķir saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu?
Darba likuma 153. pantā ir paredzēts atvaļinājums bērna kopšanai ārpusģimenes aprūpētājiem, proti, personām, kuras nav bērnu vecāki. Tas ir atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, ko piešķir darbiniekam, kura aprūpē atrodas bērns pirmsadopcijas periodā, vai arī audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu laikā, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā. Pēc būtības šis atvaļinājuma veids ir tāds pats kā bērna vecākiem bērna kopšanas atvaļinājums.
Atgriežoties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, var būt situācijas, ka vecākiem gandrīz divus gadus nav bijis darba ienākumu objektīvu apstākļu dēļ (bērna kopšanas atvaļinājums, bezalgas atvaļinājums, ko piešķir saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu, bērna tēvam piešķirtais atvaļinājums, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, pārejoša darbnespēja).
Likums sociālo aizsardzību paredz arī tad, ja visā 12 mēnešu periodā ienākumi nav bijuši minēto iemeslu dēļ. Šādā gadījumā vidējo algu aprēķina par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem pirms atvaļinājumu un pārejošas darbnespējas periodiem, respektīvi, no ienākumiem, kas pirms attaisnojošajiem periodiem ir gūti, strādājot vai veicot obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajam.
Saprast pabalsta apmēru ir vienkāršāk, ja 12 mēnešu periodā visos mēnešos ir bijis atalgojums, turklāt – vienāds. Piemēram, bruto alga (“uz papīra”) ir 800 eiro, aprēķinātais slimības pabalsts (pirms tiks piemērots maksātāja neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādībā esošajām personām vai papildu nodokļa atvieglojumi un ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis) par mēnesi būtu apmēram 640 eiro (80% no 800).
Ja ir noteiktas tiesības uz slimības pabalstu, tad vidējās iemaksu algas aprēķina 12 mēnešu periodā ņem vērā arī laiku, kad nav bijis darba ienākumu, jo persona nav bijusi darba ņēmēja statusā un nav veikusi obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais vai atradusies atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas.
Vidējo algu par šo periodu nosaka 40% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī aizpagājušajā gadā. Ja šāda norma piemērojama šogad, tad mēnešos, kuros nav bijis darba ienākumu, tie tiks aizstāti ar 40% no vidējās iemaksu algas valstī 2021. gadā, kad tā bija 1067,52 eiro. Līdz ar to personas vidējās iemaksu algas aprēķinā mēnešos, kuros nav bijis darba un ienākumu, paša ienākumi tiks aizstāti ar 427,01 eiro (40% no 1067,52).
Piemērs: Vidējās iemaksu algas noteikšanas periods ir 2022. gada janvāris–2022. gada decembris. Janvārī, februārī un martā cilvēks bijis bezdarbnieks. Sācis strādāt ar algu 800 eiro mēnesī. Vidējās iemaksu algas summu veidos valsts atvietojums 1281,03 eiro (427,01 x 3) un deviņus mēnešus paša alga 7200 eiro (800 x 9) apmērā, tātad kopā – 8481,03 eiro.
Pabalstu rēķina kalendāra dienai. Lai gūtu priekšstatu, aptuveni var izrēķināt pabalstu mēnesim. Pabalsta apmērs mēnesī varētu būt aptuveni 557,65 eiro (80% no 8481,03 : 365).
Jāņem vērā, ka šādi tiek aprēķināta slimības pabalsta bruto summa (pirms nodokļa ieturēšanas).
Jāatceras, ka pašnodarbinātajam ir tiesības uz slimības pabalstu tikai tad, ja viņš veic iemaksas ar 31,07% vai attiecīgi ar 29,36% likmi no vismaz minimālās algas. Ja ienākumi ir mazāki par minimālo algu, iemaksas jāveic 10% apmērā, kas ietver apdrošināšanu tikai pensijai un neveido tiesības uz slimības pabalstu.
Specifiski nosacījumi ir arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem (īpašniekiem).
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē ir pašnodarbinātais un maksā nodokli no apgrozījuma (t. i., bruto ieņēmumiem), pamatojoties uz ceturkšņa deklarāciju. MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, savukārt apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%. MUN maksātājs ir pašnodarbinātais un sociāli apdrošināts, jo šis nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (80%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (20%).
Jautājums: Ja MUN maksātājam ir darbnespēja, kā viņam tiek aprēķināts slimības pabalsts?
Tā kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir pašnodarbinātie, tad, piešķirot pabalstu, vidējās iemaksu algas aprēķina kārtība ir tāda pati kā pašnodarbinātajiem.
Jautājums: Ja MUN maksātājam vidējās iemaksu algas aprēķina periodā nav bijis darba ienākumu un nav maksāts nodoklis, kā viņam aprēķina vidējo iemaksu algu? Vai “tukšie mēneši” tiek aizstāti ar kādu summu, vai arī tajos ir nulle?
Ja 12 kalendāro mēnešu perioda daļā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs (pašnodarbinātais) nav veicis obligātās iemaksas, tad, aprēķinot slimības pabalstu, vidējo iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka 40% apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Nosakot tiesības uz pabalstu, tiek vērtēts, vai apdrošinātajai personai izpildās nosacījums par nepieciešamo apdrošināšanas periodu (kvalifikācijas periodu), kas likumā ir noteikts kā obligāts nosacījums, lai būtu tiesības saņemt slimības pabalstu.
Ja cilvēks darba attiecības uzsācis nesen vai atsācis strādāt pēc bezdarbnieka pabalsta perioda un pats saslimst, tiesībām uz slimības pabalstu nepieciešams kvalifikācijas periods, proti, sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir jābūt veiktām:
Minimālais sociālās apdrošināšanas periods jeb kvalifikācijas periods nav nepieciešams tiesībām uz slimības pabalstu par slima bērna kopšanu.
Kvalifikācijas periodā tiek ieskaitīti vairāki periodi, kuros nav bijis darba ienākumu, – bērna kopšanas atvaļinājums, grūtniecības/dzemdību atvaļinājums, atvaļinājums bērna tēvam, ir bijusi ilgstoša pārejoša darbnespēja.
Saņemot darba devēja slimības naudu (par darbnespējas lapas A dienām), darbinieks ir sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs. No slimības naudas tiek aprēķinātas sociālās iemaksas, tāpat kā no algas tiek ieturēti 10,50%.
Saņemot slimības pabalstu, iemaksas veic valsts. Darba ņēmēju valsts apdrošina pensijai un bezdarbam, pašnodarbināto – pensijai. Iemaksu objekts, no kura veic obligātās iemaksas, ir slimības pabalsta apmērs.
Pašnodarbinātie bieži interesējas, vai sociālās apdrošināšanas pabalsta saņēmējs drīkst gūt ienākumus no saimnieciskās darbības. LV portālā ir sniegtas atbildes uz šo jautājumu. Ja pašnodarbinātā ienākums mēnesī ir mazāks par minimālo algu (šogad – 620 eiro), tad ir jāveic tikai 10% iemaksas pensiju apdrošināšanai, un tas neietekmē slimības pabalsta apmēru vai tiesības uz to.
Darba devējs neapmaksā darbnespējas lapu A, ja darbinieks saslimst bezalgas atvaļinājuma laikā, jo darbinieks šajā periodā nezaudē ienākumus. Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. panta pirmo daļu darba devējs slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.
Par tiesībām uz slimības pabalstu (kuru maksā VSAA par lapu B) likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 16. panta otrā daļa nosaka: “Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šī atvaļinājuma beigām.”
No slimības pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20 procentu apmērā.
Personas var prasīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai, izmaksājot slimības pabalstu, iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur 23 procentu, nevis 20 procentu apmērā. Šādu likmes maiņu var veikt taksācijas gada laikā. To ir lietderīgi veikt, ja paredzams, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, būs jāpiemaksā iztrūkstošā nodokļa summa.
Slimības pabalsts jāpieprasa sešu mēnešu laikā, skaitot no pārejošas darbnespējas pirmās dienas.
Ja iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai VSAA iesniedz vēlāk nekā sešu mēnešu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas (pirmās darbnespējas dienas), tad ir nokavēts slimības pabalsta pieprasīšanas termiņš, līdz ar to slimības pabalsta piešķiršana tiek atteikta vai to piešķir tikai par iepriekšējiem 6 mēnešiem, skaitot no pabalsta pieprasīšanas dienas.
Savukārt aprēķinātās pabalsta summas, kuras pabalsta saņēmējs nav laikus ieguvis, izmaksā par iepriekšējo periodu, bet ne ilgāku par 12 mēnešiem no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.
Jautājums: Kādā gadījumā veidojas aprēķinātās pabalsta summas?
Tie ir gadījumi, kad slimības pabalsts tika pieprasīts, bet netika izmaksāts, piemēram, ir bijis slēgts kredītiestādes vai pasta norēķina sistēmas konts, un cilvēks VSAA nav darījis zināmu savu aktuālo izmaksas adresi, proti, nav paziņojis aktīvo konta numuru, uz kuru būtu jāpārskaita piešķirtais pabalsts.
