Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Joprojām, piešķirot pensiju, ir svarīgs arī līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrātais apdrošināšanas stāžs. Ar grozījumiem noteikumos precizētas normas apdrošināšanas periodu pierādīšanai šajā laikā.
FOTO: Māris Kaparkalējs
Ministru kabinets ir papildinājis un precizējis apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtības noteikumus. Tas dos iespēju personām, kuras gatavojas saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, precīzāk novērtēt un pierādīt savas tiesības par periodiem, kas uzkrāti līdz 1995. gada 31. decembrim un ir ieskaitāmi apdrošināšanas stāžā.
Grozījumi noteikumos Nr. 165 stājas spēkā šodien, 22. februārī. Noteikumu izmaiņu mērķgrupa ir personas, kurām saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” tiks piešķirta vai pārrēķināta valsts pensija un kurām ir uzkrāti darba un tam pielīdzinātie periodi līdz 1995. gada 31. decembrim, grozījumu anotācijā paskaidro to izstrādātāja Labklājības ministrija.
Līdz šim noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 14.1. apakšpunkts paredzēja, ka ierakstu darba grāmatiņā par darbu [..] ņem vērā apdrošināšanas perioda ieskaitīšanai, ja ieraksts par pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba ir pamatots ar atsauci uz dokumentu, norādīts tā numurs un izsniegšanas datums, bet ieraksts par atlaišanu apstiprināts ar uzņēmuma, organizācijas vai iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas parakstu un uzņēmuma, organizācijas vai iestādes zīmogu vai personāla nodaļas zīmogu.
Piemērojot šo punktu, praksē rodas problēmas ar periodu no 1992. gada 31. jūlija, kad pēc izmaiņām tā laika tiesību aktos personu atlaišana vairs nebija jāpamato ar atlaišanas dokumentu (rīkojumu vai pavēli), bet bija pietiekami, ka darba grāmatiņā norādīja atlaišanas iemeslu. Līdz ar to juridiskās skaidrības labad nodalītas prasības, kāda informācija darba grāmatiņā nepieciešama periodā līdz 1992. gada 30. jūlijam un kāda periodā, kas ar darba grāmatiņu pierādāms no 1992. gada 31. jūlija.
Lai novērstu atšķirīgu interpretāciju attiecībā uz periodiem, kad kolhoza biedrs (iestājoties kolhozā tajā laikā normatīvajos aktos paredzētajā vecumā), pēc pamatskolas pabeigšanas mācoties profesionālās vai vidējās speciālās izglītības iestādē, saņēma kolhoza stipendiju, noteikumu 28. punkts papildināts ar 28.3. apakšpunktu, nosakot, ka kolhoza biedriem, kuri mācījušies, saņemot kolhoza stipendiju, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks kolhozā, proti, mēneši, kuros ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums.
Noteikumu 30. punkts paredz, ka par bērna audzināšanas vietu uzskatāma valsts, kurā bērna māte ir pastāvīgi dzīvojusi. Kā skaidrots anotācijā, praksē, piemērojot šo nosacījumu, secināts, ka nereti personām ir sarežģīti pierādīt pastāvīgās dzīvesvietas faktu. Lai ieviestu skaidrību kritērijos, kādi ņemami vērā, nosakot, vai attiecīgajā periodā Latvijas teritorija bija bērna audzināšanas valsts, noteikumi papildināti ar 30.1 punktu, kurā noteikts, ka jāvērtē bērna dzimšanas vieta, mātes pēdējā nodarbinātības vai izglītības iestādes vieta pirms bērna piedzimšanas un pēc bērna audzināšanas perioda, atsākot darbu vai mācības. Ja ir pierādāms, ka šie fakti ir norisinājušies Latvijā, par bērna audzināšanas vietu uzskata Latviju.
Ar grozījumiem mainītas arī noteikumu prasības speciālā stāža noteikšanai, ja darbs bijis saistīts ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, kā arī precizēta norādāmā informācija par obligāto militāro dienestu, kas pielīdzināms apdrošināšanas stāžam.
