AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
19. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pensijas
1
1

Par pensiju 2. līmeņa naudas aktīvāku ieguldīšanu riska kapitālā vēl diskutēs

2017. gada laikā pensiju 2. līmeņa kopējā aktīvu vērtība pieauga par aptuveni 515 miljoniem, sasniedzot 3,28 miljardus eiro. No šīs summas 2,74 miljardi eiro ir dalībnieku iemaksas, bet 537 miljonus papildus nopelnījuši pārvaldītāji. Tautsaimniecībai vajag naudu, un valsts pensijām krātie līdzekļi ir viens no avotiem.

FOTO: www.freeimages.com

Valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju otrajā līmenī katru gadu nonāk liela nauda. Šos līdzekļus apsaimnieko deviņi pārvaldītāji. Tā ir katra sociāli apdrošinātā iedzīvotāja nākotnes pensijas nauda. Likums nosaka stingrus ierobežojumus, kur un cik šo līdzekļu var ieguldīt. Ekonomikas ministrija ierosinājusi motivēt pensiju naudu aktīvāk ieguldīt riska kapitālā.

īsumā
  • Pensiju 2. līmeni ieviesa 2001. gada 1. jūlijā. Dalībnieku sociālās apdrošināšanas iemaksas katra paša izvēlētais līdzekļu pārvaldītājs iegulda finanšu tirgū, un nauda krājas konkrētā iemaksu veicēja tuvākas vai tālākas nākotnes pensijai.
  • Lai stimulētu pensiju fondu investīcijas Latvijā, Ekonomikas ministrija rosina veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot labvēlīgākus nosacījumus ieguldījumiem riska kapitālā.
  • Finanšu ministrija saskata riskus, jo vēl ir nepieciešams atrast pareizo līdzsvaru starp pensiju plāna dalībnieka interesēm un to, kā šos līdzekļus pēc iespējas efektīvāk ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā.
  • Saeima 2. lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot, ka šo kapitālu varēs mantot arī tad, ja cilvēks nenodzīvos līdz pensijas vecumam.

Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā – aktīvākai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanai riska kapitāla fondos, lai caur tiem veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā.

Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā” EM norāda: riska kapitāla fondi ir būtiski Latvijas tautsaimniecības attīstībai un tradicionāli investē uz zināšanām bāzētos uzņēmumos ar augstu pievienoto vērtību un straujām izaugsmes iespējām. Riska kapitāla nozare Latvijā attīstās lēni, un salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm un Eiropas vidējo rādītāju Latvijā riska kapitāla ieguldījumi % no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir zemāki, un tie veido vien 0,103% no IKP, savukārt Igaunijā šis rādītājs ir 0,361%, Lietuvā – 0,404% un Eiropā vidēji – 0,329%. 2016.–2017. gadā Latvijas pensiju fondu ieguldījumi alternatīvajos investīciju fondos (t.sk. arī nekustamā īpašuma fondos) bija 2,1% no pensiju plānu kopējā portfeļa.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos Latvijā tiešā veidā veicina ekonomisko aktivitāti, nodrošinot finansējumu tiem uzņēmumiem, kas strādā ar augstu pievienoto vērtību un koncentrējas uz eksporta tirgiem, un veicina Latvijas konkurētspēju un labklājību. Pēc Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas datiem, pēdējo gadu laikā riska kapitālu saņēmušo uzņēmumu apgrozījums vidēji ir pieaudzis par vairāk nekā 350%, no kuriem lielāko daļu veido eksports. Investīcijas Latvijas uzņēmumos palielina nodokļu bāzi, veicina nodarbinātību un sekmē iemaksu apjomu pensiju fondos, iniciatīvu pamato EM.

Tikai trešo daļu naudas iegulda Latvijas ekonomikā

Pēc EM informācijas, šobrīd pensiju fondu pārvaldnieki (izņemot pasīvos fondus) 25–35% iegulda Latvijas ekonomikā, tostarp arī riska kapitālā un Latvijas uzņēmumu akcijās un obligācijās. Piemēram, pensiju fondi līdzekļus ir ieguldījuši “Latvenergo” obligācijās, “Olainfarm” un “HansaMatrix” akcijās, kā arī caur riska kapitāla fondiem ir pastarpināti īpašnieki uzņēmumos “Pūre”, “Optometrijas centrs”, “Digitālās ekonomikas attīstības centrs” (DEAC), “Eco Baltija” un daudzos citos. Šie ieguldījumi ir būtiski Latvijas kapitāla tirgus (noteikta kā prioritāte Finanšu sektora attīstības plānā 2017.–2019. gadam) un inovāciju attīstībai, uzsver EM.

Motivējošus nosacījumus rosina ietvert likumā

Lai stimulētu pensiju fondu investīcijas Latvijā, EM rosina veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms valdības sēdē skaidroja, ka informatīvajā ziņojumā par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā valdībai tiek piedāvāts izskatīt, kā motivēt pensiju fondu pārvaldniekus pēc iespējas vairāk fondu līdzekļu ieguldīt Latvijas ekonomikā un riska kapitāla nozarē.

EM pārstāvis norādīja, ka arvien būtiskāka kļūs privāto līdzekļu esamība tirgū, kurus spēj piesaistīt riska kapitāla nozare. Pasaulē un Latvijā tendences ir līdzīgas. Galvenie avoti, no kurienes riska kapitālam var piesaistīt privāto finansējumu, ir fondētās pensijas un šo [ieguldījumu] plānu pārvaldnieki.

Latvijā tikai atsevišķi pārvaldnieki piedalās šajā tirgū. EM piedāvātais risinājums: izveidot motivējošu sistēmu – tiesības saņemt paaugstinātu maksājumu tiem pārvaldniekiem, kuri jau noteiktu laiku veic ieguldījumus riska kapitāla nozarē. Tostarp EM piedāvā palielināt maksimālo apjomu no kopējā plāna – līdz 20% (pašreiz ir noteikti 15%), kuru drīkst investēt fonda pārvaldnieki. Tādējādi varētu mainīties tendence un parādīties jauni spēlētāji, kuri būtu ieinteresēti nodrošināt privātās investīcijas, privāto finansējumu riska kapitāla nozarē.

Pēc EM aprēķiniem, palielinājums no 15 līdz 20% varētu veidot papildu 40 miljonus eiro investīcijām.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa valdības sēdē norādīja, ka diskusijas par rosināto jau ir bijušas. Un FM uztur spēkā divus iebildumus, kas izteikti jau pagājušā gada oktobrī. Tie attiecas gan uz pārvaldnieku maksu palielināšanu, ja ieguldījumi tiek veikti riska kapitālā, gan uz limitu palielināšanu riska kapitāla ieguldījumiem.

FM pārstāve klāstīja, ka ļoti jutīgs ir jautājums, kā atrast pareizo līdzsvaru starp pensiju plāna dalībnieka interesēm un to, kā šos līdzekļus pēc iespējas efektīvāk ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā. Taču, FM ieskatā, nebūtu atbalstāms, ka viens ieguldījumu veids – tieši riska kapitālā – tiek “izrauts” no kopējās sistēmas, ļaujot palielināt gan komisijas maksājumus, gan limitus.

FM atzīst, ka riska kapitāla nozarē ir problēmjautājumi, kas ir jārisina, lai nozari attīstītu. Bet tas ir jāskata kontekstā ar visu riska kapitāla attīstību Baltijas valstīs, kur tiek strādāts kopā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Piemēram, arī uzraudzības prasībās riska kapitāla fondiem ir būtiskas atšķirības no Igaunijas. FM pārstāve uzsvēra, ka uz šo jautājumu ir jāskatās konceptuāli, nevis fragmentāri.

Valdība atbalstīja FM nostāju – turpināt diskusijas, iesaistot ieceres izvērtēšanā arī

Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Banku, tāpēc jautājumu par EM ierosinājumiem un priekšlikumiem izmaiņām Fondēto pensiju likumā atlika.

Gaidāmas pārmaiņas arī fondētās pensijas mantošanā

Ieviešot valsts pensiju sistēmas 2. līmeni, obligāto iemaksu likme, kas veido pensijas kapitālu (20%), tika pārdalīta starp 1. un 2. līmeni. No pirmā līmeņa līdzekļiem pensijas izmaksā pašreizējiem pensionāriem.

Pensiju 2. līmenī, kas Latvijā darbojas kopš 2001. gada un ir obligāts visiem pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušajiem, pašreiz tiek pārskaitīti 6% no katra strādājošā bruto algas. Ja, piemēram, alga ir 1000 eiro mēnesī, tad 2. līmenī katram darba ņēmējam ik mēnesi tiek pārskaitīti 60 eiro, gadā – 720 eiro. Šī nauda nonāk pie tā līdzekļu pārvaldnieka, kuru ir izvēlējies pats maksātājs, un vienlaikus pašam arī jāizvēlas ieguldījumu plāns.

Pārvaldītāji veic ieguldījumus, katram 2. līmeņa dalībniekam pelnot papildu naudu. Sasniedzot pensijas vecumu, katrs šo paša samaksāto un gadiem uzkrājušos naudu plus vēl pensiju fondu pārvaldītāja nopelnīto var pieskaitīt savam pirmā līmeņa pensijas kapitālam vai iegādāties mūža pensijas polisi un arī tādā veidā saņemt 2. līmeņa pensiju visu mūžu. Par izvēles iespējām LV portāls rakstīja skaidrojumā “Pensiju 2. līmeņa kapitāls un mūža pensijas polise”.

Saeimā otrajā lasījumā ir atbalstīti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot, ka pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs mantot arī gadījumā, ja cilvēks nenodzīvo līdz pensijas vecumam. Priekšlikumi 3. lasījumam ir jāiesniedz līdz šā gada 18. septembrim.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem 2017. gadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa kopējā aktīvu vērtība gada laikā pieauga par aptuveni 515 miljoniem, sasniedzot 3,28 miljardus eiro. No kopējiem aktīviem aptuveni 2,74 miljardi eiro ir dalībnieku veiktās iemaksas, bet 537 miljoni jeb viena piektdaļa – plānu ģenerētā peļņa, kas tiek pievienota pensiju 2. līmeņa kapitālam. 2017. gadā pensiju 2. līmeņa ienesīgums veidoja vidēji 3,17%.

Informācija par pensiju 2. līmeni atrodama tīmekļvietnē www.manapensija.lv.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU