Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
15. maijs ir Starptautiskā ģimenes diena. Lai apturētu dzimstības sarukumu visā Eiropas Savienībā, katra valsts īsteno pasākumus tās veicināšanai. Spiedienu uz demogrāfijas rādītājiem veicina arī sabiedrības novecošanās. Ģimenē ienākot bērnam, vecākiem tie ir papildu izdevumi. Latvijā ienākumu aizstāšanu mazuļu vecākiem paredz sociālā apdrošināšana. Papildus valsts sniedz finansiālu atbalstu visiem mazuļu vecākiem, kā arī līdz bērna pilngadībai. Infografikas veidā esam apkopojuši pieejamā atbalsta iespējas un tam atvēlētos valsts līdzekļus. Uzskaitījums nav pilnīgs, jo ģimenēm ar bērniem ir pieejams arī cita veida atbalsts, piemēram, pašvaldībās un nodokļu atvieglojumi.
Latvijas budžetu veido vairāk nekā 10 miljardi eiro. Arī šogad vairāk kā trešā daļa no tā ir speciālais jeb sociālais budžets, kurā lielāko daļu ieņēmumu (plānoti 3,437 miljardu eiro apmērā) veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet izdevumus – maksājumi pensijām un dažādiem pabalstiem. Pensijas ir lielākā izdevumu pozīcija – apmēram 2,2 miljardi eiro.
Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3. panta pirmā daļa noteic, ka valsts organizē pasākumus, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumus saistībā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, paternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, bērna kopšanu. Valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (pabalstu un pensiju) apmērs ir atkarīgs no objekta, no kura tiek veiktas iemaksas.
Sociāli apdrošinātajiem vecākiem (darba ņēmējiem, kuru sociālās iemaksas algai ir 34,09%, un pašnodarbinātajiem, kuri no ienākumiem veic iemaksas 31,07% apmērā) ir tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstus.
Maternitātes pabalstu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku izmaksā sievietei, kura ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, sākoties grūtniecības atvaļinājumam. Pabalstu maksā divās daļās. Pirms dzemdībām – par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 kalendārajām dienām, pēc bērna piedzimšanas – par 56 vai 70 kalendārajām dienām.
Pabalsts veido 80% no tā pieprasītājas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Darba likuma 155. pantā bērna tēvam nosaka tiesības uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. Šis atvaļinājums jāizmanto divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jaundzimušā tēvam piešķir paternitātes pabalstu par 10 kalendārajām dienām.
Saeimā izskatīšanā ir grozījumi Darba likumā, kas paredz uz sešiem mēnešiem pagarināt laiku, kurā var izmantot šo atvaļinājumu, kā arī bērna tēva tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu. Savukārt likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” tiek gatavoti grozījumi, kuros paredzēts paternitātes pabalstu maksāt par 10 darba dienām. Likumā tiks noteiktas jaunas normas, lai pārņemtu Eiropas Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības.
Paternitātes pabalstu var saņemt arī viens no vecākiem, kurš adoptējis ārpusģimenes aprūpē bijušu bērnu vecumā līdz 18 gadiem un kuram darba devējs piešķīris 10 kalendāro dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna adopciju.
Paternitātes pabalsts ir 80% no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Vecāku pabalsta apmērs ir atkarīgs no tā, cik ilgi to vēlas saņemt, jo ir divas izvēles:
Vecāku pabalstu piešķirtajā apmērā saņem, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja strādā, tad tiek izmaksāti 30% no piešķirtā pabalsta.
Darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu visiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Pašnodarbinātajam vidējo iemaksu algu aprēķina par 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni pirms tā ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem ir noteikti kvalifikācijas periodi – minimālais apdrošināšanas iemaksu laiks – ne mazāk kā 3 mēneši pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā 6 mēneši pēdējo 24 mēnešu laikā.
Sociālās apdrošināšanas pabalstus maksā no speciālā budžeta.
Valsts sociālo pabalstu likums nosaka atbalstu naudā situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai personas nespēj gūt ienākumus. Valsts sociālos pabalstus finansē no valsts pamatbudžeta.
Regulāros valsts sociālos pabalstus maksā visiem vecākiem un papildu gadījumos, ja nepieciešams atbalsts bērniem ar invaliditāti.
No šīgada janvāra ir izmaiņas ģimenes valsts pabalstu izmaksā, un pabalsts tiek maksāts par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 16 gadu vecumam, kā arī par bērnu vecumā no 16 līdz 20 gadiem, ja viņš mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā.
Ģimenes valsts pabalsta apmērs mēnesī:
Ja bērnam ir noteikta invaliditāte, ģimenes valsts pabalstam tiek piešķirta papildu piemaksa.
Piemaksas apmērs ir 106,72 eiro mēnesī.
Maksā vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu faktiski kopj un audzina bērnu līdz divu gadu vecumam.
Pabalsta apmērs mēnesī:
Maksā aizbildnim par bērna uzturēšanu no aizbildnības nodibināšanas dienas līdz 18 gadu vecumam vai aizbildnības atcelšanas dienai.
Pabalsta apmērs mēnesī:
Maksā aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu no aizbildnības nodibināšanas dienas līdz bērna 18 gadu vecumam vai aizbildnības atcelšanai.
Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir 54,07 eiro mēnesī.
Maksā audžuģimenei (izņemot specializēto audžuģimeni), kurai ar bāriņtiesas lēmumu un līgumu, ko noslēgusi pašvaldība un audžuģimene, audzināšanā ir nodots bērns uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi.
Atlīdzība ir atkarīga no audžubērnu skaita audžuģimenē. Mēnesī tā ir:
Piešķir adoptētājam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu ir nodots adoptējamais bērns.
Atlīdzība ir atkarīga no adoptējamā bērna vecuma, adoptētāja nodarbinātības fakta. Atlīdzība nodarbinātajiem, kuri aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam, ir 70% no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas, pārējiem – 171 eiro mēnesī.
Maksā personai, kura kopj bērnu, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu fizisku un funkcionālu traucējumu dēļ.
Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts ir 313,43 eiro mēnesī.
Atbalsta apmērs ir 106,72 eiro mēnesī.
Pabalstu piešķir vienam no adoptētājiem pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.
Pabalsta apmērs mēnesī:
Piešķir vienam no adoptētājiem pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.
Atlīdzība par bērna adopciju ir 1422,87 eiro.
Bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā Latvijā pastāvīgi dzīvojošam vienam no vecākiem par katru bērnu, kuram ir piešķirts personas kods. Pabalstu piešķir arī aizbildnim, ja bērns ņemts aizbildniecībā līdz viena gada vecumam.
Pabalsts ir 421,17 eiro par katru bērnu.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) tīmekļvietnē pieejamā informācija par budžeta rādītājiem, ikmēneša statistika liecina, ka sociālās apdrošināšanas pabalstu vidējais apmērs ar gadiem pakāpeniski pieaug, palielinoties nodarbināto ienākumiem, no kuriem tiek veiktas apdrošināšanas iemaksas. Valsts ik pēc laika pārskata arī sociālos pabalstus. No šī gada lielākās izmaiņas ir ģimenes pabalsta apmēram, līdz ar to šiem pabalstiem budžeta izdevumos šogad plānota par gandrīz 90 miljoniem eiro lielāka summa nekā pērn.
Jāmin, ka ģimenēm ar bērniem papildu atbalstu var nodrošināt dzīvesvietas pašvaldība, kā arī tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Vecāka nāves gadījumā bērnam tiek izmaksāta apgādnieka zaudējuma pensija, bet situācijās, kad viens vai abi vecāki izvairās no bērna aprūpes pienākumiem, valsts izmaksā uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.
