FOTO: Freepik.
6. aprīlī stājas spēkā grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas atvieglo valsts sociālo pabalstu saņemšanu situācijās, kad bērns ar invaliditāti sasniedzis pilngadību.
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk pilngadību sasniegušo jauniešu ar I vai II grupas invaliditāti vārdā pabalstus varēs pieprasīt viņu iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Tādējādi jauniešiem ar ļoti smagu invaliditāti, kuri patstāvīgi nespēj paust savu gribu, pārejas posmā no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu, tiks atvieglota valsts sociālo pabalstu saņemšanas iespēja.
Civillikums noteic, ka persona, sasniedzot pilngadību, kļūst rīcībspējīga. Tas nozīmē, ka savas tiesības un intereses pilngadīgā persona (arī tad, ja viņai noteikta invaliditāte) sāk pārstāvēt pati, tostarp risina jautājumus, kas saistīti ar veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts sociālo pabalstu noformēšanu uz sava vārda.
Taču mēdz būt situācijas, kad ļoti smagu vai smagu funkcionēšanas ierobežojumu un veselības traucējumu dēļ pilngadību sasniegušais jaunietis to patstāvīgi nespēj izdarīt (piemēram, atvērt savu kontu bankā, iesniegt dokumentus atbalsta saņemšanai u. c.).
Līdzšinējais regulējums būtiski apgrūtināja jaunieša ar smagu invaliditāti tiesības saņemt nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Šādos gadījumos, piemēram, vecākiem, kas par bērnu rūpējās līdz viņa pilngadībai, lai aizstāvētu jaunieša likumiskās intereses arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vispirms bija jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par pilngadīgās personas rīcībspējas ierobežošanu. Tas var būt vairākus mēnešus ilgs process, kuru laikā valsts sociālais atbalsts netiek izmaksāts.
Grozījumi precizē kārtību, kādā tiek saņemts ar invaliditāti saistītais valsts atbalsts:
Ar grozījumiem likumā tiek ieviests speciāls regulējums, atbilstoši kuram tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus par pilngadību sasniegušu jaunieti, kam noteikta I vai II invaliditātes grupa ar cēloni slimība no bērnības, ir personai, kura bija šī jaunieša likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti.
Tomēr likumā ir ietverts papildu priekšnosacījums – pabalstus varēs pieprasīt tad, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.
Plašāk par tēmu >>
Likumā ir noteikts, ka pabalstus izmaksā no dienas, kad pilngadību sasniegušajai personai uz minētajiem pabalstiem radās tiesības, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad ir stājies spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu ir noraidīts, vai tiesvedība lietā izbeigta, vai arī pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) par pabalstu piešķiršanu.
Likums ir papildināts ar jaunu 25. pantu, kurā noteikta informācijas apmaiņas kārtība starp VSAA, bāriņtiesu un Tiesu informatīvo sistēmu.
Ar grozījumiem tiek precizēts Valsts sociālo pabalstu likuma 4. pants “Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem”, precizējot, ka arī bērnam, par kuru tiek izmaksāts pabalsts, ir jādzīvo Latvijas teritorijā. Izmaiņas rada skaidrību situācijās, kad, piemēram, viens bērna vecāks dzīvo Latvijā, bet bērns un otrs vecāks dzīvo citā valstī.
Tāpat grozījumi jaunā redakcijā izsaka minētā 4. panta otro daļu, nosakot, ka likumā paredzētos pabalstus ir tiesīgas saņemt arī personas, kurām ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, ja tās ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājas, un to ģimenes locekļi, ja personu pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā ir Latvijas Republikas teritorijā.
Imigrācijas likumā ir noteikts, ka Eiropas Savienības zilās karte ir termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniedz trešās valsts pilsonim, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā un kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija vai augstākā profesionālā pieredze.
Grozījumi papildina Valsts sociālo pabalsta likuma 8. pantu, kas paredz bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu vienam no audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes, kurā ir ievietots bērns līdz viena gada vecumam, locekļiem (personai), izņemot gadījumu, kad pabalsts par bērnu jau ir izmaksāts. Šī norma stāsies spēkā no 2024. gada 1. jūlija.
Patlaban bērna piedzimšanas pabalsts tiek nodrošināts vienam no bērna vecākiem vai personai, kura ņēmusi aizbildnībā bērnu līdz viena gada vecumam.
