Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas par pašvaldību kapsētu saimniecību Latvijā (turpmāk tekstā – revīzija) ir secinājusi, ka valstī ir nepieciešams vienots "bāzes" standarts, kas noteiktu:
- kapavietas iegūšanas un rezervēšanas kārtību;
- samaksas kārtību;
- apbedījumu reģistrācijas kārtību;
- nekopto kapavietu apzināšanas un aktēšanas kārtību, kā arī rīcību ar aktētajām kapavietām pēc noteiktā laika perioda;
- virsapbedījumu veikšanas kārtību;
- informācijas publiskošanas kārtību;
- kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas kārtību.
Kā norāda VK padomes loceklis Edgars Korčagins, šī joma nav jāsāk sīki un smalki reglamentēt, jo pašvaldības un reģioni Latvijā, kā arī tradīcijas kapsētu saimniecībā ir ļoti atšķirīgas, taču vienotiem pamatnoteikumiem jābūt, lai cilvēkam nav jāpārzina visu administratīvo teritoriju specifika.
Grūti atrodama informācija
Nepieciešamā informācija, ko cilvēki meklē par kapsētu jomu, ir pašvaldību saistošie noteikumi, kapsētu pakalpojumu cenrāži, pakalpojumu apraksti, iesniedzamie dokumenti, veidlapas, informācija par apbedījumiem un apbedītajiem, kontaktinformācija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvais materiāls, kā arī informācija par aktēšanu.
Kā secina VK, tīmekļa vietnēs un informācijas stendos pie kapsētām iepriekš minētā informācija nav ievietota vai ir grūti atrodama, piemēram, no 119 pašvaldībām 28 pašvaldībās saistošie noteikumi vispār nav pieņemti. Taču, kā norāda E. Korčagins, situācija ir ātri labojama, proti, jau revīzijas laikā daudzas pašvaldības sāka papildināt un padarīt informāciju pēc iespējas pieejamāku iedzīvotājiem.
Vecmodīga un nedroša uzskaite
Tāpat VK vērš uzmanību, ka tikai par aptuveni 200 no 1742 Latvijas kapsētām ir ērti pieejama (elektroniska) informācija par kapavietu izvietojumu un apbedītajiem. Tas nenozīmē, ka lielākā daļa kapsētu neapkopo šos datus, bet tās minēto informāciju vāc kapu grāmatās vai cita veida papīra formātā.
"Ar papīra formātu ir problēma, jo tas mēdz gan pazust, gan bojāties, piemēram, vairākas pašvaldības ir stāstījušas, ka informācija par apbedītajiem kopā ar kapu grāmatām un visu pārējo ir nodegusi," skaidro E. Korčagins, uzsverot, ka tas tomēr nav drošākais informācijas glabāšanas veids, jo sevišķi tik sensitīvā jomā.
Tās 200 pašvaldības, kas elektroniski glabā šo informāciju, ir izveidojušas divu veidu risinājumus, kas, kā apgalvo VK padomes loceklis, neprasa milzīgu resursu ieguldījumus:
- izmanto komersanta piedāvātu programmatūru;
- izmanto patstāvīgi izveidotu elektronisku informācijas uzskaiti par apbedījumiem un apbedītajiem.
Nav skaidra obligāti veicamo maksājumu tiesiskā daba
Atbilstoši VK sniegtajai informācijai ar kapavietas iegūšanu un kapsētu izmantošanu saistīti un obligāti veicami maksājumi ir noteikti 80 pašvaldībās. Tajās maksājuma veidi par sniegtajiem pakalpojumiem ir dažādi, proti, tā var būt gan nomas maksa, gan maksa par kapavietas piešķiršanu un apbedīšanu, kā arī maksa par kapavietas ierādīšanu un kapsētas teritorijas apsaimniekošanu.
"Šī joma nav jāsāk sīki un smalki reglamentēt, jo pašvaldības un reģioni Latvijā, kā arī tradīcijas kapsētu saimniecībā ir ļoti atšķirīgas, taču vienotiem pamatnoteikumiem jābūt, lai cilvēkam nav jāpārzina visu administratīvo teritoriju specifika."
Edgars Korčagins
"Maksājuma veidi ir ļoti dažādi un sadrumstaloti, un ne vienmēr mēs revīzijā varējām gūt pārliecību, par ko attiecīgajā gadījumā cilvēks īsti maksā," skaidro E. Korčagins. Šis problēmjautājums ir ne tikai VK, bet arī tiesībsarga redzeslokā, proti, tiesībsargs šobrīd ir vērsies Satversmes tiesā, kurā ir ierosināta lieta par Jūrmalas pilsētas kapavietu noteiktajām nomas maksām.
VK uzskata, ka būtu jāmaksā viena maksa, nevis divas, trīs vai pat četras dažādas maksas par vienu un to pašu nodrošināto rezultātu, kā arī vērš uzmanību uz visnotaļ atšķirīgiem apmēriem, kas ir sākot no dažiem eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro.
Piemēram, Brocēnu novadā obligāti veicamais maksājums ir noteikts tikai par jaunas kapavietas ierādīšanu, Jūrmalas pilsētā – par jaunas kapavietas nospraušanu, uzmērīšanu un ierādīšanu, kā arī par ikgadējo nomas maksu, savukārt Dobeles novadā – par jaunas kapavietas iegādi, kapavietas ierādīšanu un iemērīšanu, nomas līguma slēgšanu, kā arī par ierakstu apbedīto reģistrā un apbedījuma kartēšanu.
Jāapzina faktiskās apbedījumu rezerves
Lielajās pilsētās ir grūtības izveidot jaunas kapsētas, turklāt tam ir nepieciešamas pat miljonu lielas investīcijas, līdz ar to nekoptajām un pamestajām kapavietām ir jāpievērš liela uzmanība. "Svarīgi ir izdarīt priekšdarbu un apzināt, cik faktiski mums ir apbedījumu rezerves jau esošajās kapsētās, kurās var veikt virsapbedījumus," skaidro E. Korčagins.
Tāpat viņš uzsver, ka iepriekš minēto jautājumu nerisināšana ir šķērslis pārdomātu un pamatotu lēmumu pieņemšanai, proti, ko un kā turpmāk darīt ar kapsētu apsaimniekošanas jomu, ja mūsu rīcībā nav objektīva informācija, piemēram, par to, cik daudz ir potenciālo tukšo kapavietu.
Pievienotā vērtība
Revīzijas ietvaros, neskaitot ieteikumus plānošanas, apsaimniekošanas un informācijas pieejamības jomās, VK papildus ir sniegusi arī pievienoto vērtību – apkopojusi informāciju par visu pašvaldību pakalpojumiem un to maksām kapsētās.
Pašvaldību kapsētu izmantošanas reglamentējums un noteiktie maksājumi
E. Korčagins stāsta, ka "atbilstoši tiem kritērijiem, kā mēs pārbaudījām pašvaldību kapsētu saimniecību, esam izveidojuši arī pašvaldību pašnovērtējuma anketu". Ja pašvaldība nav bijusi iekļauta šajā revīzijā, tā ar anketas palīdzību var pati sevi pārbaudīt.
Regulējuma nepieciešamība ir atbalstīta
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir iepazinusies ar VK ziņojumu un runājusi par to LPS lielajā domē. "Izvērtējot kapsētu saimniecību, ir parādījušās lietas, kas visām pašvaldībām ir jāsakārto," LPS viedokli pauž tās padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa, norādot, ka LPS savā infolapā ir ielikusi gan atsauci uz VK ziņojumu, gan uz pašvaldību pašnovērtējuma anketu, kā arī lūgusi pašvaldībām pievērst tam uzmanību.
"Mēs negribam, lai sāktos stingra normatīvo aktu noteikšana, vairāk to redzam kā VARAM metodisko vadību, kopīgi atjaunojot jau kādreiz ministrijas izstrādātos metodiskos noteikumus," stāsta I. Peipiņa.
VARAM valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš uzsver, ka "šis jautājums nav vienkāršs un ar metodiku vien nepietiks, jo tas skar veselu rindu iesaistīto posmu apbedīšanas procesā, sākot no miršanas konstatācijas, apbedīšanas firmu darbības, turpinot ar informācijas nodošanu, kā tā nokļūst apritē, un pašvaldību atšķirīgajām tradīcijām".
Viņš uzskata, ka ir jāturpina diskusijas gan ar LPS, gan ar pārējām iesaistītajām ministrijām (Iekšlietu, Veselības un Ekonomikas ministriju), un jāsaprot, kura daļa ir jāregulē likumos un kura daļa var palikt kā metodiskie noteikumi, ieteikumi vai labās prakses piemēri.
Savukārt Ogres pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš stāsta: "Mums ir grūti spriest valstiskā līmenī, proti, kādi normatīvie akti būtu pieņemami un regulējami, bet, varu ieskicēt mūsu pašvaldības problēmu, proti, ka pilsētas kapsēta ir ļoti iespiesta pilsētas teritorijā un daļa tās atrodas Ikšķiles pašvaldības teritorijā." Tāpat viņš norāda, ka Ogres pašvaldībai bija steidzami jārisina ar kapsētu saimniecību saistītu problēmu, proti, bija jāizveido jauna kapsēta, lai vispār būtu vieta, kur apbedīt mirušos.
G. Sīviņš apgalvo, ka ir ņēmuši vērā VK ziņojumu un jau ir veikuši vairākas darbības, lai novērstu konstatētās problēmas, savukārt šobrīd strādās pie elektronisko reģistru izveides, kas, pēc viņa domām, ir gan lielākā kopīgā problēma pašvaldībās, gan tā lieta, kas kapsētu saimniecībā valstiski ir svarīgākā.
Arī Ekonomikas ministrija (EM) piekrīt VK situācijas izvērtējumam, jo līdzīgi jautājumi ir bijuši no komersantu puses, proti, ir vai nav nepieciešams regulējums apbedīšanas firmu darbībā. Tāpat kā VARAM pārstāvis EM Eiropas Savienības preču un pakalpojumu tirgus nodaļas vadītājs Jānis Zakovics norāda, ka tas nav vienas institūcijas darbības lauciņš un tajā ir daudz posmu un darbību, kuras katram būtu veicamas arī nākotnē, bet skaidrs ir, ka risinājumi kapsētu saimniecības sakārtošanā ir atbalstāmi.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti vienbalsīgi ir atbalstījuši vienota tiesiskā regulējuma nepieciešamību kapsētu apsaimniekošanas un ar kapsētu izmantošanu saistīto pakalpojumu jomā, kā arī aicinājuši Ministru kabinetu līdz šī gada 27. maijam par to sagatavot informatīvo ziņojumu.
