Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Arī 2017. gada saimnieciskā gada pārskata revīzijā Valsts kontrole atklājusi, ka pašvaldības, pārkāpjot normatīvos aktus, darbojas kā starpnieki starp privātiem uzņēmumiem un biedrībām ziedojumu saņemšanā un novirzīšanā tālāk. Tādējādi uzņēmēji tiek pie nodokļa atlaides. Šāda shēma konstatēta jau iepriekšējā revīzijā, un tā joprojām darbojas.
Avots: Valsts kontrole
Lielajā valsts saimnieciskā gada revīzijā Valsts kontrole ir atradusi trūkumus gan valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, gan pašvaldību gada pārskatos, turpinājusi pētīt jau iepriekš atklāto shēmošanu ar pašvaldību ziedojumiem, skaitījusi un vērtējusi, cik nevienmērīgi veidojas atalgojums. Revidenti arī vētījuši, vai nodokļu maksātāju nauda saprotami tiek tērēta valsts svētkiem – simtgades svinībām. Ne visai.
“Valsts kontrole revīzijā sniedz atbildi ne tikai par to, vai viss pareizi uzskaitīts, vai ir pareizi atspoguļots ekonomiskās klasifikācijas kodos, kas ir svarīgi, jo valstij un pašvaldībām ir jāsaprot, kas tām pieder, lai domātu par šo īpašumu pareizu un lietderīgu izmantošanu un lai arī investoriem būtu pilnīgi skaidrs priekšstats par mūsu saimniecisko stāvokli.
Revīzijā pie tā neapstājamies, ejam dziļāk – skatāmies, kā ir darbojušās valsts institūcijas, no kuru darbības ir atkarīgs tas, cik daudz mūsu valstī ir ieņēmumu. Skatāmies, kas noticis ar izdevumiem, cik atbildīgi šie līdzekļi ir tērēti. Skatāmies arī jautājumus, kas valstī šajā periodā ir svarīgi, šoreiz īpaša uzmanība pievērsta valsts simtgades pasākumiem, to finansēšanai un līdzekļu izlietojumam,” sniedzot ieskatu revīzijā “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”, uzsvēra Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Šoreiz revīzijā ir 17 ieteikumi, visvairāk Finanšu ministrijai.
Revīzijas materiāli (ziņojums un citi dokumenti) ir publicēti VK mājaslapā.
Revīzijas ziņojumā ir vērtējums arī iepriekšējās revīzijās sniegtajiem ieteikumiem, kuri līdz šim tā arī nav īstenoti. Tajā skaitā ir valsts pārvaldes institūciju vienotā atlīdzības sistēma, kas, VK ieskatā, joprojām nedarbojas.
Revīzijas ziņojumā, piemēram, norādīts: starp ministrijām joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz nodarbināto vidējo mēnešalgu gadā. Lai arī, salīdzinot ar 2016. gadu, atšķirība starp vislielāko un vismazāko vidējo rādītāju samazinājusies par 2%, tomēr tā joprojām ir būtiska – 19% (Veselības ministrijā –14 074 eiro, Finanšu ministrijā –17 415 eiro). Arī attiecībā uz atlīdzības mainīgās daļas apjomu uz vienu darbinieku VK joprojām konstatējusi būtiskas atšķirības – Finanšu ministrijā (6935 eiro) tas ir par 148% lielāks nekā Veselības ministrijā (2791 eiro), par 127% lielāks nekā Ekonomikas ministrijā (3053 eiro) un par 121% lielāks nekā Satiksmes ministrijā (3136 eiro).
„Valsts kontrole par atlīdzības sistēmas sakārtošanu runā jau kopš 2009. gada. Esam konsekventi aicinājuši vienreiz saņemties un šo sistēmu sakārtot. Bet nav bijis ne gribas, ne vēlmes to izdarīt. Redzam deķīšu lāpīšanu. Tiek reaģēts vai nu uz kādas institūcijas īpašo situāciju, piemēram, kad nevar atrast Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju, tiek domāts par atlīdzības jautājumiem, vai tad, kad ir Satversmes tiesas lēmums par tiesnešiem, tiek risināts tiesnešu algu jautājums. Bet nevienu mirkli nav bijis vēlmes panākt, lai Atlīdzības likums nodrošinātu, ka institūcijās par vienlīdzīgu darbu saņemtu arī vienlīdzīgu atlīdzību,” uzsver E. Krūmiņa.
Šajā revīzijā VK ir skatījusies arī, kā tiek izlietoti Latvijas valsts simtgades pasākumiem paredzētie līdzekļi. Plānots, ka valsts līdz 2021. gadam simtgades svinībām izlietos vairāk nekā 60 miljonus eiro.
Jau līdz šim valsts simtgades pasākumiem izlietotais finansējums ir būtisks, proti, līdz 2017. gada beigām ir izlietoti 17,7 miljoni.
Revīzijā secināts, ka ir izsekojami tikai tie līdzekļi, kas paredzēti atsevišķajai simtgadei veltītajai programmai. Bet arī citas institūcijas no saviem budžetiem novirza līdzekļus šiem pasākumiem. VK uzskata, ka arī šiem līdzekļiem ir jābūt izsekojamiem – kam tie tērēti un kādā apmērā. Taču tas tā neesot. Nereti pasākumiem, kas jau iepriekš ir notikuši regulāri, ir pielikta norāde uz simtgadi, līdz ar to klasificēts, ka līdzekļi novirzīti simtgades pasākumiem.
Arī oficiālajā vietnē “www.lv100.lv”, kas veltīta simtgades pasākumiem, pēc VK vērtējuma, informācija nav pilnīga. Piemēram, nav skaidri norādīts, ka Mežaparka Lielās estrādes, Daugavas stadiona rekonstrukcija netiek finansēta no simtgadei plānotajiem 59 miljoniem eiro.
Valsts kontroliere uzsver: “Simtgades pasākumi ir būtiski, tie ir mūsu valsts svētki. Un mums nav citas naudas, par ko šos svētkus svinēt. Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda. Valsts kontrole aicina šos svētkus svinēt kā labiem saimniekiem. Un arī ar tiem līdzekļiem, kas izlietojami nākamajos gados, rīkoties kā labiem saimniekiem.”
Par paredzēto un izlietoto finansējumu Kultūras ministrija ir apņēmusies sniegt pārskatu 2022. gadā, t.i., pēc simtgades svinību noslēguma.
Vērtējot ziedojumu un dāvinājumu pašvaldībām tiesiskumu, VK secinājusi, ka pašvaldību gada pārskatu skaidrojumos un ziedojumu budžetā sniegtā informācija nav pilnīga un patiesa.
Revīzijā konstatēts, ka daļa pašvaldību ir pieņēmušas ziedojumus, neievērojot likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Ventspils pilsētas pašvaldība 2017. gada pārskatā uzrādījusi 2,5 miljonu eiro ziedojumu no SIA ““Ventspils nafta” termināls”, kas likuma izpratnē nav neiesaistītā persona, norāda VK. Pašvaldība pati šos ieņēmumus par ziedojumu neuzskata, tomēr uzskaita kā ziedojumu. Par šo situāciju VK ir informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, bet Finanšu ministrijai lūgts skaidrot, vai šādi ieņēmumi ir pieļaujami, kā tie uzrādāmi budžetā un vai nepieciešams pilnveidot ieņēmumu klasifikāciju.
Savukārt Jelgavas un Liepājas pašvaldībās konstatēts, ka pašvaldības, pārkāpjot normatīvos aktus, darbojas kā starpnieki starp privātiem uzņēmumiem un biedrībām ziedojumu un dāvinājumu saņemšanā. Pēc ziedojumu saņemšanas pašvaldības tos pārskaitījušas tālāk ziedojumu līgumos norādītajām biedrībām vai sporta klubiem. Ziedojumu veicējiem – uzņēmējiem – ar šīs shēmas palīdzību radīta iespēja saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 85% apmērā no ziedojuma summas, ko viņi nesaņemtu, ja ziedotu biedrībām, kam nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa.
Šādu trīsstūra shēmu VK pirms gada konstatējusi Tukuma pašvaldībā, tāpēc šajā revīzijā ziedojumiem pašvaldībām pievērsta īpaša uzmanība. VK par saviem secinājumiem ir informējusi VID un sešiem komersantiem jau ir papildus aprēķināti gandrīz 13 000 eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumi valsts budžetā, norādīts VK revīzijas materiālos.
Revīzijā konstatēts, ka no 29 revīzijas izlasē iekļautajām pašvaldībām trīs pašvaldības pretēji labajai praksei nav izstrādājušas atsevišķu kārtību, kādā veidā notiek ziedojumu un dāvinājumu pieņemšana, izlietošana un uzskaite, sešas pašvaldības šādu kārtību nav apstiprinājušas, bet 23 pašvaldībās šī kārtība nav skaidra.
Saimnieciskā gada pārskata revīzijā Valsts kontrole ik gadu atbilstoši likumam pārbauda Finanšu ministrijas sagatavoto valsts bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu, lai pārliecinātos, vai valsts un pašvaldību iestāžu sniegtā informācija par valsts un pašvaldību īpašumiem, mantu un to izmaiņām atbilst patiesībai.
Darbs pie šīs revīzijas ilgst gadu, starpposmā apkopojot finanšu revīziju rezultātus ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, zvērinātu revidentu darbu pašvaldībās un papildus veicot vēl citas būtiskas revīziju procedūras, lai likumā noteiktajā laikā sniegtu atzinumu par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu.
