Šis laiks kopš aizvadītā kongresa, kas norisinājās Mārupē, pašvaldībām ir bijis ļoti saspringts un grūts. Pēc administratīvi teritoriālās reformas jūlijā darbu sāka jaunās novadu domes, un šai laikā norisinājās gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmas pārveide, gan dramatiski taupības pasākumi citos valsts pārvaldes sektoros, kas tieši skar arī pašvaldību darbību. Šis bija laiks, kad vienota rīcība visās minētajās jomās būtu atvieglojusi situāciju valstī kopumā, taču katrs cīnījās savrupi, ne vienu vien papildu pienākumu uzveļot pašvaldību pleciem, bet par papildu finansējumu aizmirstot.
Problēmu samilzums visās jomās
Acīmredzot tieši tādēļ LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzrunājot kongresa dalībniekus, uzsvēra, ka tieši viensētnieciskās domāšanas pārvarēšana, spēja sēsties pie viena galda un panākt kopīgu valodu būs tas līdzeklis, kas ļaus „valsti daudz ātrāk nolikt uz sliedēm”.
Kā īstermiņa problēmas LPS priekšsēdis minēja pirmām kārtām bezdarbu, valdības aklu paklausību Starptautiskā Valūtas fonda padomiem (apturēt investīcijas ekonomikā, lai nepieļautu iekšējā pieprasījuma pieaugumu; ekonomikas kreditēšanas kavēšanu; prasību samazināt darba algas un palielināt nodokļu slogu), krasu IKP samazinājumu un no tā izrietošu ieņēmumu samazināšanos, ēnu ekonomiku kā reakciju uz nepārdomātu politiku, kā arī darbaspēka un kapitāla aizplūšanu no Latvijas.
Kā ilgtermiņa problēmas A.Jaunsleinis minēja demogrāfiju, emigrāciju, normatīvismu, birokratizāciju, tomēr vislielāko vērību pievēršot līdzsvara trūkumam ekonomikā (starp publisko un privāto sektoru; starp valsti, reģioniem un vietējām teritorijām, starp ražošanu un pakalpojumiem, starp eksportu un importu), kā arī kritizēja taupības laika pasākumus (vienota atalgojuma sistēma, nosakot augšējos griestus; investīciju ierobežojumi; ceļu uzturēšanas un sabiedriskā transporta dotēšanas samazinājumi; finanšu izlīdzināšanas risinājuma atlikšana; priekšlikumi ierobežot attīstības iespējas, pieņemot Fiskālās disciplīnas likumu; priekšlikumi nosacījumus par civildienestu attiecināt uz pašvaldībām; sociālo garantiju samazināšana; negatīvisma kampaņa, diskreditējot visu publiskās varas sistēmu).
"Latvijas valdība sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku izturas „kā skolnieks pie skolotāja” un padevīgi izpilda visas prasības."
A.Jaunsleinis
Kā informē LETA, A.Jaunsleinis savā uzrunā pauda viedokli, ka Latvijas valdība sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku izturas „kā skolnieks pie skolotāja" un padevīgi izpilda visas prasības. Valdībai vajadzētu uz sarunām iet ar savu krīzes pārvarēšanas programmu un to aizstāvēt. LPS priekšsēdis kongresā norādīja, ka krīzes pasākumi pēc satura nav ilgtspējīgi un tā dēvētās strukturālās reformas, kas apsolītas SVF, situāciju tikai pasliktinot un to sekas tik un tā būšot jānovērš.
„Visi šie pasākumi nav pieļaujami ilgākā laika periodā, jo nonāk pretrunā gan ar ES kohēzijas politiku (tie neļaus izlīdzināt sociāli ekonomisko situāciju ar pārējo Eiropas Savienību), gan ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, pārkāpjot pašvaldības principu, proporcionalitātes principu, personāla autonomijas un administratīvās autonomijas principu,” norādīja A.Jaunsleinis. Šajā saistībā viņš arī jautāja: „Cik ilgi mēs dzīvosim pašreizējā trūkumā, un vai arī turpmākos 15-20 gadus būsim Eiropas Savienības nomale un nabagi?”
Pēc A.Jaunsleiņa domām, Latvijai ir nepieciešama skaidra attīstības vīzija un mērķi, kuru joprojām nav.
Ko vēlas pašvaldības
Kongresā izskatīja un pieņēma Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas un sešas rezolūcijas, tostarp par valsts makroekonomiskās politikas maiņu, par sabiedrisko pārvadājumu dotēšanu, autoceļu finansējumu, par sportu. Rezolūcijā „Par autoceļu finansējumu” lasāms:
„LPS kongress aicina Saeimu un valdību:
- nekavējoties īstenot ES projektos un valsts programmās paredzēto autoceļu būvi;
- pildīt likumu, atjaunojot valsts autoceļu programmas piesaisti 80% no akcīzes nodokļa naftas produktiem;
- 2010. gadā izpildīt valdības deklarācijā noteikto pašvaldību un valsts finansējuma attiecību valsts autoceļu programmā 30% : 70%, palielinot pašvaldību daļu par 5,55 milj. latu. Turpmāk noteikt ekonomiski pamatotu valsts autoceļu programmas sadalījumu – 41% valstij un 59% pašvaldībām;
- novirzīt ES līdzekļus valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem un ielām;
- pārdalot 2007.-2013. gada ES fondu finansējumu, kā arī gatavojot ES fondu apguves programmu 2014.–2020. gadam, paredzēt pašvaldību ceļiem un ielām lielāku kvotu nekā valsts autoceļiem.”
Rezolūcijā par sabiedrisko pārvadājumu dotēšanu LPS kongress kategoriski iebilst pret dotāciju samazināšanu sabiedriskajam transportam un aicina primāri atbalstīt vietējo sabiedrisko transportu pilsētās un novados.
Rezolūcijā par valsts makroekonomiskās politikas maiņu LPS kongress aicina valdību un Saeimu mainīt makroekonomisko politiku – pārtraukt ES fondu un nacionālo investīciju iesaldēšanu un izejai no krīzes stimulēt iekšējo tirgu, kā arī aicina grozīt budžeta veidošanas kārtību, ieviešot tādu vidēja termiņa budžetu, kura izpildes laikā iespējams gūt reālu atdevi no visu ES fondu izmantošanas. Šīs rezolūcijas projekts prasa panākt iekšzemes kopprodukta strauju pieaugumu un nodrošināt katrai pašvaldībai iespēju palielināt finansējumu vietējo pretkrīzes sociālo pasākumu veikšanai.
Rezolūcijā par sportu LPS kongress aicina valdību un Saeimu:
- 2011. gada valsts budžetā saglabāt esošo finansējumu pašvaldību dibināto sporta skolu treneru algām;
- no 2012. gada paredzēt papildu finansējumu privāto sporta skolu un klubu īstenoto sporta izglītības programmu apmaksai un novirzīt to tieši pašvaldībām;
- paaugstināt sporta stundās apgūstamo zināšanu un fizisko prasmju prasības, rast iespēju sporta stundu skaita palielināšanai; palielināt finansējumu interešu izglītībai, tai skaitā sporta interešu izglītībai; izstrādāt jaunu nacionālo sporta attīstības stratēģiju, iesaistot pašvaldības un sporta sabiedrību;
- pieņemt vidēja termiņa sporta attīstības programmu;
- izstrādāt valsts programmu sporta bāzu attīstībai, veidojot sporta veidu attīstības centrus un sporta internātus pie nacionālajām sporta bāzēm, olimpiskajiem sporta centriem un pēdējos gados uzceltajiem citiem sporta objektiem;
- piesaistīt ES fondu līdzekļus bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstībai un izvērtēt sporta totalizatoru un sporta sacensību laikā reklamēto azartspēļu ietekmi uz sabiedrību, īpaši jaunatni, un veikt nepieciešamos pasākumus tās negatīvo seku ierobežošanai.
Kas labs padarīts pēc reformas
Taču LPS kongresā izskanēja ne tikai sliktas ziņas un prasības politiķiem un ierēdņiem. Kā pašvaldību panākumus A.Jaunsleinis pirmām kārtām minēja sociālā tīkla izveidošanu sadarbībā ar valdību, kas izpaužas kā
- garantētā minimālā ienākuma (GMI) līdzfinansēšana;
- dzīvokļu pabalsta līdzfinansēšana;
- skolēnu pārvadājumu nodrošināšana;
- valsts a/s „Latvenergo” un a/s „Rīgas Siltums” atbalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem;
- invalīdu (arī citu kategoriju pasažieru) pārvadājumi novados un starppilsētu maršrutos.
Kā atbalsts pašvaldību darbībai tika uzsvērtas šogad īstenotās valsts garantijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem 92% apmērā un tas, ka papildu ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas netika iekļauti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā.
"Krīzei ir savi plusi un savi mīnusi. Viens no plusiem ir tas, ka tagad, kad naudas maz, katru tēriņu ļoti pamatīgi apspriežam un izsveram."
Kā solis pretim kongresa moto „Vienosimies un izdarīsim!” īstenošanai vērtējams jaunais LPS sarunu veids ar valdību, šajā procesā sadarbojoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju, kā arī kopīgas pozīcijas veidošana Reformu vadības grupā.
Par nozīmīgām A.Jaunsleinis uzskata arī tiešās sarunas ar SVF un Pasaules Bankas pārstāvjiem. Sakot paldies pašvaldībām par atbildīgu rīcību un sociāli ekonomiskās situācijas stabilizēšanu, LPS priekšsēdis tomēr brīdināja: „Divi krīzes gadi ir aizvadīti, taču pacietībai ir robežas. Ja bezatbildīga rīcība turpināsies, ekonomiskā krīze var pāraugt politiskajā krīzē.”
Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs pirmajā darba dienā pēc LPS kongresa bija noskaņots gana optimistiski un, var teikt, uz šā pasākuma moto viļņa: „Pats galvenais, manuprāt, mūsu valstī pašlaik ir tas, lai spētu cits citam uzticēties. Tagad neuzticēšanās pastāv gan starp pašvaldībām un valsts iestādēm, starp uzņēmējiem un pašvaldībām, un tā joprojām. Valsts iestādes nepārtraukti mūs kontrolē, arī valsts un pašvaldību iepirkumi norisinās kā dažādās ierakumu pusēs. Vai mēs vienreiz nevarētu apsēsties pie sarunu galda, nonākt pie sapratnes un kopīgi strādāt? Tā jau ir, ka, piemēram, attieksme pret pašvaldībām veidojas no sliktiem piemēriem, kurus tad attiecina uz visiem. Tā ir likums par algām, bet lauku pašvaldība nekad nespēs samaksāt ne domes vadītājiem, ne deputātiem to naudu, kas likumā atļauta! Pašlaik īstenībā vienīgais lūgums – lai valsts iestādes atļauj mums strādāt, lai neliek visādus birokrātiskus ierobežojumus un nemitīgi nepārbauda! Mūs, tādu mazu pašvaldību, ļoti modri pārbauda iedzīvotāji, viņu priekšā esam kā uz delnas. Ja kaut ko solām un neizpildām, izsvilps laukā! Jā, mums ir lielais audits ik ceturto gadu, un nekādas blēdības cauri neiet!
Mūsu novadā pozitīvi ir tas, ka apvienojoties šeit nebija nevienas dominējošās pašvaldības, un tā arī vienmērīgi cenšamies visu novadu attīstīt. Krīzei ir savi plusi un savi mīnusi. Viens no plusiem ir tas, ka tagad, kad naudas maz, katru tēriņu ļoti pamatīgi apspriežam un izsveram. Ja naudas būtu vairāk, tad varbūt sāktos kāda rīvēšanās.”
