Kā nosaka koeficientu G pensijas aprēķinam

Kurš un kā nosaka koeficientu G? Ar kādu periodiskumu? Atbildot uz LV portālam uzdotajiem jautājumiem, arī šī rādītāja ietekmi uz pensijas apmēru skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes Liene Glušaka un Sanita Letapura.

Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumos Nr. 1445 “Noteikumi par pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu” noteikts: G vērtība ir personas vecumam atbilstošs paredzamais mūža ilgums, kas pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas gadā ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes statistiskajā informācijā “Paredzamais mūža ilgums 40 līdz 90 gadus veciem iedzīvotājiem” attiecīgajam vecumam atbilstošo paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju abiem dzimumiem kopā kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā personai piešķir vai pārrēķina pensiju.

Katram vecumam savs koeficients G

Likuma “Par valsts pensijām” 12. pantā noteikts, ka vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas:

P = K / G;

P – gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;

K – apdrošinātās personas aktualizētais pensijas kapitāls;

G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Katram vecumam ir paredzēts savs plānotais pensijas izmaksas laikposms (G), ko izmanto pensijas aprēķina formulā. Tātad tas ir atšķirīgs, ja pensiju piešķir 64 gadu vecumā (sasniedzot likumā šogad noteikto pilno pensijas vecumu) vai 62 gadu vecumā (šogad dodoties priekšlaicīgā pensijā).

Pensijai piemēro aizpērno rādītāju

Pensijas formulā izmanto attiecīgajam vecumam atbilstošo paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā piešķir vai pārrēķina pensiju. Ja pensiju pieprasa un to piešķir šogad, 2021. gadā, tad mēneša pensijas aprēķinam tiek piemērots 2019. gada paredzamais mūža ilgums.

Paredzamais mūža ilgums atsevišķi tiek noteikts vīriešiem un sievietēm. Pensiju aprēķināšanai piemērojamais koeficients G ir vidējais rādītājs.

Jo ātrāk dodas pensijā, jo G vairāk samazina pensijas apmēru

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konkrētā gada koeficientu G piemēro, piešķirot vai pārrēķinot vecuma pensijas no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Izmantojot likumā paredzētās tiesības, pensiju var sākt saņemt, ne tikai sasniedzot pilno pensijas vecumu, kas šogad ir 64 gadi. Cilvēks var doties priekšlaicīgā pensijā divus gadus ātrāk, arī piecus gadus ātrāk, ja viņam ir tiesības pieprasīt pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Tad gan arī vienmēr jārēķinās ar to, ka pensijas aprēķina formulai tiks piemērots tik liels koeficiens G, kāds ir noteikts attiecīgajam gadam. Tas nozīmē – ātrāka pensijas pieprasīšana samazinās tās apmēru. Jo darba mūža uzkrātais pensijas kapitāls tiek dalīts ar G, ņemot vērā vidējo paredzamo mūža ilgumu valstī.

Ātrāka pensijas pieprasīšana samazinās tās apmēru.

Piemēri, pieņemot, ka visos trijos piemēros uzkrātais un aktualizētais pensijas kapitāls ir vienāds – 80 000 eiro.

Šogad dodoties pensijā 64 gadu vecumā, pensijas aprēķinam piemēro vērtību G – 17,97 (2019. gadā noteiktais paredzamais mūža ilgums). Mēnesī aprēķinātā pensija = 370,99 eiro (K:G:12).

Šogad dodoties priekšlaicīgā pensijā 62 gadu vecumā (divus gadus ātrāk), pensijas aprēķinam piemēro koeficientu G – 19,38. Mēnesī aprēķinātā pensija = 344 eiro (K:G:12).

Šogad dodoties pensijā 59 gadu vecumā (piecus gadus ātrāk), pensijas aprēķinam piemēro koeficientu G – 21,53. Mēnesī aprēķinātā pensija = 309, 65 eiro (K:G:12).

Tātad, pieprasot pensiju lielākā vecumā, G ir mazāks, līdz ar to ar vienādu uzkrāto pensijas kapitālu piešķirtās vecuma pensijas apmērs būs lielāks, ja persona pensijā dodas vēlāk.

G piemēro, arī pensiju pārrēķinot

Ja, saņemot vecuma pensiju, persona turpina strādāt, tāpat arī ja pieprasīta priekšlaicīgā pensija, bet, to nesaņemot, cilvēks strādā, uzkrājas jauns pensijas kapitāls. Tad ik pēc gada pensiju var pārrēķināt.

Arī pārrēķinot pensiju, izmanto G vērtību, kāda noteikta atbilstoši vecumam pensijas pārrēķināšanas brīdī.

Covid-19 pirmajā gadā paredzamais mūža ilgums saruka

Pēdējos gados paredzamais mūža ilgums katru gadu vairāk vai mazāk, bet pakāpeniski palielinājās visiem gadagājumiem.

Piemēram, paredzamais mūža ilgums 60 gadu vecumam 2013. gadā bija 20,13 gadi; 2016. gadā – 20,38 gadi; 2019. gadā – 20,78 gadi.

Taču 2020. gadā 60 gadu vecumam paredzamais mūža ilgums samazinājās – līdz 20,21 gadiem. Turklāt tas samazinājās ne tikai šajā piemērā minētajā 60 gadu vecuma grupā, bet visiem gadagājumiem.

Šo paredzamo mūža ilguma vērtību izmantos vecuma pensiju aprēķinam un pārrēķinam 2022. gadā, kad pensionēšanās vecums būs 64 gadi un trīs mēneši.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nosaka paredzamo mūža ilgumu pilnos gados. Ik gadu pensijas vecums paaugstinās par 3 mēnešiem. Tātad cilvēks varēs doties pensijā nevis pilnos gados, bet gan 64 gadu un triju mēnešu vecumā. Kādu koeficientu G piemēros viņa pensijas aprēķinam?

VSAA ekspertes norāda: pensijas aprēķinam izmantos G vērtību, kāda noteikta pilnos gados.

Kā statistiķi aprēķina paredzamo mūža ilgumu

Iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ir demogrāfisko situāciju raksturojošs rezultatīvs rādītājs. Šis rādītājs tiek aprēķināts pēc zinātnieku izstrādātām matemātiskām formulām, un tas rāda, cik gadu vidēji varētu nodzīvot katrā attiecīgajā gadā dzimušie, ja mirstība viņu dzīves laikā paliktu tādā līmenī kā dzimšanas gadā. Paredzamais mūža ilgums tiek sarēķināts 5 gadu vecuma grupās un pēc tam ar ekstrapolācijas metodi sadalīts, lai iegūtu 1 gada vecuma grupas, skaidro CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Bērziņa.

Paredzamā mūža ilguma aprēķinu pamatā ir kopējie, vīriešu un sieviešu mirstības koeficienti piecgadu vecuma grupās (mirušo skaits uz vienu attiecīgā dzimuma un vecuma iedzīvotāju). No 2020. gada (dati par 2019. gadu) paredzamā mūža ilguma aprēķini tiek veikti, izmantojot R programmas bibliotēku MortalityLaws.

Sievietēm ir lielāks, vīriešiem mazāks paredzamais mūža ilgums, tātad vidējais ir starp šiem diviem rādītājiem.

2020. gada paredzamo mūža ilgumu ietekmē Covid-19 pandēmija, aprēķinā tiek izmantoti mirstības koeficienti, kas ir pieauguši 2020. gada laikā. Paredzamais mūža ilgums 2020. gadā ir samazinājies gandrīz visā Eiropā, norāda CSP pārstāve.

Latvijas statistikā ir arī citi rādītāji par mūža ilgumu. Piemēram, 2020. gadā paredzamais mūža ilgums 60 gados ir 20,21 gadi (vīriešiem – 16,97, sievietēm – 22,62). Taču jaundzimušo paredzamais mūža ilgums ir mazāks. 2020. gadā – 75,1 gadi (vīriešiem – 70,4, sievietēm – 79,5 gadi).

Kas nosaka šo atšķirību?

Kā skaidro CSP, jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. Vidējais paredzamais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem ir gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgu vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī. Bet mirstības līmenis mainās, līdz ar to arī vidējais paredzamais mūža ilgums mainās.

Iedzīvotāju mūža ilguma izmaiņas saistītas ar vairākiem faktoriem, tostarp ar iedzīvotāju mirstības rādītāju izmaiņām dažādās vecuma grupās un nāves cēloņiem, zīdaiņu (bērnu vecumā līdz 1 gadam) mirstības rādītājiem u. c. Iedzīvotāju mirstība pēc iespējas lielākā vecumā arī palielina mūža ilgumu. Gados jaunu cilvēku mirstībai savukārt ir negatīva ietekme uz mūža ilguma rādītājiem.

No CSP datiem “Paredzamais mūža ilgums 40–90 gadus veciem iedzīvotājiem (gados, pensijas aprēķinam)”

Avots: csb.gov.lv