Pensijas koeficients G atsāk palielināties. Kā tas ietekmēs pensijas aprēķinu

Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumi Nr. 1445 “Noteikumi par pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu” nosaka pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu (gados) G, par kuru no vecuma pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

G vērtība ir personas vecumam atbilstošs paredzamais mūža ilgums pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas gadā.

Paredzamais mūža ilgums ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes statistiskajā informācijā “Paredzamais mūža ilgums 40 līdz 90 gadus veciem iedzīvotājiem” norādīto attiecīgajam vecumam atbilstošo paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju abiem dzimumiem kopā kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā personai piešķir vai pārrēķina pensiju.

G pensijas formulā ir dalītājs – kāpēc tas ir svarīgs

Likumā “Par valsts pensijām” noteikts, ka vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas:

P = K / G;

P – gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;

K – apdrošinātās personas aktualizētais pensijas kapitāls;

G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada plānota vecuma pensijas izmaksa.

Tā kā katram vecumam ir savs plānotais pensijas izmaksas laikposms (G), to izmanto pensijas aprēķina formulā attiecīgajam gadagājumam.

Tātad G atšķiras, ja pensija tiek piešķirta 60 gadu vecumā vai 64 gadu vecumā.

Katru gadu paredzamais mūža ilgums mainās, līdz ar to mainās arī G vērtība, ko piemēro pensijas formulā. Ja pensiju pieprasa un to piešķir šogad, 2023. gadā, tad pensijas aprēķinam tiek piemērots 2021. gada paredzamais mūža ilgums. Ja vecuma pensiju pieprasīs nākamgad, tad pensijas aprēķinam tiks izmantots 2022. gada koeficients G.

Kā CSP iegūst datus, kas veido statistisko rādītāju – paredzamo mūža ilgumu 

Dati par iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu tiek iegūti, izmantojot CSP apkopoto informāciju par iedzīvotāju mirstību, gada vidējo pastāvīgo iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūru, skaidro CSP Informācijas un komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Kūliņa.

Paredzamā mūža ilguma aprēķinu pamatā ir kopējie – vīriešu un sieviešu – mirstības koeficienti piecgadu vecuma grupās (mirušo skaits uz vienu attiecīgā dzimuma un vecuma iedzīvotāju).

Līdz 2000. gadam mirušo vecums tika aprēķināts pēc dzimšanas jeb kalendārā gada (miršanas gads mīnus dzimšanas gads). Paplašinoties pieejamās statistiskās informācijas apjomam, sākot ar 2000. gadu, aprēķināts pilnais mirušo vecums miršanas brīdī (no dzimšanas dienas līdz miršanas dienai). Sākot ar 2000. gadu, mirstības koeficienti un paredzamā mūža ilguma tabulas pārrēķinātas pēc mirušo pilnā vecuma. Paredzamā mūža ilguma aprēķini tiek veikti, izmantojot R programmas bibliotēku MortalityLaws.

Dati tiek pārbaudīti, salīdzinot rādītājus garākā laika periodā, novērtējot rādītāju izmaiņu tendences un veicot grafisko analīzi.

Covid-19 samazināja paredzamo mūža ilgumu

Statistikas dati rāda – kopš 2012 .gada paredzamais mūža ilgums pakāpeniski palielinājās.

2012. gadā, dodoties pensijā 62 gadu vecumā (kopējais – vīriešiem un sievietēm), koeficients G bija 18,50, savukārt 2019. gadā – 19,38, pēc tam divus gadus pēc kārtas tas samazinājās (attiecīgi 18,79 un 17,52). 2022. gada laikā paredzamais mūža ilgums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga un koeficients G bija 18,61.

Tātad pandēmijas laikā (2020. un 2021. gadā) paredzamais mūža ilgums samazinājās, jo pieauga mirušo skaits.

Savukārt 2022. gada laikā paredzamais mūža ilgums ir palielinājies, tomēr nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni, norāda CSP pārstāve.

Statistiskais rādītājs – paredzamais mūža ilgums – tiek noteikts arī citās valstīs.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2021. gadā starp ES valstīm visaugstākais paredzamais mūža ilgums sievietēm vecumā virs 65 gadiem bija Spānijā (23,5 gadi), Francijā (23,3) un Luksemburgā (22,2). Vismazāko dzīvildzi statistika prognozēja Bulgārijas (15,5), Rumānijas (16,4), Slovākijas (17,1), Ungārijas (17,3), un Latvijas (17,6) sievietēm. Savukārt vīriešiem visilgākais vidējais mūžs tika paredzēts Zviedrijā (19,6), Maltā (19,5), Īrijā, Spānijā un Francijā (19,2); visīsākais – Bulgārijā (11,6), Rumānijā (12,5) un Latvijā (12,7).

G vērtības izmaiņas vecuma pensijām, ko piešķirs vai pārrēķinās 2024. gadā

Kā minēts, G vērtību katru gadu nosaka atbilstoši CSP statistiskajai informācijai par paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju. Tas nozīmē, ka nākamgad, 2024. gadā, mainīsies paredzamā mūža ilguma (G) vērtība, kas tiek izmantota pensijas aprēķinā, piešķirot vai pārrēķinot pensiju.

G vērtība 2024. gadam noteikta, ņemot vērā 2022. gada statistikas rādītāju, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

VSAA norāda: līdz ar G izmaiņām 2024. gadā mainīsies arī iepriekš prognozētais pensijas apmērs.

Jau tagad G jaunā vērtība maina pensijas apmēru, ko katrs pats var aprēķināt, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumu “VSAA informācija un pakalpojumi”.

Līdz ar G vērtības palielināšanos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra e-izziņā “Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru” var uzrādīt mazāku apmēru, salīdzinot ar iepriekš veiktajiem prognozējamā apmēra aprēķiniem. G vērtības izmaiņas ietekmē arī pensijas apmēru, ko aprēķina, izmantojot VSAA pensijas kalkulatoru.

Piemēram: Personai vecuma pensijai nepieciešamais vecums pienāks 2024. gada augustā. 2023. gada maijā pieprasot prognozi par pensijas lielumu, tika piemērota G vērtība 16,18, un prognozētais pensijas apmērs bija 753 eiro. Savukārt, pieprasot prognozi 2023. gada 1. augustā, tika piemērota jaunā G vērtība 17,22, līdz ar to prognozējamās pensijas apmērs mainījās – nu tie bija 711 eiro.

VSAA norādes papildu informācijai:

• Paredzamais mūža ilgums 40–90 gadus veciem iedzīvotājiem
• “G” no 2024. gada 1. janvāra
• Informācija par tiesībām uz vecuma pensiju un tās aprēķinu

Kam pievērst uzmanību, pieprasot pensiju. Jautājumi un atbildes

Koeficients G ir tikai viens no rādītājiem, kas ietekmē vecuma pensijas apmēru, uzsver VSAA.

Ja pietiek likumā prasītā stāža, tad cilvēki nereti izmanto tiesības pensionēties ātrāk.

Pensiju aprēķina individuāli, un situācija var atšķirties – atkarībā no pensionēšanās vecuma un uzkrātā pensijas kapitāla lieluma, kā arī no apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem.

Dažas situācijas skaidro un uz LV portāla jautājumiem atbild VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete.

• Vai katru gadu pensijām piemēro jaunu G?

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1445 koeficients G tiek noteikts katram gadam, un tas tiek izmantots pensijas aprēķinā. Pensijas formulā izmanto attiecīgajam vecumam atbilstošo paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju kalendārajā gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā piešķir vai pārrēķina pensiju.

Ja pensiju pieprasa un to piešķir šogad, 2023. gadā, tad mēneša pensijas aprēķinam tiek piemērots 2021. gada paredzamais mūža ilgums.

VSAA pensijas aprēķinā ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālās statistikas portālā publicēto informāciju.

• Vai G tiek ņemts vērā pensijas pārrēķinā, ko strādājošie pensionāri var prasīt reizi gadā? Ja tā, tad kuru formulas rādītāju tas ietekmē – no jauna uzkrāto pensijas kapitālu vai visu pensijas kapitālu, no kura jau aprēķināta piešķirtā pensija, ko cilvēks saņēma pirms pārrēķināšanas?

Ja persona pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un ieguvusi tiesības uz vecuma pensijas pārrēķināšanu, tad pensijas pārrēķina daļa tiek aprēķināta pēc šādas formulas:

P = K : G : 12;

P – mēneša pensija;

K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus;

G – laika posms (gados), par kuru no pensijas pārrēķināšanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Katram pensijas pārrēķinam tiek noteikts G atbilstoši personas vecumam datumā, no kura pārrēķins veikts.

Tie koeficienti G, kas piemēroti, iepriekš piešķirot vai pārrēķinot pensiju, netiek pārskatīti.

• Vai ikgadējai 1. oktobra pensiju indeksācijai ir kāda saistība ar koeficientu G?

Nē.

• Ja pensiju pieprasa ar atpakaļejošu datumu, tad kuru G piemēro? Piemēram, tiesības uz vecuma pensiju rodas 2023. gada 15. decembrī. Cilvēks iesniegumu vecuma pensijas piešķiršanai uzrakstīs 2024. gada februārī, piešķirt pensiju lūgs no 2023. gada 15. decembra.

Tiks piemērots tāds koeficients G, kāds noteikts, piešķirot pensiju 2023. gadā.

• 2023. gadā pensijas vecums ir 64 gadi un seši mēneši, priekšlaicīgi pensionējoties – 62 gadi un seši mēneši. Arī 2024. gadā pensionēšanās vecums nebūs apaļš (64 gadi 9 mēneši un 62 gadi 9 mēneši). Kuram gadam noteikto G piemēros?

Pensijas aprēķinam izmantos G vērtību, kāda noteikta pilnos gados, t. i., 62 un 64 gadu vecumam.

• Izmantojot likumā paredzētās tiesības, pensiju var sākt saņemt, nesasniedzot pilno pensijas vecumu. Cilvēks var doties priekšlaicīgā pensijā divus gadus ātrāk, arī piecus gadus ātrāk, ja viņam ir tiesības pieprasīt pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. Vai šī izvēle var ietekmēt pensijas aprēķinu un tātad arī apmēru?

Pieprasot pensiju ātrāk, jārēķinās ar to, ka pensijas aprēķina formulai tiks piemērots tik liels koeficients G, kāds ir noteikts atbilstoši vecumam gadā, kurā piešķir pensiju. Tas nozīmē – ātrāka pensijas pieprasīšana samazina tās apmēru, jo jaunākam gadagājumam G vienmēr ir lielāks. Saskaņā ar pensijas aprēķina formulu darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls tiek dalīts ar G, proti, P = K (pensijas kapitāls) : G : 12 (pensijas izmaksas mēneši gadā).

Piemēram: Cilvēks izmanto tiesības uz priekšlaicīgu pensiju. Viņa uzkrātais aktualizētais pensijas kapitāls ir 90 000 eiro. Pensiju viņš pieprasīs no 2023. gada 15. decembra 63 gadu vecumā, kad vēl nav sasniegts pensijai nepieciešamais vecums. Pensijas aprēķinam piemēros 2023. gadam noteikto koeficientu G – 16,85. Mēnesī aprēķinātā pensija = 445,10 eiro (K : G : 12).

No CSP datiem: paredzamais mūža ilgums (gados, pensijas aprēķinam) un izmaiņas no 2012. gada