Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Sabiedrība noveco, un arī zvērināti notāri savā praksē novērojuši, ka vecāka gadagājuma klientu kļūst vairāk. Viena no lielākajām problēmām brīžos, kad tuvinieku ir piemeklējusi smaga, rīcībspēju ierobežojoša slimība, ir pensijas saņemšana vai nekustamā īpašuma pārvaldība. “Tas ir strupceļš, no kura, domājot par priekšdienām, var censties sevi un savus tuvākos pasargāt,” uzskata zvērināta notāre Sandra Stīpniece. Sarunā ar LV portālu viņa skaidro, kas jāzina un jāņem vērā, taisot pilnvaru vecāka gadagājuma cilvēka pārstāvībai.
“Savlaicīgi par savu interešu pārstāvību biežāk aizdomājas personas, kurām pieder nekustamais īpašums,” novērojusi zvērināta notāre Sandra Stīpniece. Piemēram, personai pieder dzīvoklis, kurā tā dzīvo, bet dažādu saimniecisku formalitāšu kārtošana vairs nav pa spēkam. Tad ir labi, ja īpašuma pārvaldīšanu var uzticēt kādam citam, izsniedzot attiecīgu pilnvaru.
“Parasti situācijās, kad pie zvērināta notāra atnācis cilvēks cienījamos gados, lai taisītu pilnvaru savu interešu pārstāvībai, iesakām apsvērt domu pilnvarā noteikti iekļaut arī interešu pārstāvību ārstniecības iestādēs,” viņa stāsta. Ne vienmēr tas nozīmē kaut ko sliktu. Dažkārt citu palīdzība var būt nepieciešama, lai saņemtu e-recepti, medicīnisko dokumentāciju, veiktu pierakstu pie ārsta. Kamēr nekas nekaiš, par to domā retais.
Diemžēl par nepieciešamību pilnvarot tuvinieku bieži vien aizdomājas tikai tad, kad personas veselība jau ir būtiski pasliktinājusies, tāpēc notariālas darbības nereti tiek veiktas jau slimnīcā. Visbiežāk tas nepieciešams gadījumos, kad tuvinieku negaidīti piemeklējusi smaga trauma vai saslimšana, piemēram, insults.
Pēdējos gados piedzīvotās nedienas banku sektorā apliecina – uzticot kredītiestādei veikt darbības ar saviem finanšu līdzekļiem, jāpatur prātā, ka kredītiestāde kādudien var tikt likvidēta.
Zvērinātas notāres pieredze rāda, ka tādās krīzes situācijās lielākā problēma parasti ir pensijas, ko vecāka gadagājuma cilvēkiem joprojām mēdz piegādāt pasta darbinieki. Arī tad, ja pensija tiek pārskaitīta uz maksājuma kontu pasta nodaļā vai bankā, lai cilvēks nepaliktu bez iztikas līdzekļiem, parasti tomēr ir nepieciešams deleģēt savas saistības iestādēs kārtot kādam citam.
Domājot par priekšdienām, pilnvaru iespējams nokārtot personai pieejamākajā un ērtākajā veidā:
Kopš 2018. gada notariāla palīdzība Latvijā ir pieejama arī attālināti. Šī pakalpojuma izmantošanai ir nepieciešama eID karte ar aktivizētu elektronisko parakstu, kā arī dators, kas ir aprīkots ar dzirdamības un redzamības ierīcēm (videokamera, austiņas un mikrofons) un pieslēgts noteikta ātruma internetam. Tā ir laba iespēja nokārtot nepieciešamās formalitātes personām, kuras, piemēram, ilgstoši atrodas ārvalstīs.
Taču vecāka gadagājuma cilvēki joprojām iecienījuši ierasto iespēju tikties ar notāru klātienē vai uzaicināt viņu pie sevis mājās. Nepieciešamības gadījumā notariālas darbības iespējams veikt arī ārstniecības iestādē.
Tomēr atlikt šādu jautājumu risināšanu uz brīdi, kad tuvinieks nonāks slimnīcā, ir diezgan riskanti. Zvērināts notārs nevar apliecināt pilnvaru, ja tās devējs nav rīcībspējīgs. “Ja smagi slims cilvēks nespēj parunāt un notārs nekā citādi nevar pārliecināties par tā gribu, uztaisīt pilnvaru nav iespējams,” uzsver S. Stīpniece.
Tāpat notārs neapmeklēs klientu, ja tas atradīsies reanimācijā. “Notārs nevar apliecināt darījuma dokumentu vai pilnvaru, ja cilvēks atrodas spēcīgu zāļu iedarbībā,” viņa uzsver.
“Taču ir situācijas, kad cilvēks visu saprot un komunicē, bet fiziski nespēj parakstīties, jo, piemēram, abas rokas ir ģipsī. Šādiem gadījumiem Notariāta likuma 72. pantā ir noteikta speciāla procedūra. Proti, pilnvarotājs savā vietā deleģē parakstīties citu personu, pieaicinot vēl divus neatkarīgus lieciniekus. Tas attiecīgi tiek aprakstīts un fiksēts,” skaidro zvērināta notāre.
Pilnvara ir dokuments, ar kuru pilnvarotā persona var pierādīt tiesības rīkoties citas personas vārdā. Taču pilnvaras esamība nenozīmē, ka pilnvarnieks pilnvaras devēja vārdā var darīt, kas ienāk prātā. Tāpēc ir tik svarīgi, ka, sastādot pilnvaru, notārs noskaidro pilnvaras devēja gribu, kādā apjomā pilnvarniekam tiek uzticētas veikt konkrētas darbības.
Pilnvaras ir dažāda veida un apjoma:
“Šāda pilnvara ir paredzēta vienam ļoti konkrētam gadījumam. Piemēram, persona pilnvaro savu meitu saņemt izrakstu no medicīniskās dokumentācijas konkrētā ārstniecības iestādē. Kad tas ir izdarīts, pilnvara zaudē spēku. Citām darbībām tā nav derīga,” skaidro zvērināta notāre.
“Ja persona izsniedz ģenerālpilnvaru savu interešu pārstāvībai medicīnas iestādēs, tas nozīmē, ka pilnvarnieks var risināt jebkādus jautājumus, kas attiecas uz pilnvaras devēja ārstniecību. Turklāt vienā ģenerālpilnvarā var iekļaut vairākus blokus. Piemēram, persona pilnvaro dēlu pārstāvēt savas intereses ne tikai medicīnas iestādēs, bet arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, finanšu pārvaldīšanas lietās u. tml.,” skaidro S. Stīpniece.
“Universālpilnvara aptver visas dzīves jomas. Šādā pilnvarā nebūs konkrēti pateikts, ka pilnvarnieks ir tiesīgs pārstāvēt pilnvaras devēju, piemēram, medicīnas iestādē. Ja tas būs nepieciešams, viņš kā persona, kam pilnvaras devējs ir uzticējies it visā, būs tiesīgs to darīt,” skaidro zvērināta notāre.
Kā gan cilvēks iepriekš var zināt, kādu jautājumu risināšanai nākotnē varētu būt nepieciešama pilnvara?
“Taisot ģenerālpilnvaru vai pat universālpilnvaru, tajā nebūtu jāietver katrs iespējamais solis, ko nākotnē varētu būt nepieciešams spert. Var gadīties, ka radīsies nepieciešamība darīt kaut ko pilnīgi citu, bet pilnvarā par to nebūs neviena vārda. To iepriekš nekad nevar droši zināt,” uzskata S. Stīpniece. Viņasprāt, ja cilvēks ar ģenerālpilnvaru ir uzticējis savas lietas, piemēram, medicīnas iestādēs kārtot kādam citam, ar to ir pietiekami, lai pieņemtu, ka šai pilnvarotajai personai nav ļaunu nolūku, izlemjot ārstniecības jautājumus, par kuriem precīzi pilnvaras tekstā nekas nav minēts.
Dažkārt pārlieku detalizēts pilnvarojums var pat būtiski apgrūtināt pilnvaras devēja pārstāvību iepriekš neparedzētās situācijās. Piemēram, pēdējos gados piedzīvotās nedienas banku sektorā apliecina – uzticot kredītiestādei veikt darbības ar saviem finanšu līdzekļiem, jāpatur prātā, ka kredītiestāde kādudien var tikt likvidēta.
“Ja pilnvara izdota, lai veiktu darbības ar kontu konkrētā bankā, kurā pilnvaras taisīšanas brīdī ir atvērts personas vienīgais konts, tās likvidācijas gadījumā pilnvarnieks nav tiesīgs pilnvaras devēja vārdā atvērt kontu citā bankā vai kārtot garantētās atlīdzības izmaksas saņemšanu,” stāsta S. Stīpniece. Nesenā pieredze ar “PNB bankas” maksātnespējas pasludināšanu apliecināja, ka šādu pilnvaru esamība var sagādāt pamatīgas raizes tuviniekiem, īpaši, ja pilnvaras devējs ir kļuvis rīcībnespējīgs un jaunu pilnvaru izsniegt vairs nevar. “Tad vienīgā iespēja ir doties uz bāriņtiesu un tiesu, lai nodibinātu aizgādnību,” norāda zvērināta notāre.
Mūsdienās ar šādiem riskiem ir jārēķinās, tāpēc, taisot pilnvaru, tās teksts ir ļoti uzmanīgi jāpārdomā.
Ja cilvēks šobrīd vēl nav gatavs atdot “vadības grožus” pār savu dzīvi kādam citam, ir iespējams taisīt nākotnes pilnvarojumu. Nākotnes pilnvarojums paredz pilnvarnieka tiesības rīkoties pilnvaras devēja vārdā tikai tajā gadījumā, kad neparedzētu veselības traucējumu vai citu apstākļu dēļ persona vairs pati nespēj vadīt savas darbības un saprast to nozīmi.
“Tas ir īpašs pilnvarojuma veids, jo atšķirībā no citiem ir divpusējs dokuments,” uzsver zvērināta notāre. Proti, ja speciālpilnvaru, ģenerālpilnvaru vai universālpilnvaru pilnvaras devējs pārrunā ar notāru un paraksta vienpersoniski, taisot nākotnes pilnvarojumu, ir nepieciešama arī pilnvarnieka klātbūtne. Tas ir divpusējs darījums jeb vienošanās, ar ko viena puse deleģē otru pusi rīkoties savā vārdā, ja tā būs kļuvusi rīcībnespējīga, bet otra puse tam piekrīt un parakstoties apņemas to darīt.
“Vecāka gadagājuma cilvēki parasti uzticas saviem tuviniekiem un taisa parastas pilnvaras,” novērojusi S. Stīpniece. Taču, viņasprāt, nākotnes pilnvarojums ar laiku kļūs populārāks, jo, sabiedrībai kļūstot turīgākai, arvien vairāk cilvēku domās par savu īpašumu vai uzņēmumu pārvaldību ilgtermiņā, arī krīzes situācijās, kad paši vairs nespēs pieņemt lēmumus.
Pilnvara stājas spēkā, tiklīdz persona to ir parakstījusi, notārs apliecinājis un reģistrējis Publisko pilnvaru reģistrā. Ģenerālpilnvara vai universālpilnvara, ja vien tā nav tikusi izdota uz ierobežotu termiņu, piemēram, gadu vai diviem, kalpo tik ilgi, kamēr abas puses – pilnvaras devējs un pilnvarnieks – ir dzīvi,” skaidro zvērināta notāre.
Tomēr pilnvaras esamība nebūt nenozīmē, ka tās devējs vairs neko pats nevar darīt, kamēr to vēlas un spēj. Der zināt, ka pilnvaras devējs jebkurā brīdī ir tiesīgs pilnvaru arī atsaukt. Parasti tas notiek situācijās, kad pilnvarnieks ir zaudējis pilnvaras devēja uzticību. Tad persona var vēlreiz doties pie notāra vai uz Latvijas vēstniecību ārvalstī un pilnvaru atsaukt. Pilnvarojuma atsaukšanu izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, un tas vairs nav spēkā.
Dažkārt pārlieku detalizēts pilnvarojums var būtiski apgrūtināt pilnvaras devēja pārstāvību iepriekš neparedzētās situācijās.
To, vai konkrēta pilnvara ir spēkā un nav atsaukta, jebkurā brīdī var pārbaudīt Publisko pilnvaru un Atsaukto pilnvaru reģistros, no kuriem iespējams iegūt informāciju, sazinoties ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Savukārt par to, vai pilnvara tiešām pastāv un vai tās saturs atbilst tam, ko paredzējis pilnvaras devējs, var pārliecināties portāla www.latvijasnotars.lv sadaļā “Pilnvaras pārbaude”. Te pieejamas visas pilnvaras (un to saturs), kas pie Latvijas zvērinātiem notāriem apliecinātas kopš 2018. gada 1. jūlija.
Lai gan pilnvaras taisīšana kādam varētu šķist dārgs pakalpojums, S. Stīpniece ir pārliecināta, ka ilgtermiņā šāds solis atmaksājas: “Tā tomēr ir drošības sajūta, ka ir gādāts, lai krīzes situācijā, ja tāda radīsies, atvieglotu sadzīvisku jautājumu risināšanu ne tikai pašam pilnvaras devējam, bet arī tuviniekiem.”
Aptuvenās pilnvaras izmaksas ir atkarīgas no tās veida:
“Precīzu summu iepriekš pateikt nevar, jo jāņem vērā vairākas citas pozīcijas, piemēram, vai ir nepieciešams tulkojums,” skaidro zvērināta notāre.
Ja ir šaubas, kādu pilnvaru taisīt un ko tajā iespējams un vajadzētu iekļaut, ikviens iedzīvotājs var pieteikties uz konsultāciju pie jebkura no kopumā 102 zvērinātiem notāriem Latvijā, lai izrunātu radušos jautājumus. Par konsultāciju ir jāmaksā 20 eiro stundā, bet, ja tās laikā klients taisa arī notariālo aktu jeb, kā šajā gadījumā, pilnvaru, konsultācija ir bez maksas.
“Neviens neuzstāj uz pilnvaras taisīšanu par katru cenu. Notārs, iepazīstoties ar konkrēto situāciju, sniegs savu profesionālo padomu, taču gala lēmumu vienmēr pieņem klients,” uzsver S. Stīpniece.
