SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
22. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
1
24
1
24

Pilnvara bērna pārstāvībai vecāku prombūtnes laikā – ko der zināt

FOTO: Freepik

Aizbraucot ceļojumā vai sezonas peļņā uz citu valsti, bērni dažkārt tiek atstāti tepat Latvijā uzticamu cilvēku, piemēram, vecvecāku, uzraudzībā. Vecāku pienākums ir parūpēties par to, lai krīzes situācijā, piemēram, traumas gadījumā, šie cilvēki spētu pārstāvēt bērna intereses ārstniecības, izglītības vai tiesībsargājošās iestādēs, savlaicīgi izsniedzot notariāli apliecinātu pilnvaru. Plašāk skaidrojam, kādas ir iespējamās sekas, ja par to iepriekš nav padomāts. Kā noformēt pilnvaru, un cik tas maksā? Cik detalizēti var norādīt atļauto darbību kopumu? Ko paredz likums, ja vecāku prombūtne plānota ilgāka par trim mēnešiem?

īsumā
  • Nepilngadīga bērna dabiskie aizbildņi – likumiskie pārstāvji, kam ir tiesības un pienākums pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, – ir vecāki.
  • Ja vecāki gatavojas doties ārpus Latvijas uz neilgu laiku – līdz trim mēnešiem, nododot bērnu uzticama cilvēka aprūpē, bērna pārstāvība jānoformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.
  • Ja dzīvesvietas novadā vai pagastā nav zvērināta notāra, pilnvaru var nokārtot attiecīgās darbības teritorijas bāriņtiesā.
  • Nodot bērnu citas personas aprūpē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki var tikai tad, ja bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.
  • Nenokārtotas pilnvaras dēļ bērnam ārstniecības iestādē var atteikt ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Ja bērnu aiztur policija, tā nav tiesīga bērnu nodot cilvēkam, kas nav viņa likumiskais pārstāvis.

Nepilngadīgām personām nav rīcībspējas, tāpēc bērni nevar paši sevi pārstāvēt. Piemēram, Administratīvā procesa likuma 21. pantā ir noteikts, ka tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, īsteno tikai šīs personas likumiskais pārstāvis.

Vecmāmiņa nav bērna likumiskā pārstāve

Civillikuma 177. pants noteic, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, vienīgie likumiskie pārstāvji, kam ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Būtiski atzīmēt, ka Civillikuma 178. panta otrajā daļā ir uzsvērts: ja vecāki dzīvo šķirti, abu vecāku kopīgā aizgādība turpinās. Arī Civillikuma 186. panta pirmā daļa paredz vecāku bērna koppārstāvību viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Vecāku kopīga aizgādība un koppārstāvība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku noslēgtu vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Vecmāmiņa, vectētiņš, krustmāte, brālis vai māsa nav bērna likumiskie aizbildņi, tāpēc, lai cik tuvi un mīļi šie ģimenes locekļi nebūtu, viņi nav tiesīgi pārstāvēt bērna intereses, piemēram, veselības aprūpes, izglītības vai tiesībsargājošās iestādēs.

Nodrošināt bērna pārstāvību – vecāku pienākums

“No spēkā esošā regulējuma izriet, ka vecākiem ir ne vien tiesības, bet arī pienākums pārstāvēt bērnu, proti, nodrošināt aizgādības tiesību pilnīgu un nepārtrauktu realizāciju. Tas nozīmē, ka izņēmuma gadījumos, kad pats vecāks objektīvu un attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj pārstāvēt bērnu, viņam ir pienākums parūpēties ne tikai par to, kas šajā laika posmā īstenos bērna aprūpi, bet arī to, kas nodrošinās bērna pārstāvību personiskajās attiecībās,” skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta vecākā inspektore Sigita Kokoreviča.

Valsts iestāžu darbinieki, piemēram, ārsti vai policisti, nevar zināt, kam vecāki ir uzticējuši bērna pārstāvību. Tāpēc, ja vecāki gatavojas doties ārpus Latvijas uz neilgu laiku – līdz trim mēnešiem, bērna pārstāvība jānoformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa. Tas nozīmē, ka vecākiem savlaicīgi pirms došanās prom no valsts pie notāra jāuzraksta pilnvara personai, kuras aprūpē tiek atstāts bērns, pilnvarā precīzi nosakot, kādiem gadījumiem tā būs nepieciešama.

Ja dzīvesvietas novadā vai pagastā nav zvērināta notāra, pilnvaru var nokārtot attiecīgās darbības teritorijas bāriņtiesā.

Iespējamās pilnvaras neesamības sekas

“Nenokārtojot pilnvaru bērna pārstāvībai savas prombūtnes laikā, vecāki pirmkārt var nodarīt kaitējumu savam bērnam. Piemēram, nenokārtotas pilnvaras dēļ bērnam ārstniecības iestādē var atteikt ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Ilgstošas prombūtnes laikā var izveidoties situācija, ka bērnu neuzņem skolā, viņš nevar doties klases ekskursijā uz ārzemēm, jo nav personas, kura ir tiesīga parakstīt vajadzīgos dokumentus,” uz iespējamām sekām norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vecākā inspektore. Ja bērnu aiztur policija, tā nav tiesīga bērnu nodot cilvēkam, kas nav bērna likumiskais pārstāvis. Nelāgas apstākļu sakritības dēļ, ja vecāki nav savlaicīgi parūpējušies par bērna pārstāvību, tas var maksāt pat aprūpes tiesību atņemšanu.

Tikmēr Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš atgādina, ka kaut kas atgadīties var arī pāris dienu prombūtnes laikā. “Iedomāsimies situāciju, ka bērnu, kuram ir alerģiska reakcija, sakož bite, bet abi vecāki šajā laikā ar savu deju kolektīvu ir ārzemēs vai tepat Latvijā piedalās Dziesmu un deju svētkos. Ja vecmāmiņai ir pilnvara pārstāvēt bērna intereses, viss ir kārtībā, viņa var pavadīt mazbērnu uz slimnīcu un kārtot visas formalitātes. Ja pilnvaras nav, tad vismaz vienam no vecākiem ceļojums vai dalība svētkos ir jāpārtrauc.”

Kas jānorāda pilnvarā

“Vecākiem ir precīzi jāparedz, tieši kādiem gadījumiem pilnvara būs nepieciešama, jo pilnvarai ir jābūt konkrētai un tādai, kas vislabākajā veidā nodrošina bērna tiesības un intereses,” uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vecākā inspektore. “Nav pieļaujams, ka cita persona tiek pilnvarota pārstāvēt bērnu visās viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, kā arī uzņemas pilnu atbildību par bērnu, jo tādā gadījumā secināms, ka vecāks ar pilnvarojuma līgumu nodod citai personai savas aizgādības tiesības, kas nav bērna labākajās interesēs,” secina S. Kokoreviča.

Piemēram, pilnvarā jānorāda, ka vecāki (vai viens no vecākiem, ja saskaņā ar vecāku vienošanos vai tiesas spriedumu ir nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība) pilnvaro kādu personu, kuras aprūpē bērns tiks atstāts, pārstāvēt bērnu valsts un pašvaldību, kā arī tiesu iestādēs, iesniegt un saņemt dokumentus, kas nepieciešami bērna interešu un tiesību nodrošināšanai, norādot pilnvaras derīguma termiņu vai arī nosacījumus, kad pilnvara izbeidzas.

Pilnvarā var ļoti detalizēti noteikt, kādas darbības pilnvarotā persona ir pilnvarota veikt. “Visbiežāk bērna intereses nākas pārstāvēt ārstniecības un izglītības iestādēs,” secina zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle. Tāpēc gadījumos, kad bērnam ir kāda saslimšana, kas rada nepieciešamību apmeklēt konkrētas ārstniecības iestādes, ārstus speciālistus vai veikt noteiktus izmeklējumus, operācijas, pilnvarā bērna interešu pārstāvībai var detalizētāk norādīt atļauto darbību kopumu.

Nereti vecākiem un vecvecākiem ir atšķirīgi viedokļi par bērna veselības aprūpes jautājumiem. Tāpēc zvērināta notāre norāda: “Ja vecāki nevēlas, ka pilnvarotā persona veic kādas darbības, piemēram, dod piekrišanu asins pārliešanai, vakcinācijai vai izlemj citus jautājumus, tad šādas darbības notārs pilnvarā neiekļaus un pilnvarotā persona tās nevarēs veikt.”

Pilnvarojamās personas klātbūtne nav obligāta

Vecākiem, dodoties nokārtot pilnvaru, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, bērna pase vai dzimšanas apliecība, kā arī jāzina pilnvarojamās personas dati – vārds, uzvārds, dzīvesvieta, personas kods vai dzimšanas dati – ja personas koda nav, kā, piemēram, ārvalstniekiem. 

“Pilnvaru sava nepilngadīgā bērna pārstāvībai var izdot jebkurš no vecākiem. Abu vecāku klātbūtne nav nepieciešama. Tāpat nav nepieciešama pilnvarotās personas klātbūtne,” skaidro E. Igaune-Sēle.

“Tāpat pilnvara var būt izdota vienai personai, bet tajā norādītās darbības var uzdot pildīt arī vairākām personām, piemēram, vecmammai gan no mātes puses, gan no tēva puses,” norāda zvērināta notāre.

Cik maksā pilnvara

Pilnvaras izmaksas pie zvērināta notāra ir 19,10 eiro, ja šo dokumentu izdod viens no bērna vecākiem. Ja to izdod abi vecāki – 28,41 eiro.

Bāriņtiesas sagatavota pilnvara maksā 7,12 eiro.

Ja vecāku prombūtne plānota ilgāka par trim mēnešiem

Tikmēr vecākiem, kuri plāno būt prombūtnē ilgāku laiku, ir jāzina Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 pantā noteiktais. Proti, vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, tikai tad, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

“Tātad, ja vecāki plāno dotiem prom ilgāk par trim mēnešiem, viņiem jāvēršas bāriņtiesā ar iesniegumu, kurā lūdz atļaut bērnu nodot citas personas aprūpē,” skaidro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vecākā inspektore.

Pamatojoties uz minēto likuma normu, arī zvērināts notārs pirms pilnvaras nepilngadīga bērna interešu pārstāvībai izdošanas uz termiņu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lūgs iesniegt bāriņtiesas atzinumu.

Kāpēc nepieciešams bāriņtiesas atzinums

Daudzi vecāki, iespējams, vaicās: “Kāpēc tas ir nepieciešams? Vai tiešām paši nevaram izlemt, kam uzticēt savu bērnu?”

Šādai likumā noteiktai prasībai galvenokārt ir divi iemesli. Pirmkārt, Bāriņtiesu likuma 17. pantā ir noteikts bāriņtiesas pienākums aizstāvēt bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības. “Tas nozīmē, ka bāriņtiesai ir jāpārzina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni, tostarp – kuri un uz kādu laiku atrodas citas personas aizgādībā. Tas nepieciešams, lai vajadzības gadījumā bāriņtiesa spētu sniegt bērnam un ģimenei vajadzīgo palīdzību un atbalstu,” skaidro S. Kokoreviča. Otrkārt, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pieredze liecina, ka vecāki tomēr ne vienmēr paši spēj objektīvi izvērtēt personu, kuras aizgādībā vēlas atstāt bērnu. Tāpēc bāriņtiesa ir tiesīga apzināt vienā mājsaimniecībā dzīvojošo personu viedokli par to, ka viņu ģimenē dzīvos bērns, kā arī izvērtēt personas sodāmību, uzzināt, vai persona nav uzskaitē pie narkologa u. tml. “Vecāki šādu informāciju var nezināt,” secina VBTAI vecākā inspektore.

Papildus jāuzsver, ka iesnieguma izskatīšanai bāriņtiesā ir nepieciešams laiks, kas atkarīgs no konkrētās pašvaldības bāriņtiesas noslodzes. Tātad šis jautājums ir jārisina savlaicīgi.

Labs saturs
24
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU