AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
29. martā, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Personas dati
10
10

Vai mazmeita drīkst pavadīt vecmāmiņu pie ārsta

FOTO: Freepik

Strauji tuvojas 25. maijs, kad sāks piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Tā radījusi satraukumu ne vienā vien uzņēmumā, jo paredz ieviest ne tikai jaunu pieeju fizisko personu datu aizsardzības jomā, bet arī drastiskus naudas sodus par pārkāpumiem. Ar pastiprinātu uzmanību un brīžiem neizprotamām prasībām attiecībā uz personas datu apstrādi arvien biežāk saskaras arī privātpersonas. Šajā skaidrojumā pievērsīsim uzmanību informācijas par pacienta veselības stāvokli saņemšanai. Piemēram, vai pēc regulas stāšanās spēkā mazmeita drīkstēs pieteikt un pavadīt savu vecmāmiņu pie ārsta un kā atrisināt šo jautājumu, ja ārstniecības iestāde liegs šādu iespēju.
īsumā
  • Informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu.
  • Lai varētu saņemt informāciju par sava tuvinieka veselības stāvokli, ir nepieciešama viņa rakstveida piekrišana, ko drīkst noformēt brīvā formā bez notariāla apliecinājuma.
  • Pilnvara nepieciešama, lai persona varētu rīkoties citas personas vārdā, piemēram, pieņemt lēmumu par ārstniecību vai atteikšanos no tās. Šādu pilnvaru iespējams noformēt pie zvērināta notāra vai savas pašvaldības bāriņtiesā.

Pirms kāda laika LV portālā pēc padoma vērsās kādas vecāka gadagājuma pacientes mazmeita, iesūtot šādu jautājumu: "Pierakstot vizītē pie ārsta savu 85 gadus veco omīti, kurai problēmas ar atmiņu, ārstniecības iestādes darbinieks brīdināja, ka turpmāk man kā trešajai personai nebūs tiesību veikt pierakstu vecmāmiņas vietā, atcelt vizīti vai kā citādi būt iesaistītai. Ko tagad varu darīt, lai varētu arī turpmāk palīdzēt savai omītei, bet medicīnas iestādes darbinieki mani neaizraidītu prom un neatteiktos sniegt informāciju par omītes veselību un nepieciešamo ārstēšanu?"

Lai gan cienījamā vecuma sieviete ir rīcībspējīga persona, bez tuvinieku palīdzības viņa saskaras ar grūtībām izprast un atcerēties, ko ārsts ir teicis, kādas zāles jālieto, kādas pārbaudes jāveic, kad jāierodas atkārtoti. Tāpēc tuvinieku palīdzība ārstniecības procesā ir būtisks atbalsts.

Ar tamlīdzīgu problēmu drīzumā, iespējams, varētu saskarties arī daudzi citi Latvijas iedzīvotāji. Kā jau minēts, 25.  maijā visā Eiropas Savienībā sāks piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu1 (turpmāk – Regula), kas ievieš jaunu tiesisko ietvaru fizisko personu datu apstrādei ar mērķi veicināt datu subjekta tiesību aizsardzību.

Plašākas kontroles iespējas pār saviem datiem

"Attiecībā uz gaidāmajām izmaiņām Regula paredz fiziskām personām, kuru dati tiek apstrādāti, (datu subjektiem) plašākas kontroles tiesības pār saviem datiem. Tādējādi Regula turpina personu datu apstrādes principu attīstību, nodrošinot efektīvāku indivīda pamattiesību un brīvību ievērošanu," īsumā skaidro Datu valsts inspekcija.  Nereti mēdz teikt, ka Regula ir evolūcija, nevis revolūcija, – likumsakarīgs solis informācijas laikmetā, kad cilvēki vairāk vai mazāk apdomīgi dalās ar saviem personas datiem internetā, nodod tos dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, privātpersonām u. c., neapzinoties šādas rīcības sekas un to, kā šādus datus savā labā var izmantot negodprātīgas personas.

Taču kopumā pacientu datu aizsardzības jomā Regula neievieš neko jaunu un nebijušu. Latvijā jau daudzus gadus pacientu datu pieejamības un drošības jautājumus reglamentē vairāki normatīvie akti, piemēram, Pacientu tiesību likums, Fizisko personu datu aizsardzības likums, 2006. gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" u. c. "Tie paredz ne tikai to, ka pacientu dati ir aizsargājami un ir ierobežotas pieejamības informācija, bet noteic arī pacienta tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, saņemt šo dokumentu izrakstus un kopijas. Minētais attiecas arī uz savu medicīnisko datu saņemšanu," skaidro Datu valsts inspekcija. Jāpiebilst, būt arī drošiem, ka šos datus bez likumiska pamatojuma nesaņems citas personas.

Ārstniecības iestāžu piesardzība ir saprotama

Vienlaikus Regula uzliek daudz vairāk pienākumu un atbildības pašam pārzinim. Piemēram, vest personu datu reģistru, kurā ir noteikti datu apstrādes mērķi, datu glabāšanas termiņi, dzēšanas nosacījumi u. c. informācija, kas pamato personu datu apstrādes likumību. Pārzinim ir jānodrošina godprātīga un likumīga personu datu apstrāde, ievērojot tādus datu aizsardzības pamatprincipus kā tiesiskums, taisnīgums, minimālisms un anonimitāte. Ne mazāk svarīgi piebilst, ka ievērojami pieaug arī iespējamās soda sankcijas par datu subjekta tiesību pārkāpumiem, kas smagākos gadījumos var sasniegt septiņiem, astoņiem cipariem rakstāmas summas.

"Ņemot vērā, ka jebkura informācija par personas veselības stāvokli, tostarp diagnozi, analīžu un izmeklējumu rezultātiem u. c., ir sensitīvi dati, kas ir aizsargājami saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, ir saprotama pārziņa, kas šajā gadījumā ir attiecīgā medicīnas iestāde, piesardzība šo personas datu apstrādē," secina Datu valsts inspekcija. Līdz ar to pacientu tuviniekiem jārēķinās, ka arī ārstniecības iestādes personu datu aizsardzībai pievērsīs arvien lielāku uzmanību.

Ja vizīte tiek pieteikta attālināti

Komentējot pieraksta veikšanu citas personas vietā, Datu valsts inspekcija vērš uzmanību Ārstniecības likuma 1. panta 11. punktā noteiktajam: "Pacients ir persona, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem." Inspekcijas ieskatā persona, kura veic vai kuras vārdā veic pirmreizēju pierakstu pie speciālista ārstniecības iestādē, nav uzskatāma par pacientu, jo vēl nav saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumus.

Turklāt visbiežāk, lai pieteiktos vizītei pie speciālista, tiek izmantots vienots pacientu pieraksta tālrunis vai elektroniskā pieteikuma forma. "Veicot pierakstu attālināti, medicīnas darbiniekam jebkurā gadījumā nav iespējas konkrēto personu identificēt. Ievērojot minēto, kā arī to, ka, veicot pierakstu pie speciālista, persona tikai izsaka gatavību ierasties iestādē attiecīgā pakalpojuma saņemšanai, konkrētas personas identifikācija un personas datu apstrāde būs iespējama speciālista apmeklējuma dienā, kad reģistratūras darbinieks apstrādās medicīnisko dokumentu noformēšanai nepieciešamo informāciju," secina Datu valsts inspekcija.

Vienlaikus jebkurā gadījumā Pacientu tiesību likuma 15. panta trešā daļa noteic, ka "pacientam ir saistoši ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un ārstniecības personas norādījumi".

Risinājums – rakstveida piekrišana vai pilnvara

Ko šādā situācijā darīt cienījamā vecuma pacientes mazmeitai?

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas juriste Laura Šāberte skaidro, ka šādi gadījumi ir vienkārši atrisināmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Proti, Pacientu tiesību likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai šajā likumā noteiktos gadījumos. "Tāpēc, lai varētu saņemt informāciju par sava tuvinieka veselības stāvokli, ir nepieciešama viņa rakstveida piekrišana, ko drīkst noformēt brīvā formā bez notariāla apliecinājuma," norāda L. Šāberte.  Piemēram: "Lūdzu manai radiniecei Aijai Bērziņai izpaust visu informāciju, kas saistīta ar manu veselības stāvokli. Pacienta paraksts, datums." "Normatīvie akti neparedz pilnvaras esību kā obligātu priekšnoteikumu informācijas saņemšanai. Protams, drīkst būt arī pilnvara," secina juriste.

Pilnvara būs nepieciešama, lai persona varētu rīkoties citas personas vārdā, piemēram, pieņemt lēmumus par ārstniecību vai atteikšanos no tās. Šādu pilnvaru iespējams noformēt pie zvērināta notāra vai savas pašvaldības bāriņtiesā.

Vienlaikus jāatzīmē, ka gadījumos, kad pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamo metodi vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai konkrētas ārstniecības metodes ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērni, pacienta vecāki, pacienta brālis vai māsa, pacienta vecvecāki, pacienta mazbērni. To paredz Pacientu tiesību likuma 7. pants, un šādās situācijās pilnvara nav nepieciešama.

Taču pacients var izvēlēties arī konkrētu personu, kas viņa vietā ir tiesīga pieņemt šādus lēmumus un saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli, izdodot attiecīgu pilnvaru. Tādā gadījumā pacientam vai pilnvarotajai personai ir jāinformē ārstniecības iestāde par šāda pilnvarojuma esamību.

Savukārt gadījumā, ja persona neapzinās savu rīcību, kā risinājums varētu būt arī aizgādnības vai pagaidu aizgādnības nodibināšana.

Pacientu tiesību likums par informācijas saņemšanu
 

  • Pacienta tiesības uz informāciju noteiktas Pacientu tiesību likuma 4. pantā, kur cita starpā ir noteiktas pacienta tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.
  • Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi.
  • Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību, kā arī gadījumos, ja pacients ir atteicies saņemt šādu informāciju. Savu atteikšanos var izteikt mutvārdos, rakstveidā vai ar darbībām, kas nepārprotami apliecina to.
  • Informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
  • Informāciju par pacientu citām personām drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā.
  • Informācija, kas attiecas uz pacientu, nav izpaužama arī pēc pacienta nāves.
  • Informāciju par pacientu pēc viņa nāves var izpaust laulātajam, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem, ja:
     
    • informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tām;
    • informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms viņa nāves.
  • Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim (vecākam vai aizbildnim) ir tiesības saņemt informāciju par bērna veselības stāvokli. Izņemot likuma 13. pantā noteiktajos gadījumos, kur noteikts, ka nepilngadīga pacienta no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās var apdraudēt dzīvību vai nepilngadīgais pacients no 14 gadu vecuma atsakās dot savu piekrišanu, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir šī pacienta interesēs.  Tādā gadījumā piekrišanu var dot pacienta likumiskais pārstāvis.
  • Nepilngadīga pacienta likumiskajam pārstāvim informāciju nesniedz, ja šādas informācijas izpaušana var kaitēt attiecīgā pacienta interesēm. Ārsts pieņemto lēmumu ieraksta pacienta medicīniskajos dokumentos un informē bāriņtiesu.
  • Nepilngadīgam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju.

1Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI