Situācijā, kad pārdevējs tiek filmēts savā darbavietā bez viņa piekrišanas un šis ieraksts vēlāk tiek publiskots televīzijas sižetā, jāvērtē gan sākotnējās filmēšanas nepieciešamība, gan turpmākās personas datu apstrādes likumība. Ja filmēšanu veic privātpersona tikai savām vajadzībām (proti, tas netiek nekur tālāk izplatīts), tad Vispārīgā datu aizsardzības regula uz to neattiecas. Taču brīdī, kad šis videoieraksts tiek nodots medijam un izmantots žurnālistikas vajadzībām, piemēram, televīzijas sižetā, tas uzskatāms par personas datu apstrādi žurnālistikas nolūkos (jāievēro Datu regulas 85. pantā noteiktais).  

Personas datu apstrāde žurnālistikas vajadzībām var būt likumīga, ja tās mērķis ir sabiedrības interešu aizsardzība, piemēram, lai informētu par nozīmīgiem notikumiem vai sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Tādējādi jāpiemin, ka ne vienmēr datu apstrādei tiek prasīta cilvēka piekrišana. Tomēr šādā gadījumā jāievēro datu apstrādes principi, ko paredz Datu regula, tostarp datu minimizācijas princips – dati jāapstrādā tikai tik lielā apjomā, cik tas nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai. 

Kopumā žurnālistiem ir tiesības apskatīt jautājumus, kas skar sabiedrības intereses, tostarp publicēt personas attēlu un balss ierakstu, taču šīm tiesībām ir robežas. Šīs robežas noteiktas Datu regulas principos, piemēram, datu minimizēšanas principā, kas paredz apstrādāt datus pēc iespējas mazāk konkrētā mērķa sasniegšanai. Datu publicēšanā, piemēram, televīzijas sižetā, būtiski ir ne tikai tas, kādi dati tiek atklāti, bet arī – kāpēc šo informāciju nepieciešams publicēt. Ja, piemēram, konkrētā veikala darbinieks ir izrādījis nelaipnu vai nepieņemamu attieksmi, tad šādas informācijas pasniegšana publiski varētu būt attaisnojama. Savukārt, ja darbinieks pats sarunā ir apvainots un patiesībā rīkojies korekti, tad šādas informācijas atainošana sabiedrībai varētu būt iespējama arī bez viņa datu publiskošanas. 

Jāņem vērā arī tas, ka cilvēkiem, kuri ikdienā strādā publiskās vietās (piemēram, veikalos), diemžēl ir jārēķinās ar relatīvi zemāku privātuma līmeni. Tomēr arī šādos gadījumos personas datu apstrādei ir jābūt pamatotai. 

Šeit gan nevaram sniegt precīzu vērtējumu par konkrētās situācijas tiesiskumu, jo mūsu rīcībā nav attiecīgā videomateriāla, sižeta konteksta un citu būtisku faktoru. Ja cilvēks uzskata, ka viņa dati ir tikuši apstrādāti prettiesiski vai publiskoti nesamērīgā veidā, tad viņam ir tiesības vērsties gan pie raidījuma veidotājiem ar lūgumu izvērtēt materiāla dzēšanu, gan arī Datu valsts inspekcijā ar iesniegumu. Tāpat, ja jums šķiet, ka ir aizskarts jūsu gods un cieņa, tad jūs varat vērsties tiesā.