Ja videomateriālā tiek iekļauti personas dati, pēc kuriem konkrētu cilvēku iespējams skaidri identificēt (piemēram, ir redzama seja vai dzirdama balss), tad šādas informācijas publiska izplatīšana var būt uzskatāma par personas datu apstrādi, kas ietilpst Datu regulas tvērumā, ja vien tā nav veikta tikai personiskām vajadzībām. Proti, izņēmums var būt gadījumi, kad šāds saturs tiek ievietots, piemēram, slēgtā vietnes “Facebook” grupā.  

Vienlaikus jāatgādina, ka, piemēram, mājas fasādes, pagalma vai piegulošās teritorijas attēls pats par sevi nav uzskatāms par personas datiem. Tas pats attiecas arī uz automašīnu un tās numurzīmi – ja vien šī informācija nav sasaistīta ar konkrētas personas identificēšanu, tās publicēšana pati par sevi nav uzskatāma par personas datu apstrādi. Tāpat datu apstrāde, kas tiek veikta tikai privātiem nolūkiem, neietilpst ne Datu regulas, ne Datu valsts inspekcijas kompetences tvērumā. Šāda apstrāde nav saistīta ar komerciāliem vai publiskiem mērķiem, bet izriet no personiskām interesēm – piemēram, savstarpēju strīdu vai attiecību risināšanas, kur galvenais mērķis nav datu apstrāde kā tāda. 

Tomēr, ja tiek konstatēts, ka datu apstrāde ietilpst Datu regulas tvērumā, tad personai ir tiesības vērsties pie satura publicētāja vai, piemēram, vietnes “Facebook”, lūdzot attiecīgo informāciju dzēst. Ja problēmu nav iespējams atrisināt šādā veidā, tad var iesniegt sūdzību arī Datu valsts inspekcijā. Savukārt, ja videoierakstu veikšanas mērķis ir fiksēt, piemēram, iespējamas nelikumīgas darbības, tad šādi materiāli būtu jāiesniedz attiecīgajās iestādēs, piemēram, Valsts policijā, nevis jāpublicē sociālajos tīklos. 

Tajā pašā laikā ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves un īpašuma aizsardzību, taču šo iespējamo aizskārumu izvērtēšana gan nav Datu valsts inspekcijas kompetencē. Ikviens šis tiesības var aizstāvēt, vēršoties tiesā. Arī tad, ja šķiet, ka ir aizskarts gods un cieņa (“aprunāšana, izteikšanās”), pastāv iespēja vērsties tiesā.