Zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti valsts Kompensējamo zāļu sarakstā. Zāles un medicīniskās ierīces, kas ir iekļautas valsts Kompensējamo zāļu sarakstā, tiek apmaksātas 100 %, 75 % un 50 % apmērā – atkarībā no pacientam noteiktās diagnozes.

Kompensējamo zāļu saraksta veidošanas pamatprincips – sarakstā tiek iekļautas terapeitiski un izmaksu efektīvas zāles, kas atbilst starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām. Medikamentu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā var pieteikt ikviens zāļu ražotājs vai izplatītājs, norādot arī attiecīgā medikamenta cenu.

Nacionālais veselības dienests izvērtē katra Kompensējamo zāļu sarakstam pieteiktā medikamenta:

1) Salīdzinošo efektivitāti.

Tiek salīdzināta efektivitāte ar citu konkrētas slimības ārstēšanā izmantoto medikamentu efektivitāti (balstoties uz zinātnisko pētījumu datiem, kā arī vietējām un starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām).

2) Cenu.

Tiek izvērtēta medikamenta cena, salīdzinot ar cenām citās Eiropas Savienības valstīs. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujamo zāļu cenai jābūt ne augstākai kā trešajai zemākajai starp Eiropas Savienības valstīm un ne augstākai kā Igaunijā un Lietuvā. Turklāt cena tiek salīdzināta ar medikamenta terapeitiskajiem ieguvumiem.

Zāļu kompensācijas kārtība Latvijā ir izveidota balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 89/105/EEK (par to pasākumu pārskatāmību, kas reglamentē cilvēkiem paredzēto zāļu cenas un to iekļaušanu valstu apdrošināšanas sistēmās). Zāļu kompensācijas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 899. (31.10.2006.) “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

Par Kompensējamo zāļu saraksta veidošanu vairāk var uzzināt šeit.

Process jaunu zāļu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā vai kompensācijas nosacījumu paplašināšanai sarakstā jau iekļautām zālēm tiek veikts atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumiem Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.

Nacionālais veselības dienests lēmuma pieņemšanas procesā izmanto šādus kritērijus:

• iesniegumu iesniegšanas hronoloģija;
• medicīniskā nepieciešamība – nenoklātās vajadzības (unmet need), zāļu vieta attiecīgās slimības ārstēšanas shēmā, pacientu mērķa grupa;
• zāļu terapeitiskā efektivitāte, salīdzinot ar citu pieejamo ārstēšanas veidu;
• medikamenta vieta (punktu skaits) pēc prioritizācijas rīka piemērošanas (tikai onkoloģijā);
• atbilstība slimību ārstēšanas shēmām un starptautiskajām ārstēšanas vadlīnijām;
• citu valstu veiktie zāļu vērtējumi;
• ārstu profesionālo asociāciju ieteikumi/prioritātes/viedoklis par medikamentozās ārstēšanas prioritātēm, zāļu vietu terapijā un prioritārajām pacientu mērķa grupām;
• izmaksu efektivitātes novērtējums atbilstoši zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijām;
• ietekme uz budžetu;
• ražotāja finansiālā līdzdalība izmaksu samazināšanā.

Fiziskai personai atbilstoši Ministru kabineta 26.06.2007. noteikumiem Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība” ir tiesības personiskai lietošanai ievest no ārvalstīm vai saņemt pasta sūtījumā zāles, ja tās ir konkrētā zāļu formā oriģinālā iepakojumā, to ražotājs un ražotājvalsts ir identificējami uz iepakojuma un par tām ir pirkuma čeks vai līdzvērtīgs dokuments. Tātad, pirmkārt, zālēm jābūt oriģinālā iepakojumā. Otrkārt, klāt ir jābūt arī pirkuma čekam vai citam zāļu iegādi apliecinošam dokumentam. Tas attiecas gan uz bezrecepšu, gan uz recepšu zālēm. Ja ir nolūks pasūtīt ārvalstīs recepšu zāles, būs nepieciešams uzrādīt ārsta izrakstītu recepti gan zāļu pārdevējam, gan vēlāk saņemot zāles pasta nodaļā. No trešajām valstīm pa pastu saņemtās zāles izsniedz pret recepti vai ārstniecības iestādes izdotu dokumentu. Dokumentiem svešvalodā pievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā.