Elita Poplavska
Zāļu valsts aģentūras eksperte, Latvijas pārstāve Eiropas Zāļu aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejā.
Publicitātes attēls
Cik sen vakcīnas jau tiek izmantotas?
Doma, ka ar medikamentiem iespējams ierosināt imūno atbildi, ir pazīstama jau vairāk nekā divus gadsimtus. Sākotnējie pētījumi bija vienkārši – kad mēģināja kādu cilvēku imunizēt jeb izraisīt kontaktu ar slimībai līdzīgu izraisītāju (patogēnu) vai mazākām slimības izraisītāja devām ar mērķi rosināt imūnās sistēmas atbildi, tādējādi nākotnē pasargājot no smagas saslimšanas.
Kā mūsdienās vakcīnas tiek pārbaudītas pirms to reģistrācijas?
Līdz brīdim, kad vakcīna nonāk pie cilvēkiem, paiet ļoti ilgs laiks.
Dažkārt var rasties vienkāršots priekšstats – kāds izstrādāja vakcīnu, un pēc tam tā tūlīt tiek palaista apritē –, taču tā nav: process ir ne vien garš, bet arī ietver vairākas izpētes un vērtēšanas stadijas.
Jāuzsver: kad jaunas vakcīnas ienāk Eiropas Savienībā (ES), tās parasti reģistrē Eiropas Zāļu aģentūra. Tajā strādā zinātnieki no visām ES dalībvalstīm – zinātnieki, kas specializējušies vakcīnu zinātnē. Tas nozīmē, ka datus par vakcīnu izpēti, tās ieguvumiem un riskiem izvērtē daudzi eksperti.
Pirms pētījumā ar jaunajām vakcīnām tiek vakcinēti cilvēki, jāsaņem klīnisko pētījumu atļaujas, jābūt iegūtiem daudziem datiem, piemēram, drošuma datiem, datiem no laboratorijas un dzīvnieku pētījumiem, datiem par vakcīnas darbības mehānismu u. c. būtiskai informācijai.
Ņemot vērā, ka vakcīnas saņem veseli cilvēki, visā izpētes procesā liels uzsvars tiek likts tieši uz vakcīnu drošumu. Tāpēc viens no svarīgākajiem elementiem vakcīnu testēšanā ir pētījumi ar dzīvniekiem. Lai gan aktīvi tiek izstrādātas jaunas metodes, lai mazinātu dzīvnieku izmantošanu pētījumos, tomēr šobrīd vakcīnu izpētē tas saglabāts kā būtisks izpētes solis pirms pētījumiem ar cilvēku iesaisti. Dzīvnieku modeļus atlasa tā, lai pēc iespējas tuvāk atspoguļotu cilvēka imūno sistēmu un reproduktīvo sistēmu, un šīs metodes tiek izmantotas jau daudzus gadu desmitus, tāpēc ir uzkrāta ievērojama pieredze, kā vērtēt dažādu vielu drošumu dzīvnieku modeļos un kā šos rezultātus attiecināt uz cilvēkiem.
Jāpiebilst, ka ne vienmēr tiek reģistrētas pilnīgi jaunas vakcīnu tehnoloģijas, reizēm tiek izmantoti ļoti seni vakcīnu veidi, kas pielāgoti citai slimībai. Tādos gadījumos jau ir uzkrājusies ļoti liela zināšanu bāze par šāda tipa vakcīnu drošumu un iedarbību.
Vakcīnu izpētē secīgi norisinās nejauši iedalītu grupu jeb randomizēti pētījumi, kuros parasti jaunā vakcīna tiek salīdzināta ar placebo vai citu vakcīnu, lai pierādītu, ka tā aizsargā pret kādu slimību. Tāpat tiek identificēti un vērtēti visi iespējamie drošuma signāli.
Lai pētījuma rezultāts būtu uzticams, ir jāievēro daudzi zinātniski principi. Piemēram, jau klīniskajos pētījumos tiek rēķināts, cik cilvēku ir jāiesaista, lai noteiktu retas blaknes. Vakcīnu pētījumos parasti ir iesaistīts liels cilvēku skaits.
Šis ir faktors, kas sniedz iespēju datiem uzticēties – ka vakcīna ne tikai strādās un aizsargās no bīstamām slimībām, bet arī būs pietiekami droša. Vakcīnas vērtē starptautiskas ekspertu grupas, kas savā starpā diskutē un kopīgi pieņem lēmumus. Pirmais lēmums ir par to, vai pietiek datu, lai saņemtu atļauju uzsākt pētījumus ar cilvēkiem. Kad notikuši arī pētījumi ar cilvēkiem, tiek veikta apjomīga, skrupuloza vakcīnas vērtēšana, analizējot, vai vakcīnas guvuma un riska attiecība ir pozitīva. Ja ir, tad atļaujam vakcīnu reģistrēt. Šajā brīdī vakcīna nonāk pie iedzīvotājiem.
Ikviena vakcīna, tajā skaitā Covid-19 vakcīna, var tikt plaši izmantota ES un Latvijā tikai tad, kad ir rūpīgi izvērtēta un saņēmusi reģistrācijas atļauju.
Jāatzīmē, ka praktiski visās Eiropas valstīs pastāv arī nacionālās rekomendācijas, kurās tiek ņemta vērā slimības izplatība, ieteikts vakcinācijai piemērotākais laiks un izvirzītas mērķa grupas. Piemēram, Latvijā šādu funkciju pilda Imunizācijas valsts padome (IVP), kas izvērtē, vai dati par konkrēto vakcīnu ir pietiekami vērtīgi nacionālajā kontekstā, un tālāk iesaka vai neiesaka tās izmantošanu. Pēdējais posms, pirms pacienti sāk saņemt vakcīnu, ir pacienta un ārsta saruna, kurā eksperts izvērtē sava pacienta situāciju kopā ar informāciju par vakcīnu, tostarp nacionālās rekomendācijas.
Vakcīnas tiek uzraudzītas gan izpētes, gan pēcreģistrācijas posmā.
Jā, tieši tā. Kad tiek saņemts pieteikums vakcīnas reģistrācijai, mēs analizējam vairākus informācijas blokus. Viens no lielākajiem uzdevumiem ir izvērtēt, vai ražošana var nodrošināt to, ka vakcīna vienmēr būs tādā sastāvā, kādā ražotājs to ir radījis. Lai par to varētu pārliecināties, ražotājam ir jāiesniedz daudzi dažādi dati par to, kā tiek nodrošināta sastāva stabilitāte, kā notiek vakcīnas attīrīšana utt., un papildus šim procesam eksperti pārbauda ražošanas vietas. Šis ir viens no ļoti būtiskiem aspektiem vērtēšanas procesā, turklāt šādas pārbaudes ar zāļu paraugu ņemšanu turpinās arī tad, kad vakcīnas jau ir reģistrētas un plaši lietotas.
Vakcīnu efektivitātes vērtēšanas posmā analizējam vairākus aspektus, piemēram, cik metodoloģiski vai zinātniski uzticams ir pats pētījums. Cik cilvēkiem un kā izveidojas imūnā atbilde, kā vakcīna pasargā no saslimšanas, cik droša tā ir.
Svarīgākais tiek norādīts zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā – par vakcīnas iedarbību un biežāk sastopamajām blaknēm. Šī informācija ir publiski pieejama, piemēram, ZVA tīmekļvietnes www.zva.gov.lv sadaļā “Zāļu reģistrs”.
Papildus tam ir pieejami publiskie novērtējuma ziņojumi, kas ir svarīgs caurskatāmības elements. Ne vien speciālisti, bet arī ikviens interesents var ieiet Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļvietnē un apskatīties, kādi dati tika izvērtēti un ko eksperti secinājuši par katru no sadaļām, par kurām stāstīju, – ražošanas procesu, dzīvnieku pētījumiem, vakcīnu iedarbību, efektivitāti un drošumu.
Kad jauns produkts – kā vakcīnas, tā citi medikamenti – tiek pieteikts reģistrācijai, eksperti vienmēr izvērtē tā sniegto guvumu un risku, jo ikvienām zālēm ir iespējamas kādas blaknes. Ja smagi slimam pacientam reizēm tiek nolemts dot medikamentus pat tad, ja pastāv nozīmīgi riski, jo šīs zāles var palīdzēt, tad vakcīnu gadījumā akceptējamo risku ir maz – tāpēc ka vakcīnu dod veseliem cilvēkiem. Tādējādi visbiežākās vakcīnu blaknes ir saistītas ar vietēju vai imūnās atbildes reakciju.
Pēcreģistrācijas posmā lielākais uzsvars tiek likts uz drošuma datiem, un to ievākšana turpinās, piemēram, saņemot pacientu un ārstu spontānos ziņojumus, jo katrā pasaules valstī ikviens var ziņot par zāļu blaknēm. Visi šie ziņojumi nonāk kopējā starptautiskajā datubāzē. Ārkārtīgi retas blaknes vienā valstī var nepamanīt. Taču, ja visi dati saplūst kopīgā sistēmā, tad ļoti ātri var uztvert jaunus drošuma signālus, tos izvērtēt un pieņemt tālākos lēmumus. Ja parādās šādi ļoti nopietni signāli un pēc izsmeļošas to izvērtēšanas tiek noteikta ziņotās smagās reakcijas iespējama saistība ar zālēm, tad var pārtraukt zāļu, tostarp vakcīnu, izmantošanu un atsaukt reģistrāciju.
Pēcreģistrācijas posmā visu zāļu, tai skaitā vakcīnu, drošums tiek pastāvīgi uzraudzīts, jo ir svarīgi gūt apliecinājumu, ka neparādās jauni drošuma signāli.
Piemēram, Covid-19 vakcīnas ražotājiem bija pienākums sniegt aktuālos drošuma ziņojumus reizi mēnesī, tas EZA ekspertiem ļāva ātri un efektīvi uzraudzīt tās drošumu.
Bieži vien ir dzirdamas bažas par papildu vielām, ko pievieno vakcīnām. Ja vakcīnas sastāvā ir jaunas palīgvielas, kas līdz šim nav izmantotas, tad zāļu firmām jāiesniedz pētījumi par šo palīgvielu ietekmi.
Nav iespējama situācija, kad vakcīnām pievieno kādas vielas, kuras nekad nav pētītas vai par kuru iedarbību organismā nekas nav zināms.
Ja pēcreģistrācijas procesā zāļu firma kaut kādu apstākļu dēļ maina vakcīnu ražošanas procesu vai ir jāmaina kāda no vakcīnas sastāvdaļām, tad firmām jāiesniedz pētījumi, kas apliecina, ka šādā sastāvā vakcīna ir tikpat iedarbīga un droša. Pēcreģistrācijas periodā tiek uzraudzīta arī vakcīnu efektivitāte un atbilstība cirkulējošajiem patogēniem.
Dažkārt sabiedrībā dzirdams, ka viena vai otra vakcīna ir ļoti jauna, tāpēc nav droša. Aptuveni cik ilgs ir vakcīnas izpētes process?
Pirmsreģistrācijas posms zināmā mērā ir atkarīgs no tā, cik intensīva ir pētniecība, bet vidēji tie ir 15–20 gadi. Ja rēķina no laika, kad vakcīna jau ir gatava un ir ievākti dati no dzīvnieku pētījumiem, tad tie var būt aptuveni 5–10 gadi. Ja vakcīnai tiek veltīti ļoti lieli resursi, tad šis posms var būt arī īsāks.
Bet jāsaka – pirms mēs publiski uzzinām par kādu vakcīnu, laboratorisko pētījumu izpētes laiks ir sācies krietni agrāk.
Piemēram, Covid-19 vakcīnām izmantotās tehnoloģijas jau ilgi tika pētītas laboratorijās vai iepriekš tika izmantotas citām slimībām, kas ļāva tās pielāgot Covid-19 vīrusam un ļoti ātri uzsākt pētījumus ar cilvēkiem. Vienlaikus lielā atsaucība no sabiedrības nodrošināja ātru dalībnieku iesaisti pētījumos. Lai gan vakcīnas tika pētītas un reģistrētas ļoti operatīvi, neviens no svarīgajiem izpētes un izvērtēšanas posmiem netika izlaists.
Ātrums bija saistīts ar to, ka izpēte notika jau sen pirms tam un tika ieguldīti lieli resursi pētījumos ar cilvēkiem un ražošanā. Vienlaikus regulējošās iestādes, tajā skaitā EMA, prioritizēja Covid-19 vakcīnu un izvērtēja visus datus, tiklīdz tie kļuva pieejami, lai vakcīna pēc iespējas ātrāk būtu pieejama sabiedrībai.
Cik daudz cilvēku parasti tiek vakcinēti izpētes laikā – pirms vakcīna ir reģistrēta un nonāk pie plašākas sabiedrības?
Covid-19 vakcīnai tie bija aptuveni 20–30 tūkstoši cilvēku. Citām vakcīnām varbūt ir mazāk cilvēku – tas ir atkarīgs no tā, vai līdzīgas vakcīnu tehnoloģijas jau ir iepriekš lietotas un ir uzkrājusies pamatīga zināšanu bāze vai arī tās ir pavisam jaunas tehnoloģijas. Tāpat svarīgs faktors ir mērķa populācijas lielums.
Tas nozīmē, ka piedalīties vakcīnu pētījumos ir gatavi tūkstošiem cilvēku?
Jā. Vakcīnu pētījumiem var būt ļoti liela atsaucība, jo cilvēki ir ieinteresēti sevi pasargāt no bīstamām slimībām.
Cik bieži vakcīnas pēc reģistrācijas tomēr tiek atsauktas?
Tā kā sagatavošanās darbi ir ļoti apjomīgi, kaut kas tāds notiek ārkārtīgi reti. Biežāk var gadīties tā, ka vakcīnu nerekomendē lietot nacionālajās vai starptautiskajās vadlīnijās, jo, piemēram, konkrētā reģionā apdraudējums tiek novērtēts kā zems vai patogēns ir mutējis (mainījies) un vakcīna vairs nav tik iedarbīga. Sabiedrība nereti kritiski uztver farmācijas uzņēmumus, jo tiem, protams, ir arī komerciālas intereses, bet jāņem vērā: vakcīnu ražošana izmaksā ļoti dārgi. Tāpēc zāļu firmas nav ieinteresētas riskēt ar savu reputāciju. Katrā ziņā vakcīnu izpētē un uzraudzībā ir iesaistītas daudzas puses – gan zāļu ražotāji, gan reglamentējošās iestādes (ZVA, EZA), gan iestādes, kas uzrauga infekcijas slimību izplatību, gatavo vakcinācijas rekomendācijas un analizē aptveri (SPKC, IVP), gan arī, protams, zinātnieki universitātēs, kas dažādos griezumos pēta vakcīnas.
Vai mēdz būt tā, ka ES atsakās reģistrēt kādu vakcīnu, taču citas valstis ārpus ES to tomēr izmanto?
ES ir rūpīgi izstrādāta vakcīnu vērtēšanas sistēma, un ne visi zāļu ražotāji šīs augstās prasības ir gatavas izpildīt. Turklāt uzņēmumi var izvēlēties, kur pieteikt savas vakcīnas reģistrāciju. Reizēm tiem nav intereses ienākt Eiropas tirgū. Pandēmijas laikā mēs redzējām, ka dažas zāļu firmas uzsāka vakcīnas reģistrāciju Eiropas Zāļu aģentūrā, tomēr nepabeidza. Tas nenozīmē, ka aģentūra atteica reģistrāciju, – dažkārt pats ražotājs atsauc pieteikumu, jo redz, ka nespēs izpildīt prasības. Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) vērtē vakcīnas un veido ieteicamo vakcīnu sarakstu – PVO pilda Eiropas Zāļu aģentūras funkciju citām pasaules valstīm, kam šādas lielas ekspertīzes nav. Būtiski ir arī tas, ka lielās organizācijas ļoti cieši sadarbojas un bieži apmainās ar informāciju – sniedzot rekomendācijas ražotājiem par prasībām vakcīnu izstrādē, reģistrējot vakcīnas vai izstrādājot rekomendācijas to lietošanai.
Jums kā regulatora pārstāvim ir ļoti atbildīgs darbs.
Darbs ir ļoti interesants un saistīts ar zinātni, bet varētu teikt, ka ar zinātni no otras puses – zāļu ražotāji nāk ar saviem pētījumiem, un mūsu kā regulatora darbs ir tos izvērtēt: cik uzticami ir šie pētījumi, vai zāļu sniegtais ieguvums līdzsvaro risku. Pēc mūsu darba zāles, tai skaitā vakcīnas, vai nu nonāk tirgū, vai arī nenonāk, piemēram, ja riski nav akceptējami vai ir nepieciešami papildu dati.
|
