Cilvēka papilomas vīrusu savas dzīves laikā iegūst līdz 80% sieviešu. Iecerēts paplašināt personu loku, kam varētu nodrošināt valsts apmaksātu vakcināciju

Cilvēka papilomas vīruss inficē ādas un gļotādas dziļākos slāņus. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi, no kuriem lielākā daļa ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādas veidojumus, piemēram, kārpas.

“CPV savas dzīves laikā iegūst līdz pat 80% sieviešu. Tā kā cilvēka imūnsistēma aktīvi darbojas pret CPV, vairākums CPV infekciju (līdz pat 70% gadījumu) izzūd pašas no sevis, neatstājot negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un pat neliekot nojaust par savu esamību. Tomēr atsevišķos gadījumos vīruss šūnās atrodas ilgstoši un var radīt ļaundabīgas izmaiņas,” LV portālam paskaidro ginekoloģe, kolposkopijas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras asistente Dr. Olga Plisko.

Ar CPV var inficēties jebkurš

O. Plisko skaidro, ka ar CPV vīrusu var viegli inficēties jebkurš. Visbiežāk tas notiek dzimumkontakta laikā. Turklāt CPV nēsātājs nejūt nekādas izmaiņas savā veselības stāvoklī, tāpēc, pašam nezinot, inficē savu dzimumpartneri.

Speciāliste norāda, ka visbiežāk vīruss ir sastopams jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kas nesen uzsākuši dzimumdzīvi.

Sieviešu vidū, pieaugot vecumam, vīrusa izplatība samazinās, savukārt vīriešu vidū neatkarīgi no vecuma vīrusa izplatība saglabājas vienmērīga.

Augstāks risks inficēties ar CPV ir personām, kuras dzimumdzīvi uzsākušas agrīni – pirms 16 gadu vecuma – un kurām bijuši vairāki dzimumpartneri. Savukārt gadījumos, kad ir samazināta organisma imunitāte, palielinās risks no vīrusa attīstīties onkoloģiskai slimībai, kas sieviešu vidū visbiežāk ir dzemdes kakla vēzis. 

“Imunitāte tiek ietekmēta, ja pacients smēķē, ja viņam ir HIV vai kāda cita seksuāli transmisīvā infekcija vai ja viņš lieto medikamentus, kas nomāc imunitāti (piemēram, pēc orgānu transplantācijas). Tāpat imunitāte tiek ietekmēta, ja paciente ilgstoši ir lietojusi orālos hormonālos kontraceptīvus vai viņai bijušas vairākas dzemdības,” paskaidro O. Plisko.

Īpašā riska grupā ir arī sievietes, kurām jau tikušas ārstētas pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās.

“Aptuveni vienai no desmit sievietēm ir risks, ka slimība var atkārtoties. Tam iemesls var būt nepietiekama ārstēšana vai jauna inficēšanās ar CPV. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no jaunas infekcijas. Sievietēm, kuras bijušas vakcinētas pirms vai uzreiz pēc dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu ārstēšanas, ir gandrīz par 60% mazāks risks saslimt atkārtoti,” norāda O. Plisko.

Vislielāko aizsardzību vakcinācija sniedz, ja tiek uzsākta pusaudžu vecumā

Latvijā valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV veic meitenēm un zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem ieskaitot. Vakcinācijas kurss sastāv no divām vakcīnu devām, ko parasti ievada ar sešu mēnešu starplaiku, norāda SPKC.

O. Plisko paskaidro, ka vakcinēties pret CPV ieteicams pusaudžu vecumā, jo vakcīna vislielāko aizsardzību sniedz, pirms tiek uzsākta dzimumdzīve un organisms ir saskāries ar CPV.

Jāpiebilst, ka valsts apmaksāts vakcinācijas kurss pienākas arī tad, ja šī kursa laikā jaunietim aprit 18 gadi. 

Savukārt, ja persona nav uzsākusi vakcināciju pret CPV līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, tad turpmāk to varēs veikt tikai par maksu.

O. Plisko uzsver: jo vēlāk tiek veikta vakcinācija, jo lielāks ir risks, ka cilvēka organismā jau atrodams kāds CPV tips. Šādā gadījumā vakcīna nepalīdzēs to izārstēt, taču pasargās no inficēšanās ar jauniem CPV tipiem. 

Valsts apmaksāta vakcinācija 12–17 gadus veciem jauniešiem tiek nodrošināta pie ģimenes ārsta. Savukārt, ja vakcinācija tiek veikta vēlāk par saviem līdzekļiem, persona var vērsties arī jebkuras ārstniecības iestādes vakcinācijas kabinetā.

“Šobrīd visplašāk tiek izmantota vakcīna, kas nodrošina aizsardzību pret deviņiem CPV tipiem – septiņiem augsta onkogēnā riska un diviem zema riska tipiem. Tā palīdz samazināt inficēšanās risku ar tiem CPV tipiem, kas var izraisīt vairāk nekā 90% dzemdes kakla vēža gadījumu,” paskaidro speciāliste.

Lai gan vakcinācija aizsargā pret biežāk sastopamajiem CPV tipiem, kas izraisa dzemdes kakla vēzi, tomēr ir daži retāk izplatīti tipi, pret kuriem vakcīna neaizsargā. Tādēļ, kā norāda speciāliste, ir svarīgi regulāri veikt dzemdes kakla vēža skrīningu.

Speciālisti norāda, ka sabiedrības zināšanas par CPV ir nepietiekamas

O. Plisko norāda, ka, pateicoties vairākām informatīvām kampaņām, ir pieaugusi sabiedrības izpratne gan par CPV un tā izraisītajām slimībām, gan par profilakses iespējām.

Pēdējos gados valsts apmaksāto vakcināciju pret CPV saņēmuši 60% meiteņu un zēnu, norāda O. Plisko. Pasaules Veselības organizācijas izvirzītais mērķis ir 90% pilnībā vakcinētu meiteņu līdz 15 gadu vecumam.

Šobrīd, kā vērtē O. Plisko, zināšanu īpaši trūkst jauniešiem. Turklāt ne tikai par CPV, bet arī kopumā par veselību, savu ķermeni, procesiem, kas tajā notiek, dažādām slimībām un to, kā no tām pasargāties.

“Diemžēl tās ir sekas tam, ka skolās vairs nav veselības mācības. Mēs kā medicīnas profesionāļu asociācija aicinām atkal iekļaut veselības pratību skolas mācību programmā,” LV portālam norāda O. Plisko. 

Arī medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka LV portālam pauž līdzīgu novērojumu.

Lai gan, kā norāda L. Līdaka, vakcinācijas aptvere ar katru gadu uzlabojas, pacientu zināšanas par CPV bieži ir ierobežotas.

“Ir daudz mītu un nepamatotu baiļu par vakcīnu, kā arī sajūta, ka CPV pašu vai paša bērnus neskars. Riski bieži netiek attiecināti uz zēniem, bet jāatgādina, ka CPV vīriešiem var izraisīt dzimumlocekļa vēzi, kā arī neatkarīgi no dzimuma – anālā kanāla un rīkles vēzi un smailās kondilomas,” stāsta L. Līdaka.

Pēc viņas domām, ir svarīgi skaidrot sabiedrībai šīs vakcinācijas nozīmi. Tie, kuri to ir sapratuši, jau ir vakcinējušies, bet skeptiskākie vēl jāpārliecina.