FOTO: Freepik.
Izstrādāts Vakcinācijas noteikumu grozījumu projekts, kas paredz, ka valsts apmaksāto vakcināciju pret noteiktām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām iepriekš nevakcinētiem jauniešiem varētu nodrošināt līdz 26 gadu vecumam. Iecerēts arī pilnveidot vakcinācijas atteikuma veidlapu bērniem, tajā informējot vecākus par atteikuma ietekmi uz bērna veselību un iespējamo kriminālatbildību. Tāpat plānots ieviest izmaiņas bērnu balstvakcinācijā.
Izmaiņas paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi” grozījumu projekts, kas līdz 2025. gada 16. janvārim nodots publiskajai apspriešanai.
Lai jauniešiem tiktu dota iespēja izdarīt apzinātu izvēli un vakcinēties pret tām bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnregulējamajām infekcijas slimībām, pret kurām ir svarīgi būt vakcinētam arī pieaugušā vecumā, noteikumu projekts paredz līdz 26 gadu vecumam pagarināt vakcinācijas vecumu pret atsevišķām infekcijas slimībām.
Proti, iepriekš nevakcinēti jaunieši līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai par valsts budžeta līdzekļiem varētu saņemt vakcīnas pret garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, B hepatītu, vējbakām un cilvēka papilomas vīrusu (CPV).
Valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV prioritāri tiktu nodrošināta iepriekš nevakcinētiem 25 gadus veciem jauniešiem.
Savukārt, lai būtu iespējams pabeigt iesākto vakcinācijas kursu, ja tas uzsākts īsi pirms 18 vai 26 gadu vecuma sasniegšanas, grozījumi paredz noteikt, ka vakcinācijas kurss par valsts budžeta līdzekļiem tiek pabeigts arī tad, ja vakcinējamās personas vecums pārsniedz Vakcinācijas noteikumos norādīto vakcinācijas veikšanas vecumu.
Vakcinācijas noteikumus iecerēts arī papildināt ar normu, kas noteic, ka pret CPV un sezonālo gripu no valsts budžeta līdzekļiem ir vakcinējamas arī riska grupā esošās personas atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētajam veselības riska grupu sarakstam. Tādējādi, paplašinot vakcinācijas aptveri, nevajadzēs regulāri papildināt Vakcinācijas noteikumus.
Saskaņā ar projekta anotāciju valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV varētu tikt nodrošināta arī sievietēm ar imūnsupresiju, sievietēm no 18 līdz 55 gadiem pēc dzemdes kakla ķirurģiskas ārstēšanas un HIV inficētām personām no 18 līdz 45 gadiem.
Lai pielāgotu nacionālo vakcinācijas kalendāru Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, tādējādi mazinot individuālus un sabiedrības veselības riskus, paredzēts noteikt, ka masalu, masaliņu, epidēmiskā parotīta un vējbaku vakcīnas otrā deva bērnam jāsaņem četru, nevis septiņu gadu vecumā. Izmaiņas paredzēts ieviest no 2026. gada.
Lai neveidotos situācija, ka no 2026. gada bērni, kas vecāki par četriem gadiem, paliek nevakcinēti pret minētajām infekcijas slimībām, plānots, ka dažus gadus, līdz izlīdzināsies vakcinējamo bērnu vecums, vienlaikus tiks vakcinēti gan četrus, gan septiņus gadus veci bērni.
Lai vecāki atbildīgāk izturētos pret savu bērnu vakcināciju, veidlapu, kas vecākam jāparaksta, atsakoties no bērna vakcinēšanas, paredzēts papildināt ar informāciju par iespējamajām šādas rīcības sekām. Veidlapā pplānots uzskaitīt vakcīnregulējamo slimību komplikācijas un norādīt, ka vecākiem noteiktos apstākļos var iestāties kriminālatbildība.
Pašlaik vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb E-veselībā obligāti ievadāmi dati par veiktajām valsts apmaksātajām vakcinācijām.
Praksē novērots, ka, vakcinējot, piemēram, pret sezonālo gripu, ērču encefalītu vai kādu citu slimību, vakcinācijas iestādes datus par vakcinācijas faktu E-veselībā parasti neievada. Šī iemesla dēļ neveidojas pilnīga elektroniskā potēšanas pase un var rasties grūtības izsekot vakcinācijas vēsturei, kā arī apkopot statistisko informāciju par valstī veiktajām vakcinācijām.
Lai visa informācija par vakcinēšanos būtu pieejama vienkopus, grozījumi paredz vakcinācijas iestādēm noteikt prasību ievadīt E-veselības sistēmā arī datus par veiktajām vakcinācijām, kas netiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem.
Šī norma varētu stāties spēkā no 2026. gada.
Lai turpmāk izvairītos no situācijām, kad vakcinācijas iestādēs nav pieejamas valsts apmaksātās vakcīnas, paredzēts noteikt, ka zāļu lieltirgotavām jāuzglabā trīs mēnešu vidējais vakcīnu patēriņa apjoms un nekavējoties jāinformē SPKC un Nacionālais veselības dienests, ja vakcīnu apjoms ir mazāks.
Tādējādi, ja radīsies sarežģījumi ar vakcīnu piegādi, tad zāļu lieltirgotavā pieejamais trīs mēnešu vidējais vakcīnu patēriņa apjoms ļaus turpināt bērnu vakcinācijas procesu valstī līdz brīdim, kamēr zāļu lieltirgotava atrisinās vakcīnu piegādes problēmu, paskaidrots anotācijā.
Vakcināciju drīkst organizēt un īstenot vakcinācijas iestādes, kuru darbinieki ir apmācīti vakcinācijas jautājumos.
Lai regulāri atjaunotu un uzlabotu vakcinācijas veicēju zināšanas, grozījumi paredz noteikt prasību vakcinācijas iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados nodrošināt vakcinācijas veicēju apmācību vakcinācijas jautājumos. Par apmācības apguvi tiks saņemti tālākizglītības punkti.
Stājoties spēkā izmaiņām, šāda apmācība būtu apgūstama ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Vakcinācijas noteikumi” paredz arī vēl citas izmaiņas.
|
Kā piedalīties publiskajā apspriešanā Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portāls). Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver TAP portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts atrodas šeit) un augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par noteikumu projektu var līdz 16. janvārim. |
