Šogad paplašināts endēmisko teritoriju skaits, kurās dzīvojošajiem bērniem pienākas bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu. Taču jāņem vērā, ka arī ģimenes ārsta praksei, kas ir tiesīga vakcinēt bērnus par valsts līdzekļiem, jāatrodas endēmiskajā teritorijā.
Ministru kabineta noteikumos “Vakcinācijas noteikumi” paredzēts, ka bērni saskaņā ar šo noteikumu 23.1 punktu ir obligāti vakcinējami pret ērču encefalītu.
Tāpat minētais punkts noteic, ka pret ērču encefalītu vakcinē bērnus no viena līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuru deklarētā dzīvesvieta ir encefalīta endēmiskajā teritorijā, kā arī bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) LV portālam paskaidro, ka, veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu piecu gadu periodā, februāra beigās vai marta sākumā SPKC nosūta informāciju ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem par kārtējā gada endēmiskajām teritorijām.
Vērtējot datus par periodu no 2020. līdz 2024. gadam, noteikts, ka šogad endēmisko teritoriju skaits tiks paplašināts. Līdz ar to 2025. gadā valsts apmaksātā bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu tiek organizēta septiņos novados, kas ir par diviem novadiem vairāk nekā pērn.
“Ērču encefalīts ir tā sauktā dabas perēkļu infekcija, un cilvēku saslimstību ar šo slimību ietekmē vairāki faktori, tostarp ērču blīvums, aktivitāte, inficēto ērču īpatsvars, cilvēku saskarsmes ar ērču dzīvotnēm intensitāte u. c. Minētais izskaidro, kāpēc iedzīvotāju saslimstība ar ērču encefalītu Latvijas pilsētās un reģionos ir visai nevienmērīga,” norāda SPKC.
MK noteikumos “Vakcinācijas noteikumi” skaidrots, ka vakcināciju pret ērču encefalītu plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā endēmiskajā teritorijā.
SPKC uzsver: gadījumā, ja bērns ir deklarēts endēmiskajā teritorijā, bet viņa ģimenes ārsta prakse neatrodas šajā teritorijā, ārsts nevar veikt sava pacienta vakcināciju, izmantojot par valsts budžeta līdzekļiem iepirkto vakcīnu. Konkrētos pacientus, iepriekš saskaņojot, vakcinē tie ģimenes ārsti, kuru pamatprakse atrodas endēmiskajā teritorijā.
SPKC akcentē, ka, ieviešot valsts apmaksāto vakcināciju pret ērču encefalītu endēmiskajās teritorijās dzīvojošajiem bērniem, viņu saslimstība ar ērču encefalītu ievērojami samazinājusies.
Tomēr vēl vairāk paplašināt par valsts līdzekļiem vakcinējamo personu loku šobrīd nav plānots finansiālu apsvērumu dēļ.
Bērnu infektoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas virsārste Gunta Laizāne LV portālam atklāj, ka ik gadu no agra pavasara līdz rudenim BKUS nonāk bērni ar ērču pārnēsāto infekciju slimību izraisītajām saslimšanām.
2024. gadā ar diagnozi “ērču encefalīts” BKUS stacionārā ārstējušies 12 pacienti, savukārt pēc inficēšanās ar ērču pārnēsātajām borēlijām, kas izraisa Laimas slimību (dažādus tās veidus), pērn stacionārā ārstējušies 11 bērni, no kuriem deviņiem Laimas slimība bijusi pamata, bet diviem – blakus diagnoze. Vienam no bērniem, kuram konstatēts Laimas slimības izraisīts artrīts, stacionārā nācies ārstēties divas reizes.
G. Laizāne stāsta, ka borelioze jeb Laimas slimība, ko izraisa borēlijas, mēdz izpausties kā ādas forma, neiroborelioze vai borēliju izraisīti artrīti. Taču pret Laimas slimību vakcīnas joprojām nav. Ja bērns saslimis, ārstēšana notiek atbilstoši algoritmiem un vadlīnijām par antibakteriālu preparātu izvēli.
Turpretī ērču encefalīta dēļ slimnīcā nonāk bērni, kuri nav vakcinēti. G. Laizāne piebilst, ka slimnīcā nonākušie bērni slimo smagi. Ņemot vērā, ka attiecīgajai slimībai nav specifiskas ārstēšanas, pacientu ārstējot, vadās pēc simptomiem un personas sūdzībām.
“Kad pacientu ārstējam, ceram, ka slimība pāries, neatstājot paliekošas sekas, tomēr ne visiem bērniem paveicas – dažiem traucējumi saglabājas ilgstoši,” teic G. Laizāne.
