Zvērināts advokāts Jānis Lapsa, komentējot Jūsu aprakstīto situāciju, norāda, ka īrnieku un izīrētāju attiecības regulē speciālais likums „Par dzīvojamo telpu īri”, kura 28.panta pirmais teikums noteic, ka „dzīvojamās telpas īres līgumu pēc izīrētāja iniciatīvas var izbeigt tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos”.

Attiecīgi, ja runa ir par kādu maksājumu nesamaksāšanu un parāda izveidošanos, tad darbojas šī likuma 28.²panta noteikumi, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu vai par pamatpakalpojumiem, tomēr šajā gadījumā izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. 

Kas attiecas uz noslēgtajā īres līgumā iekļautajām vienošanās par citu līguma izbeigšanas kārtību (mazāki termiņi, parāda apmērs, brīdinājuma neesamība, izīrētāja tiesības nomainīt atslēgas u.c.), tās nav spēkā, jo speciālajā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” normas ir pavēlošas un tās nevar grozīt puses ar savu vienošanos. 

Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.panta otrajam teikumam gadījumā, „ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņu kopā ar ģimenes locekļiem var izlikt tiesas ceļā”. Tas nozīmē, ka vērsties policijā nav jēdzīgi, jo policijai nav tiesību pārņemt tiesas funkcijas.