Jānis Lapsa, zvērināts advokāts
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mums bija problēma, jo reģistrējām kā mantinieki savu vecāku denacionalizācijas procesā iegūto nelielo zemesgabalu (500 m²). Pēc 2 gadiem uzradās cilvēks, kuram mūsu vecāki pirms 12 gadiem esot to pārdevuši, bet pircēja nebija to reģistrējusi zemesgrāmatā. Mums kā likuma izpildītājiem likās, ka te ir kāds apmāns... Beidzās viss ar vairākām tiesām, Augstākā tiesa izlēma, ka pircēja ir tomēr īpašniece. Mēs uztaisījām izlīgumu, un tagad sākas atkal viss no sākuma – mēs ar māsu joprojām zemesgrāmatā esam īpašnieces. Kā panākt, lai ar tiesu atzītais īpašnieks nemaldina sabiedrību, valsts un pašvaldības iestādes un nevelk atkal reģistrāciju garumā? Tas ir briesmīgi, jo, cik saprotu, atbildība vienmēr gulstas uz to, kas ierakstīts zemesgrāmatā.
Protams, būtu jāredz spriedums, bet, iespējams, ar šo spriedumu un nostiprinājuma lūgumu var doties uz zemesgrāmatas nodaļu un reģistrēt īpašuma tiesības uz pircēja vārda, kas gan radīs izdevumus.
Ja ir radušies izdevumi, tad tos var mēģināt atprasīt no pircēja tiesas ceļā.
Minētajā jautājumā ieteicama zvērināta advokāta konsultācija, līdzi ņemot visus ar konkrēto īpašumu saistītos dokumentus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
