Pirms kāda laika uz privāta līguma pamata veicu īpašumu maiņu. Nostiprinājuma lūgumi tika sagatavoti pie notāra. Ierakstīšana zemesgrāmatā palika katras puses ziņā, par ierakstīšanas termiņiem līgumā nebija atrunas. Savu jauno īpašumu reģistrēju zemesgrāmatā, bet otra puse to nav izdarījusi. Kopš tā laika ik gadu maksāju nekustamā īpašuma nodokli gan par savu jauno īpašumu, gan par veco. Vai ierakstīšanai zemesgrāmatā ir noilgums? Vai pastāv risks, ka darījumu var iztiesāt kā nenotikušu? Ja var, kas notiek ar maniem kapitālajiem ieguldījumiem savā jaunajā īpašumā? Vai man jāglabā čeki mūžīgi mūžos?
Nekustamā īpašuma ieguvēja pienākumu savlaicīgi nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā noteic Civillikuma 1. pants (tiesības izlietojams un pienākumi pildāmi pēc labas ticības), 993. pants (zemesgrāmatā ierakstāms ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa), 994. pants (līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību), 1477. pants (koroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu). Tāpat nepieciešamība ierakstīt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības izriet no zemesgrāmatu būtības un principiem, kas vērsti uz trešo personu aizsardzību.
Likumdevējs nav noteicis termiņu, kādā nekustamā īpašuma ieguvējam jānostiprina lietu tiesība, piemēram, uz darījuma pamata, un šāda jautājuma izlemšana atstāta nekustamā īpašuma ieguvēja ziņā, pieņemot, ka pienākumi tiks pildīti savlaicīgi, pēc labas ticības un godprātīgi. Tajā pašā laikā ieguvējam, kurš nerīkojas, lai saprātīgā termiņā nostiprinātu zemesgrāmatā ar nekustamo īpašumu saistītās tiesības, ir jārēķinās ar risku, kādam viņš sevi pakļauj šādā gadījumā (piemēram, Civillikuma 1480. panta trešajā teikumā norādītās sekas, 2031. pants).
Atbilstoši Civillikuma 1478. pantam, ja darījums nav koroborēts, tad tas nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz koroborācijai nevar izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var celt personīgu prasību pret atsavinātāju. Ja atsavinātājs izvairās iesniegt (parakstīt) nostiprinājuma lūgumu, tad par koroborāciju ceļama prasība tiesā. Tiesas spriedums kļūst par pamatu darījuma rezultāta koroborēšanai pēc ieguvēja vienpusēja lūguma.
Civillikums tieši nenosaka termiņu, cik ilgi jāsaglabā čeki vai citi dokumenti. Tomēr, ņemot vērā noilguma termiņu (desmit gadi), ir svarīgi dokumentus saglabāt, piemēram, zaudējumu atlīdzības prasībai.
Tiesību doktrīnā atzīts, ka personiska prasība, tāpat kā īpašuma prasība, noilgst desmit gadu laikā, līdz ar to, ja desmit gadu laikā nav celta prasība par līguma izpildi un tā ierakstīšanu zemesgrāmatā, tad prasības tiesības tiek zaudētas (skat. A. Grūtups, E. Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 127. lp.).
Papildus saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 16.1 punktu valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka, piemērojot koeficientu 1,5, ja no dienas, kad parakstīts dokuments, kas apliecina nostiprināmās tiesības, vai tādas atzīmes dzēšanas, kas kavē labprātīgu tiesību nostiprinājumu, pagājuši vairāk nekā seši mēneši.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
