Likuma „Par dzīvojamo telpu īri”8.pants nosaka: „Ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Savukārt likuma 13.pants cita starpā nosaka: dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties. Strīdus, kas rodas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: „Šādi gadījumi praksē ir izplatīti. Jautājums – kādi jaunajam īpašniekam ir mērķi saistībā ar šo māju. Ir īpašnieki, kuri, nepārzinot likumus, uzskata - liedzot īrniekiem norēķināties par pakalpojumiem un samaksāt īres maksu, viņi varēs tādējādi par parādiem viņus iesūdzēt tiesā un panākt izlikšanu. Ar šādu savu rīcību īpašnieks tiesā uzreiz nonāks zaudētājos. 

Bet arī īrniekiem ir aktīvi jārīkojas. Viņiem ierakstītā vēstulē ir jāraksta iesniegums mājas īpašniekam, ka nav saņemti rēķini par maksājumiem un nav arī datu, kā par pakalpojumiem var samaksāt. Tas īrniekiem būs pierādījums par to, ka īpašnieks liedzis veikt maksājumus. Pēc diviem mēnešiem īpašniekam ir jāsūta brīdinājums par parādu un tad ir arī jānorāda, kur nauda ieskaitāma. Tad atkal iedzīvotāji var atbildēt ar ierakstītu vēstuli. Tiesā tas būs vēl viens pierādījums, ka īpašnieks pats ir radījis situāciju, ka īrniekiem nav bijis iespējas izpildīt savu pienākumu.

Vēl ir iespēja īres maksu esošajā līgumā noteiktajā apmērā samaksāt pie notāra depozīta kontā ar apstiprinājumu, ka tā ir īres maksa. Vēl var pa pastu nosūtīt naudas pārvedumu uz mājas īpašnieka adresi. Abi iepriekšminētie ir maksas pakalpojumi, un īrniekiem pašiem ir jāizvērtē, kādu risinājumu izvēlēties.”

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.³ pants šajā gadījumā nebūs piemērojams, jo tajā ir runa par pamatpakalpojumiem. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (11.³ pants) izpratnē tie ir pakalpojumi, kuri nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana).

Ja spriedze attiecībās ar mājas īpašnieku nemazinās, īrniekiem ir kopīgi jāvēršas pēc padoma pie šādās lietās pieredzējuša jurista, kas palīdzēs novērtēt situāciju, izprast likumu normas un izstrādāt rīcības virzienu iespējamā tiesas procesā (ja nu lieta nonāks tik tālu).