Par mājas apsaimniekošanu un parādiem

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

16. jūnijā, 2019

Labdien! Manā ikmēneša dzīvokļa rēķinā tiek norādīts mājas kopējais parāds. Pie namu apsaimniekotāja uzzināju, ka parāds ir izveidojies dažādos laikos no iepriekšējiem dzīvokļu īpašniekiem (esošajiem parādu nav vai parādi ir niecīgi). Vai namu apsaimniekotājs vispār ir tiesīgs iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku parādu iekļaut rēķinā, tādējādi norādot, ka šībrīža mājas iedzīvotāji būtu parādnieki? Vai bijušo īpašnieku parādi drīkst kalpot kā arguments dažādu pakalpojumu (siltums, ūdens, elektrība utt.) ierobežošanai? Vai ar šībrīža īpašnieku mājas uzkrājumu namu apsaimniekotājam ļauts nosegt veco īpašnieku parādus? Kuri likumi attiecas uz šādiem gadījumiem, un kuri likumi ir par labu esošo iedzīvotāju interesēm, nevis aizstāv tikai apsaimniekotājus?

05. augustā, 2019

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācija

Vitolds Peipiņš, vadītājs

Informāciju par iepriekšējiem parādiem nama pārvaldnieki dzīvokļu īpašniekiem sniedz dažādi: vieni to atspoguļo piesūtītajos rēķinos, citi izliek nama publiskajās telpās, jo Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15. pantā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas pārvaldniekam jāsniedz informācija par dzīvojamās mājas īpašnieku kopējo parādu par katru attiecīgo dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu, kā arī dati par maksājumu saistību izpildi iepriekšējā gadā.
Pārvaldnieks ir tikai starpnieks dzīvokļu īpašnieku norēķinos ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Ja par šiem pakalpojumiem nav samaksājuši daudzi dzīvokļu īpašnieki un mājai ir uzkrāti vērā ņemami parādi, komunālo pakalpojumu sniedzējs rakstveidā informē pārvaldnieku par pakalpojuma piegādes pārtraukšanu. Piemēram, “Rīgas siltums” rudenī mājai nepieslēgs apkuri tikmēr, kamēr nebūs nomaksāti parādi.
Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšana ir uzņēmējdarbības veids, un mājas apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējam ir ļoti aktīvi jāseko, lai maksājumu kavējumi neveidotos, un jāstrādā ar parādniekiem, lai parādus atgūtu, arī sniedzot tiesā prasības par parādu piedziņu. Rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no pārvaldīšanas procesa organizēšanas. Bet var gadīties, ka daži parādi tomēr paliek, līdz ar to pārvaldniekam ir jābūt gatavam rīkoties šādā situācijā, un arī tādēļ mājai ir nepieciešams finanšu līdzekļu rezerves uzkrājums. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantā ir iekļauta norma, ka dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei. Tomēr reālajā dzīvē apsaimniekotāji šo normu mēdz pārkāpt un dzīvokļu īpašnieku parādus nomaksā no uzkrājuma līdzekļiem, lai mājai netiktu liegti komunālie pakalpojumi. Pēc tam viņam šī summa jāatgūst no parādnieka un jāieskaita uzkrājuma fondā. Īstenība ir tāda, ka apsaimniekotāja rīcībā nav citas naudas, ko parādnieka vietā samaksāt pakalpojuma sniedzējam, un jāņem arī vērā, ka parādu piedziņa tiesās ir ilgstošs process. Nepieļaujami ir tas, ka mēdz būt apsaimniekotāji, kuri parādus nosedz no uzkrājumu fonda, bet neko nedara, lai tos atgūtu. Otrs risinājums, lai izvairītos no pakalpojumu piegādes lieguma nenomaksātu rēķinu dēļ (ko dažkārt izmanto biedrības, kas pašas apsaimnieko dzīvojamās mājas), ir ņemt aizdevumu bankā, bet tas iedzīvotājiem rada papildu maksājumu slogu kredīta procentu dēļ.
Daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu regulē jau minētais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums, kura II nodaļā ir noteiktas dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī vairāki Ministru kabineta noteikumi.