Pacientu tiesību likuma 13. pantā skaidrotas nepilngadīga pacienta tiesības.  

Saskaņā ar likumu nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai) ārstniecība pieļaujama, ja tas ir viņa labākajās interesēs un viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu. Savukārt nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana. 

Tātad saskaņā ar Pacientu tiesību likumu bērns no 14 gadu vecuma pie ārsta var doties patstāvīgi.  

Vienlaikus likumā arī noteikts, ka ārstam ir pienākums izvērtēt nepilngadīgā pacienta briedumu, spēju sniegt ārstniecībai nepieciešamo informāciju un spēju dot informēto piekrišanu. Ja ārsts konstatē nepietiekamu nepilngadīgā pacienta briedumu, tad informēto piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis. 

Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Nepilngadīgā pacienta viedoklim nozīme tiek piešķirta atbilstoši pacienta briedumam. 

Likumā arī skaidrots, ka ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt iespēju nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim vai citam pacienta izraudzītam pārstāvim būt pastāvīgi klāt un sniegt atbalstu pacientam ārstniecības laikā, ja attiecīgā pārstāvja klātbūtne netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, pat ja bērns ir sasniedzis 14 gadu vecumu, aicinām bērna vecākus vienoties ar ārstu par to, vai pacienta ārstēšana bez vecāku klātbūtnes ir iespējama.