Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā Rīgā un pēc “kadastrs.lv” sniegtās informācijas noskaidroju, ka gan māja, gan mājai piederošais zemes pleķītis (ap māju) tiek klasificēts kā “jaukta statusa kopīpašums”. Līdz ar to arī daudzdzīvokļu mājai piegulošais iekšpagalma ceļš un arī neliela zaļā zona ap māju ir mājas (zemes) teritorija. Piegulošais iekšpagalma ceļš ir izveidots bez turpinājuma galā, līdz ar to rodas situācija, ka ērta tā izmantošana ir tikai daudzdzīvokļu mājā dzīvojošajiem vai arī to ciemiņiem, jo ceļš nav izbraucams abos virzienos pilnībā. Veicot savā dzīvoklī remontu, radās nepieciešamība pēc konteinera būvgružu izvešanai. Lai saņemtu nepieciešamo atļauju tā novietošanai uz ceļa, zvanīju Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD), kur mani informēja par minēto faktu. No tā izriet, ka RDSD nav tiesību dot vai noraidīt šādu piekrišanu konteinera izvietošanai, jo konkrētais ceļš nav pašvaldības īpašums. Konsultējos ar mājas pārvaldnieku (RNP) un noskaidroju, ka šādā gadījumā ir nepieciešama mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana (vai vismaz informācijas nodošana), jo katram pieder daļa no domājamās daļas daudzdzīvokļu mājā. Lai vai kā, remontu izdevās organizēt bez konteinera un nepieciešamības veikt minētās darbības. Taču esmu novērojis interesantu situāciju – ir bijuši gadījumi, kad šīm uz piebraucamā ceļa novietotajām automašīnām pašvaldības policija uzliek sodu. Pārsvarā iemesls gan ir vienkāršs – tā kā ceļš ir neliels un šaurs, nereti automašīnas viena puse tiek novietota tā saucamajā zaļajā zonā. Taču, kā jau minēju, arī šī zaļā zona, pēc “kadastrs.lv” informācijas, joprojām ir daudzdzīvokļu mājas (zemes) īpašums ar statusu “jaukta statusa kopīpašums”. Jautājums – vai pašvaldības policijai ir tiesības piemērot sodu par šādu automašīnas novietošanu, ņemot vērā aprakstīto situāciju?
Kā norāda zvērināts advokāts Jānis Muižnieks, Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 114. punkts nosaka, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā ir izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ir atļauta uz ceļiem, nevis zaļajā zonā.
Savukārt Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošo noteikumu Nr. 204. 7.2. punkts aizliedz apstādījumos braukt un novietot mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar apstādījumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no zaļās zonas piederības. “Attiecīgi šie noteikumi arī paredz atbildību par šādu pārkāpumus,” turpina J. Muižnieks.
Vienlaikus minēto pašvaldības noteikumu 2. punkts nosaka, ka “visi apstādījumi Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi. Visiem kokiem pilsētā ir sabiedriska vērtība”.
Kā iepriekš LV portālam norādījusi Rīgas pašvaldības policija, neatkarīgi no tā, kāda ir infrastruktūra, CSN nav atcelti, proti, zaļajā zonā automašīnu novietot nedrīkst. Tāpat jāņem vērā, ka nedrīkst novietot auto vietās, kur būtu jāaug zālei, bet tā pārstājusi augt citu automašīnu vadītāju dēļ, – tas, ka daži zaļo zonu ir sabojājuši, nedod citiem tiesības to turpināt bojāt.
Rīgas pašvaldības policijas galvenais uzdevums ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana pilsētā, taču nekārtīgi novietotas automašīnas nerada būtisku apdraudējumu. Līdz ar to šādu autovadītāju tvarstīšana nav policijas prioritāte un speciāli reidi pagalmos netiek veikti. Pagalmos kārtības sargi iegriežas, lai, piemēram, uzraudzītu, vai tajos nav dzērāju vai narkomānu, kuri gan rada apdraudējumu. Ja šādās reizēs tiek manīts pārkāpums, ko izdarījis autovadītājs, tad, protams, policists nedrīkst “pievērt acis” un paiet garām, tādēļ šādās situācijās tiek rakstīts protokols.
Taču visbiežāk protokolus par nepareizi novietotām automašīnām iedzīvotāji saņem pēc tam, kad uz attiecīgo pagalmu policijai ir bijis izsaukums. Šādus izsaukumus Rīgas pašvaldības policija saņem katru dienu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
