E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 1305
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Ģimene
2
2

Uzvārda maiņa bērnam, dzīvojot ārzemēs

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
28. jūlijā, 2012
anna lejniece

Mana situācija ir tāda, ka dzīvoju Īrijā jau trīs gadus un no bērna tēva nav nekādas ziņas – nezinu, kur viņš dzīvo, ar ko nodarbojas. Par smagu miesas bojājumu nodarīšanu viņš tika sodīts pirms desmit gadiem.

Kopā ar jauno partneri vēlamies stāties laulībā un bērnam dot viņa uzvārdu (bērnam 5 gadi). Mūsu ģimenē nesen arī ienāca otrs mazulītis, kuram ir mana partnera uzvārds. Vēlamies zināt, vai ir iespēja nomainīt uzvārdu bērniņam no iepriekšējās laulības bez abu vecāku piekrišanas. Un vai to var izdarīt Īrijā?

A
atbild:
31. jūlijā, 2012
Tieslietu ministrija
Agija Dobrovoļska, Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas juriskonsulte

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.243 „Tieslietu ministrijas nolikums” neparedz Tieslietu ministrijai tiesības sniegt oficiālu tiesību normu skaidrojumu, līdz ar to Tieslietu ministrija nevar sniegt saistošus izskaidrojumus par tiesību normu piemērošanu. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā apstākli, ka mums nav zināmi visi situācijas aspekti, savas kompetences ietvaros sniedzam šādu viedokli, taču izteiktais viedoklis nav saistošs tiesību normu piemērotājam.

 Informējam, ka saskaņā ar Civillikuma 151.pantu bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma. Nepilngadīgie bērni vecāku uzvārda maiņas gadījumā iegūst uzvārdu iepriekšnoteiktajā kārtībā.

Papildus iepriekš minētajam norādām, ka Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumu Nr.904 „Noteikumi, par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem” (turpmāk – noteikumi) VII nodaļā „Ierakstu papildināšana un labošana” 120.punktā ir noteikts, ka papildinājumu bērna dzimšanas reģistrā par uzvārda maiņu veic, ja:

  • bērnam pēc vecāku laulības šķiršanas vai tēva vai mātes jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu attiecīgi uz tēva vai mātes jauno uzvārdu un bērna uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki (noteikumu 120.2.7.apakšpunkts);
  • bērnam, kura vecāki savstarpēji nesastāv laulībā un ziņas par tēvu ierakstītas, pamatojoties uz paternitātes atzīšanu, maina uzvārdu uz tēva vai mātes uzvārdu, kas iegūts, noslēdzot laulību ar personu, kura nav šā bērna tēvs vai māte, un bērna uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki (noteikumu 120.2.8.apakšpunkts);
  • bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no viņiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības (noteikumu 120.2.9.apakšpunkts);
  • pamatojoties uz administratīvo aktu, ja atļauts mainīt personas vārdu (–us) vai uzvārdu (noteikumu 120.4.1.apakšpunkts);
  • pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, ja nepilngadīgam bērnam pēc vecāku laulības šķiršanas vai pēc tēva vai mātes jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu (noteikumu 120.5.apakšpunkts).

Tā kā bāriņtiesa veic bērnu personisko interešu aizstāvību un lai risinātu jautājumā minēto problēmu pēc iespējas bērna interesēm atbilstošāk, iesakām vērsties bāriņtiesā pēc bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas. Informējam, ka saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 19.panta pirmo daļu, bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties (minētais izriet arī no Civillikuma 151.panta).

Saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma (turpmāk – likums) 2.panta pirmo daļu vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:

  • vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;
  • persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;
  • persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;
  • persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;
  • persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;
  • personai mainīts dzimums;
  • viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Likuma 2.panta pirmās daļas 7.punkts attiecas uz bērnu, arī jaunāku par 15 gadiem. Minētajā gadījumā uzvārda maiņas iesniegumu, ja nepilngadīga persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu, dzimtsarakstu nodaļā vai tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz bērna tēvs vai māte, vai aizbildnis.

Informējam, ka saskaņā ar likuma 5.panta pirmo daļu, ja nepilngadīga persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu, rakstveida iesniegumu bērna uzvārda maiņai klātienē dzimtsarakstu nodaļai vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, iesniedz māte. Iesniegumā norāda uzvārda maiņas iemeslu.

Ar uzvārda maiņas iesniegumu ir iespējams iepazīties un tas ir atrodams Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumos Nr.1079 „Noteikumi par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesniegumu veidlapu paraugiem”.

Iesniedzot dzimtsarakstu nodaļai vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai uzvārda maiņas iesniegumu, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāpievieno iesniegumam bērna fotogrāfija (4,5x3,5 cm), kā to noteic likuma 5.panta pirmā un otrā daļa. Tāpat personai jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība, pierādošais dokuments par nepilngadīgās personas vecāka notiesāšanu par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Dokumentam, kurš izdots ārvalstīs, jāpievieno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi Nr.291 „Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā”) vai notariāli apliecināts tulkojums atbilstoši Valsts valodas likuma 10.panta trešajai daļai.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 258 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas