Parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka Latvijai transatlantiskās attiecības ir vairāk nekā tikai tirdzniecības saites: “Latvija uzlūko ES–ASV tirdzniecības vienošanos kā nozīmīgu ieguldījumu transatlantisko attiecību stiprināšanā, kas veido pamatu turpmākai sadarbībai, it īpaši drošības politikā. Pašlaik mums ir īpaši nozīmīgi nodrošināt šīs vienošanas sekmīgu ieviešanu.”
Sanāksmē bija diskusija par stratēģiskāku un saskaņotāku ES ekonomiskās drošības instrumentu izmantošanu. Latvija diskusijā uzsvēra nepieciešamību aizstāvēt Eiropas ekonomiskās intereses, tai skaitā turpinot darbu tarifu noteikšanā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm. Vienlaikus ES ir nepieciešams intensīvi turpināt darbu ar jauniem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, jo ekonomiskā drošība tiek veidota arī stiprinot sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm.
“Atbalstām Eiropas Komisijas darbu, vedot sarunas par tirdzniecības līgumu noslēgšanu, piemēram, ar Mercosur valstīm, Meksiku, Indonēziju, Austrāliju, kas sniegs arī Latvijas uzņēmējiem plašāku pieeju jauniem tirgiem un likvidēs dažādas administratīvas barjeras,” sanāksmē pauda A. Uršuļskis.
Informācijai
ES ir viens no plašākiem tirdzniecības nolīgumu tīkliem pasaulē, pašlaik ES ir vairāk nekā 40 tirdzniecības nolīgumu ar vairāk nekā 75 partnervalstīm. Jaunākās politiskās vienošanās par nolīgumu panāktas ar Meksiku, Mercosur (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja, Urugvaja) un Indonēziju. Sarunas par nolīguma noslēgšanu turpinās ar Indiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Austrāliju, Taizemi, Malaiziju, Filipīnām u. c. valstīm. Turklāt Eiropas Komisija strādā arī pie jaunām, inovatīvām un stratēģiskām sadarbības formām, ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas nolīgumiem, kritisko izejvielu un digitālās tirdzniecības partnerības, kā arī Tirdzniecības un tehnoloģiju padomēm.
