Ārlietu ministre Baiba Braže: “Kopā ar ES valstu ministriem un ASV tirdzniecības sekretāru Hovardu Lutniku un tirdzniecības pārstāvi Džeimsonu Grīru pārrunājām ES–ASV tirdzniecības attiecības, divpusējās investīcijas un komerciālo iespēju veicināšanu, kā arī sadarbību aizsardzībā, enerģijas un tehnoloģiju jomās. ASV ir un būs mūsu stratēģiskais partneris un ciešs sabiedrotais, tāpēc ES ir jāturpina stiprināt transatlantiskās tirdzniecības attiecības un sadarbība ar ASV.”
Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija aicināja Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem turpmākai tarifu paaugstināšanai Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produkcijai.
“Starptautiskajā tirdzniecībā ES un ES dalībvalstīm ir jāspēj nodrošināt, lai nacionālie līdzekļi, kā arī visi nodokļu maksātāju līdzekļi nonāktu tikai tajās valstīs, kuras ievēro starptautiskās tiesības un ANO statūtu pamatprincipus, nevis pie agresoriem. ES jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai samazinātu atkarību no tirdzniecības ar tādām neuzticamām un naidīgām valstīm kā Krievija un Baltkrievija, jo šī nauda nonāk Krievijas budžetā un palīdz finansēt agresijas karu pret Ukrainu, kas nav pieņemami. Tas ir visas Eiropas drošības jautājums,” uzsvēra B. Braže.
Pārrunājot citus ES nolīgumus un pašlaik notiekošās ES divpusējās sarunas, B. Braže norādīja: “Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir ārkārtīgi būtiski izmantot visus pieejamos ES instrumentus – tirdzniecības līgumus, jaunas partnerības, tirgus aizsardzības instrumentus un citus, lai mūsu uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunos tirgos, iegūstot līdzekļus aizsardzības finansēšanai. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai ES uzņēmēji nebūtu pakļauti negodīgai konkurencei.”
Ārlietu ministres Baibas Bražes uzruna medijiem pirms sanāksmes
Ministri atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas panākto progresu sarunās ar Indiju, Indonēziju un Taizemi. B. Braže uzsvēra, ka aizvadīto divdesmit gadu laikā ES tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana ar uzticamiem partneriem globāli uzskatāmi demonstrē pozitīvo ietekmi. Piemēram, pēc ES brīvās tirdzniecības nolīgumu spēkā stāšanās, eksports uz Koreju pieauga gandrīz desmitkārtīgi (kopš 2011. gada), uz Kanādu – par 166% (kopš 2017. gada) un uz Japānu – par 49% (kopš 2019. gada).
Attiecībā uz ES–Mercosur Brīvās tirdzniecības nolīgumu B. Braže akcentēja: “Tā ir stratēģiska partnerība ar Latīņamerikas valstīm, kas veicinās Eiropas un Latvijas eksportu jaunos tirgos un jaunu darbavietu izveidi. Līdz ar nolīguma noslēgšanu tiks izveidota pasaulē lielākā brīvās tirdzniecības zona, kas aptvers teju ceturto daļu no globālā IKP, radīs vairāk nekā 700 miljonu cilvēku tirgu ar milzīgu ekonomisko potenciālu un ES uzņēmumiem ik gadu ļaus ietaupīt 4 miljardus eiro izvedmuitas nodokļos. Ienākšanu Dienvidamerikas tirgū sekmēs zemākas vai pilnībā atceltas muitas nodevas un vienkāršākas muitas procedūras. Piemēram, Eiropas Savienībā šis nolīgums paredz būtisku muitas tarifu samazinājumu – līdz 20% mašīnām, automobiļiem un IKT produktiem, un ap 30% – piena produktiem, vīniem un šokolādei.”
Diskusijā par ES–Ķīnas tirdzniecības attiecībām ministri bija pārrunāja nepieciešamību ES līmenī turpināt īstenot stratēģiju riska mazināšanai, īpaši – dažādot tirdzniecības un kritiski svarīgu izejvielu piegādātājus.
