Ārlietu ministrijas ikgadējais ziņojums ir galvenais ārpolitikas plānošanas dokuments, kurā sniegta atskaite par paveikto iepriekšējā gadā un definēti galvenie uzdevumi konkrētajam gadam. Ikgadējās debates par ārpolitikas ziņojumu Saeimā notiks 29. janvārī.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Krievija ir ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajai drošībai, starptautiskajai kārtībai un globālajai stabilitātei. Tā turpinās mēģinājumus šķelt ES, NATO, kā arī mazināt ASV globālo ietekmi. Nav nevienas indikācijas par Krievijas gatavību mieram, tādēļ turpināsim uz Krieviju izdarīt maksimālu spiedienu, lai panāktu “mieru caur spēku”, īpaši caur sankcijām.
Latvijai nav tiešu militāra uzbrukuma draudu, taču mums jāturpina stiprināt savu drošību, NATO sabiedroto karavīru klātbūtni un atturēšanas misijas, Ukrainas pašaizsardzības spējas un ierobežot Krieviju. Mums jāvairo Latvijas starptautiskā ietekme, tostarp izmantojot piekļuvi globālai platformai – ANO Drošības padomei. Jau šonedēļ 12. janvārī sasaucām ārkārtas sanāksmi, izgaismojām Krievijas barbariskos uzbrukumus Ukrainai, tostarp izmantojot ballistisko raķeti, un atspēkojām agresora dezinformāciju. Turpināsim to darīt.”
Pērn piedzīvojām vēsturisko balsojumu, kad Ņujorkā ar pārliecinošu balstu pārsvaru Latviju pirmo reizi ievēlēja ANO Drošības padomē. Savukārt NATO samitā Hāgā panākta vēsturiska vienošanās par 5% no dalībvalstu IKP ieguldīšanas aizsardzībā. Sadarbībā ar sabiedrotajiem Baltijā un Ziemeļvalstīs (NB8), NATO, ES un citiem līdzīgi domājošiem partneriem pasaulē 2025. gadā Latvijas ārpolitikā mērķtiecīga un koordinēta rīcība īstenota trīs stratēģiskos virzienos:
- stiprināt valsts drošību un aizsardzību, noteikumos balstītu starptautisko kārtību;
- veicināt ekonomisko izaugsmi un labklājību, ES konkurētspēju un globālo ietekmi;
- aizsargāt mūsu valstspiederīgo intereses, mērķtiecīgāk iesaistot sabiedrību ārpolitikas veidošanā un īstenošanā, kā arī izmantojot diasporas potenciālu.
DROŠĪBA
Pamatu Latvijas drošībai veido palielināti pašu ieguldījumi aizsardzībā, stiprināta NATO sabiedroto klātbūtne, ciešā sadarbība ar NATO, ES dalībvalstīm un partneriem pasaulē.
- Turpinām būt līderi starp NATO dalībvalstīm, aizsardzībai novirzot 3,78% no IKP 2025. gadā, un 4,9% no IKP šogad. Kanādas vadītā NATO Daudznacionālā brigāde Latvijā paplašinājās un stiprināja kaujas spējas. Kanāda pērn lēma pagarināt Kanādas bruņoto spēku uzturēšanos Latvijā līdz 2029. gadam. ASV, Kanādas un citu sabiedroto valstu militāro klātbūtni Latvijā pašlaik veido ap 4000 karavīru. Būtiski izvērsta NATO klātbūtne mūsu reģionā, uzsākot misijas “Baltijas sardze” un “Austrumu sardze” – reaģējot uz Krievijas veiktajiem NATO valstu gaisa telpas pārkāpumiem un zemūdens kritiskās infrastruktūras bojājumiem.
- Pateicoties nacionālā un Baltijas līmenī koordinētam darbam, 2026. gada ASV Nacionālajā Aizsardzības likumā iekļauts finansējums Baltijas drošības iniciatīvai. Latvija turpinās padziļināt sadarbību drošībā, aizsardzībā, enerģētikā un modernajās tehnoloģijās ar stratēģisko sabiedroto ASV.
- Latvija Ukrainai sniedz militāru un nemilitāru atbalstu – kopš kara sākuma atbalsts Ukrainai ir sasniedzis teju 1 mljrd. eiro. Ar Ukrainu noslēgtās divpusējās vienošanās ietvaros pērn Latvija sniedza militāro atbalstu ~ 120 milj. eiro apmērā jeb 0,30% no IKP (bruņutransportieru PATRIA piegāde, karavīru apmācības, Latvijā ražotu dronu piegāde). Šogad – vismaz 0,25% no IKP apmērā.
- Pērn mērķtiecīgi attīstīta nacionālā aizsardzības industrija, ko veicināja arī sadarbībā ar Apvienoto Karalisti vadītā Dronu koalīcija. Latvija iesaistīties EK izstrādātajā Aizsardzības gatavības 2030 plānā, izmantojot jauno finansēšanas instrumentu (SAFE) aizsardzības spēju stiprināšanai – Latvija ir iesniegusi pieteikumu 3,497 mljrd. eiro finansējumam.
- Sankcijas strādā un tās negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku. Piem., 2025. gada beigās inflācija saglabājās ap 6% un federālā budžeta deficīts pārsniedza 53 mljrd. ASV dolāru. Naftas un gāzes ieņēmumi pērn saruka par vairāk nekā 30%. Krievija zaudējusi vismaz 159 mljrd. USD naftas eksporta ieņēmumos. Efektīva sankciju piemērošana ir arī drošības jautājums, un Latvija ir paraugs citām ES dalībvalstīm sankciju efektīvā ieviešanā. Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kura iesniedza priekšlikumus katrā ES sankciju kārtā. Pērn noteiktas sankcijas pret 485 “ēnu flotes” kuģiem. Latvija novembrī aicināja šiem kuģiem sankcijas piemērot operatīvi, negaidot ES sankciju nākamās kārtas, un jau decembrī šī prakse stājās spēkā.
- Turpinām identificēt nevēlamas personas, kas apdraud valsts drošību, liedzot tām ieceļot Latvijā un ierobežojot to pārvietošanos Šengenas zonā. Latvijas valdība arī apstiprināja noteikumus par nacionālo sankciju režīmu attiecībā uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.
- Latvija ir viena no valstīm, kas aktīvi palīdz veidot Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu. Veiksmīgi pārstāvētas Latvijas intereses starptautiskajās tiesvedībās, tostarp ECT lietās “Rodina un Borisova pret Latviju” par aizliegumu drošības apsvērumu dēļ rīkot pasākumus 2014. gadā.
- Turpināsim darbu, lai izolētu Krieviju un Baltkrieviju starptautiskajās organizācijās. Pērn Krieviju neievēlēja vismaz 10 organizāciju izpildinstitūcijās, tostarp Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijā, Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijā un Starptautiskās Jūrniecības organizācijā.
EKONOMIKA
Globālo satricinājumu laikā Latvijas izaugsmei un attīstībai svarīga ir uzņēmēju spēja diversificēt eksporta tirgus un piedāvāt inovatīvus risinājumus gan tradicionālajos, gan jaunos tirgos.
- ĀM mērķtiecīgi atbalstīja eksportējošos uzņēmējus, risinot problēmsituācijas un veidojot biznesa kontaktus. Pērn pirmajos deviņos mēnešos Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga par 5,6%.
- Ar LIAA iesaisti 2025. gadā Latvijā uzsākti 26 jauni investīciju projekti 873 milj. eiro apmērā, un atbalstu šajā darbā sniedza arī ĀM. Prioritāte ir investīciju piesaiste aizsardzības industrijai. Ārvalstu investori Latviju novērtējuši kā pievilcīgāko investīciju vidi Baltijā, un puse no investoriem arī turpmāk plāno investīcijas Latvijā. Ar 33 lieliem projektiem esam Baltijas līderi ārvalstu investīciju piesaistē.
- Satricinājumi starptautiskajā tirdzniecībā bija stimuls ES un pasaules valstīm aktivizēt darbu pie divpusējiem un reģionāliem tirdzniecības nolīgumiem. ĀM lobēja labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus galvenajām eksporta nozarēm, tostarp kokrūpniecībai, kā rezultātā ASV piemēroja ievērojami zemākus muitas nodevas tarifus.
- Latvija atbalstīja ES–Mercosur nolīguma parakstīšanu, jo līdz ar to tiks izveidota pasaulē lielākā brīvās tirdzniecības zona, kas aptvers teju ceturto daļu no globālā IKP, radīs vairāk nekā 700 milj. lielu patērētāju tirgu ES un Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā un Urugvajā ar lielu ekonomisko potenciālu.
- Stiprinātas līderpozīcijas kvantu tehnoloģiju jomā – Latvija ir iesaistīta pasaulē pirmā kvantu interneta izveidē ES, kā arī ir pirmā Baltijas valsts, kas izveidojusi nacionāla līmeņa kvantu drošu komunikācijas tīklu. ĀM atbalstīja LU un RTU ciešāku sadarbību ar reģiona un pasaules vadošajām kvantu pētniecības institūcijām. 24.–30. janvārī Rīgā notiks pasaulē lielākā kvantu konference “QIP2026”.
- Nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028–2034) Latvijas prioritārie virzieni ir drošība un aizsardzība, kohēzija, Kopējā lauksaimniecības politika un finansējums Rail Baltica.
LATVIJAS CILVĒKI
Konsulārais dienests sniedza atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem visdažādākajās krīzes situācijās. Jūnijā ar citu ES valstu organizētiem speciālajiem reisiem palīdzējām 42 valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem droši izceļot no Izraēlas. No Baltkrievijas, pateicoties ASV atbalstam, izdevās atgriezt piecus Latvijas valstspiederīgos.
- Kopš 2025. gada oktobra ir pieejams jaunais Konsulārais reģistrs, lai ceļotāji var ērtāk reģistrēt ārvalstu braucienus, savukārt konsulārais dienests – efektīvāk reaģēt krīzes situācijās. Pērn par Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs sniegtajiem konsulārajiem pakalpojumiem, tostarp 14 izbraukumos ar mobilajām pasu darbstacijām, iekasēti ap 7,3 milj. eiro.
- Īstenojot datos balstītu diasporas politiku, sadarbībā ar LU pērn veikts pētījums “Diasporas investīcijas Latvijā”. Diaspora ik gadu piesaista Latvijai 0,94–1,0 mljrd. eiro.
- Vairāk nekā piektā daļa Latvijas pilsoņu uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ārpus valsts robežām, savukārt ik gadu Latvijā atgriežas ap 10 tūkst. valstspiederīgo. Arī turpmāk būtisks ĀM darba virziens būs sadarbība un atbalsts Latvijas diasporai, kā arī reemigrācijas atbalsts.
Ziņojuma sagatavošanas laikā ārlietu ministre tikās ar ārpolitikas ekspertiem, pētniekiem, jauniešu organizāciju, nevalstiskā sektora, kā arī uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem un uzklausīja sabiedrības pārstāvju viedokli un ieteikumus par paveikto un darāmo ārpolitikā. B. Braže ar ziņojumu iepazīstināja un uzklausīja Saeimas deputātu ierosinājumus Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā.
