DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Līdzīgi domājošo valstu sadarbība un jaunās zinātnieku un inženieru paaudzes sagatavošana – būtiski faktori kvantu tehnoloģiju attīstībai un komercializācijai

Attēlā: 2026. gada 2. jūnijā Parīzē OECD Ministru padomes sanāksmes laikā norisinājās augsta līmeņa pasākums “Starptautiskā sadarbība Otrajai kvantu revolūcijai” par kvantu tehnoloģiju attīstību, to pielietojumu un sociāli ekonomisko ietekmi.

FOTO: Ārlietu ministrija.

2026. gada 2. jūnijā Parīzē OECD Ministru padomes sanāksmes laikā norisinājās augsta līmeņa pasākums “Starptautiskā sadarbība Otrajai kvantu revolūcijai” par kvantu tehnoloģiju attīstību, to pielietojumu un sociāli ekonomisko ietekmi.

Ekspertu diskusijā par kvantu tehnoloģiju politikas veidošanu piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektore Dr. Ing. Maira Indrikova. Kopā ar Starptautiskās kvantu industrijas asociācijas, Japānas Globālās pētniecības un attīstības centra biznesam kvantu un mākslīgā intelekta tehnoloģijās (G-QuAT, AIST) un Singapūras Digitālās attīstības un informācijas ministrijas pārstāvjiem Latvijas pārstāve apsprieda pētniecības un inovāciju finansējumu, tehnoloģiju un augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību, kā arī piegāžu ķēžu drošību.

M. Indrikova iepazīstināja ar Latvijas sasniegumiem kvantu jomā – kvantu komunikācijā, sensoros un algoritmos – un raksturoja dinamisko Latvijas kvantu ekosistēmu, kura ietver gan akadēmiķus, gan privāto sektoru un valdības pārstāvjus. Izcilības kvantu jomā nostiprināšanai Latvija turpina izvērst un formalizēt sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm. M. Indrikova īpaši akcentēja līdzīgi domājošo valstu sadarbības nozīmi jaunās kvantu zinātnieku un inženieru paaudzes sagatavošanā kā savstarpēji bagātinošu procesu. Būtiski, ka gan izglītības un zinātniski pētnieciskās iestādes, gan valsts un industrija kvantu jomā darbojas saskaņoti, visiem apzinoties atbildību par šo jaudīgo tehnoloģiju izstrādes drošību un pielietojumu.

Kvantu tehnoloģijas ir divējāda pielietojuma, kur būtiska ir gan vienošanās par politiskām, ētiskām vadlīnijām, gan arī iesaistīto pušu augsta atbildības pakāpe. Īpaši svarīgi ir salāgot tehnoloģiju attīstību un inovācijas ar demokrātisko vērtību, cilvēktiesību un pamatvērtību nosargāšanu. Šim mērķim OECD ir izstrādājusi Padomes rekomendācijas kvantu tehnoloģijās, ko plānots apstiprināt OECD Ministru padomes sanāksmē no 2. līdz 4. jūnijam.  

Augsta līmeņa diskusiju Parīzē atklāja OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann) un Somijas ekonomikas ministrs Sakari Puisto (Sakari Puisto), noslēgumā dalībniekus uzrunāja OECD ģenerālsekretāra vietnieks Jasuši Masaki (Yasushi Masaki). Pasākumu organizēja OECD Globālais tehnoloģiju forums ar Somijas, Japānas, Korejas un Apvienotās Karalistes atbalstu.

OECD ir dibināta 1961. gadā, apvienojot pasaules tehnoloģiski un industriāli visaugstāk attīstītās demokrātiskās valstis. Latvija par OECD 35. dalībvalsti oficiāli kļuva 2016. gada 1. jūlijā.    

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI