DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Latvijas prezidentūrā ES Padomē iesaistīs Latvijas zinātnes, pētniecības un inovāciju potenciālu

Attēlā: 16.06.2026. ārlietu ministre Baiba Braže paraksta sadarbības memorandu ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti par sadarbību Latvijas prezidentūrā ES Padomē 2028. gadā.

FOTO: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija.

2026. gada 16. jūnijā Ārlietu ministrija parakstīja sadarbības memorandu ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, lai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2028. gada otrajā pusē iesaistītu augstskolu zināšanas, pētniecības un inovāciju kapacitāti, infrastruktūru un jaunos talantus. Memoranda izpildi koordinēs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts. 

“Latvijas prezidentūra ES Padomē ir valsts mēroga uzdevums, kas dod iespēju starptautiski parādīt Latviju kā drošu, atvērtu un uz inovācijām vērstu vidi. Universitāšu iesaiste Latvijas prezidentūras īstenošanā palīdzēs izmantot mūsu akadēmiskās vides potenciālu prezidentūras sagatavošanā un norisē,” memoranda parakstīšanas brīdī uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.

Sadarbības memorands paredz veidot ciešāku sadarbību starp valsts pārvaldi un akadēmisko vidi, lai prezidentūras sagatavošanā iespējami plaši izmantotu Latvijas universitāšu ekspertīzi un praktisko kapacitāti. Augstskolu iesaiste prezidentūras veidošanā ietver iespēju piedalīties prezidentūras satura veidošanā, Latvijas zinātnes, pētniecības un inovāciju vides demonstrēšanu, kā arī studentu un jauno profesionāļu iesaisti prezidentūras brīvprātīgo programmā papildu pasākumu norises vietu nodrošināšanai.

Prezidentūras laikā 2028. gada otrajā pusgadā Latvijā notiks aptuveni 250 dažādu līmeņu pasākumi, to skaitā valstu un valdību vadītāju, ministru un ekspertu sanāksmes, kā arī nozaru konferences un semināri. Paredzams, ka Latviju sešos mēnešos apmeklēs līdz 20 000 pārstāvju no visas Eiropas Savienības. Prezidentūras saturisko prioritāšu sagatavošanu koordinē Ārlietu ministrija, un to plānots noslēgt īsi pirms prezidentūras sākuma 2028. gadā.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts nodrošina prezidentūras pasākumu sagatavošanas plānošanu, īstenošanu un pārraudzību, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju, Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, nozaru ministrijām un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu.

Šī būs Latvijas otrā prezidentūra. Pirmā norisinājās 2015. gadā. 

Foto galerija no sadarbības memoranda parakstīšanas 16.06.2026. pieejama šeit (foto autore: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija).

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI