Labvakar! Pirms 10 gadiem biju savai mātei nodevis lietošanā man piederošo dzīvokli uz mutiska patapinājuma līguma pamata. Tagad es uzzināju, ka dzīvoklī dzīvo brāļa dēls un viņa draudzene. Kad sazinājos ar brāli, viņš paziņoja, ka viņiem mana atļauja nav jāprasa. Māte tur esot deklarēta, un viņi paši varot visu izlemt. Māte dzīvo dārza mājā, un manā dzīvoklī saimnieko citas personas. Dodiet padomu, kas man būtu jāuzsāk! Kādas tiesības šīm personām ir atrasties un lietot manu īpašumu? Vai šeit nav saskatāmas krāpnieciskas pazīmes?
Saskaņā ar Civillikuma 1947. pantu patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Patapinājuma līguma attiecības šajā gadījumā pastāv starp jums (patapinātāju) un jūsu māti (patapinājuma ņēmēju). Tātad jūsu mātei bija tiesības lietot šo dzīvokli saskaņā ar savstarpējo norunu. Vienlaikus, ja jūsu māte ir nodevusi dzīvokļa lietošanas tiesības trešajām personām bez saskaņošanas ar jums, patapinājuma līgums ir pārkāpts, jo nodot lietu citām personām patapinājuma ņēmējs nav tiesīgs (skat. Civillikuma 1952. pantu).
Aprakstā jūs neesat precīzi norādījis savas vēlmes. Pieņemot, ka vēlaties dzīvokli atgūt un lietot pats, jums jāvēršas pie mātes un jālūdz dzīvokli jums nodot. Tomēr situāciju apgrūtina apstāklis, ka dzīvokli šobrīd apdzīvo citas personas (t. i., jūsu brāļa dēls un viņa draudzene, nevis jūsu brālis, ar kuru esat apspriedies), kuru attieksme pret jūsu iespējamajām vēlmēm aprakstā nav minēta. Turklāt nav zināms, uz kāda pamata jūsu māte dzīvokli ir nodevusi konkrētajām trešajām personām. Šāds pamats varētu būt, piemēram, cits patapinājuma līgums vai dzīvojamās telpas īres līgums.
Gadījumā, ja tiek izsmeltas iespējas jautājumu atrisināt pārrunu ceļā, izvērtējot lietas apstākļus, apsverama prasības celšana tiesā, prasot minēto personu izlikšanu no telpām. Tiesiskais pamats šādai prasībai ir īpašnieka tiesības atprasīt lietu no trešajām personām (skat. Civillikuma 927., 1039., 1041. pantu). Precizējot lietas apstākļus, iespējams, būtu pamats atsaukties arī uz citām likuma normām. Savukārt kā potenciālie lietas dalībnieki atbildētāju vai trešo personu (civilprocesuālā nozīme – skat. Civilprocesa likuma 78. panta pirmo daļu) statusā konkrētajā lietā būtu pieaicināmas personas, kas patlaban dzīvokli apdzīvo, un jūsu māte.
No sniegtā apraksta pašreiz nav pamata izdarīt secinājumus, ka minēto personu rīcībā būtu saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas kvalificējamas pēc Krimināllikuma 177. panta (krāpšana).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
