Atbilstoši Krimināllikuma (KL) 63. pantam sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. 

Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. 

Par nesodītām atzīstamas: 

• personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas; 
• personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums; 
• nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu; 
• pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu; 
• pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, vai probācijas uzraudzību; 
• pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem; 
• pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem; 
• pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem. 

Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu.  

KL 262. pantā par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. 

Saskaņā ar KL 7. pantu iepriekš minētais noziedzīgais nodarījums tiek klasificēts kā mazāk smags noziegums. Mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem. 

Atbilstoši norādītajam sodāmībai jābūt dzēstai, tomēr sodāmība ir izdarītā pārkāpuma sekas, kas personu var vajāt visu mūžu. Proti, tā atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pēc attiecīga laika perioda tiek uzskatīta par dzēstu, taču Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā glabājas ziņas gan par dzēstu, gan par spēkā esošu sodāmību. Tas nozīmē, ka pagātnē izdarītās muļķības var būt iemesls, piemēram, atteikumam strādāt kādā konkrētā profesijā tagadnē. 

Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 4. pantam dienestā (arī Valsts policijā) var atrasties persona: 

• kura ir Latvijas pilsonis; 
• kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām; 
• kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām; 
• kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 
• kura nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda; 
• kura nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata; 
• pār kuru nav nodibināta aizgādnība. 

Norādām, ka pastāv izņēmums attiecībā uz dienestu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Proti, VUGD vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura neatbilst šā likuma 4. panta 4., 4.¹ un 4.² punktā noteiktajām prasībām, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, bet gadījumā, kad minētajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, – no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta, un VUGD vadītāja izveidota komisija pēc attiecīgās personas izvērtējuma veikšanas ir sniegusi ieteikumu pieņemt personu dienestā (skat. Dienesta gaitas likuma 7. panta 2² daļu). 

Arī saskaņā ar Militārā dienesta likuma 16. panta otro daļu militārajā dienestā nevar pieņemt Latvijas pilsoni, kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot šā panta 2.² daļā minēto gadījumu. 

Tas nozīmē, ka attiecībā uz militāro dienestu (arī Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS)), līdzīgi kā uz dienestu VUGD, pastāv izņēmums.  

Respektīvi, Militārā dienesta likuma 16. panta 2.² daļā paredzēts, ka aizsardzības ministra izveidota komisija var atļaut šā panta otrās daļas 1. punktā minētā Latvijas pilsoņa pieņemšanu militārajā dienestā, ja viņš nav izdarījis tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi. 

Kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidota komisija izvērtē jautājumu par šā panta 2.² daļā minētās atļaujas sniegšanu, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 153 “Kārtība, kādā atļauj pieņemt militārajā dienestā un uzņemt Zemessardzē Latvijas pilsoni, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu”. 

Savukārt saskaņā ar Ieroču aprites likuma 23. pantu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju, glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai, kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. 

Tas ir, ja personai sodāmība ir dzēsta un tā atbilst arī citām Ieroču aprites likumā noteiktajām prasībām, personai ir tiesības saņemt šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un ieroču kolekcijas atļauju. 

Plašāka informācija pieejama LV portālā >> 

• Dzēsta sodāmība saglabājas Sodu reģistrā 

• Kriminālatbildība par jaunības kļūdu. Vai to var labot?