“Nelegālā cigarešu tirdzniecība vien rada ap 40 miljoniem eiro valsts ieņēmumu samazinājumu gadā,” norāda biedrības “Business Against Shadow Economy” (“Bizness pret ēnu ekonomiku”, BASE) valdes loceklis Juris Stinka. “Turklāt cigarešu gadījumā nodokļi veido 80% no cenas.”
BASE pārstāvis akcentē, ka neiegūtajiem ieņēmumiem no akcīzes precēm ir jāpieskaita arī zaudējumi no alkohola, degvielas, bezdūmu nikotīna produktu, kafijas un bezalkoholisko dzērienu nelegālās tirdzniecības. Tomēr ir sarežģīti aprēķināt tās apmērus, jo šajā jomā trūkst pētījumu.
“Tā ir nauda, kura, samaksājot akcīzes nodokļus, pensiju, algu, pabalstu un valsts iepirkumu veidā būtu atpakaļ ekonomikā,” uzsver J. Stinka.
Šie ir tikai tiešie zaudējumi, vērtē BASE pārstāvis. Nelegāli pērkot akcīzes preces, tiek finansēta citu valstu ekonomika, kā arī organizētās noziedzības grupas, kuras paralēli šai nodarbei bieži vien ir iesaistītas arī narkotiku kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā.
Lietojot nelegālu alkoholu, cigaretes un citas akcīzes preces, cilvēki arī ļoti riskē ar savu veselību, pat dzīvību, jo šajā gadījumā nepastāv kvalitātes kontrole un tirgotāju atbildība.
LV portāla infografika
Visvairāk ieved kontrabandas cigaretes
Ja kontrabandas atklāšana uz Eiropas Savienības ārējās robežas ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes uzmanības lokā, tad ar nelegālo preču atklāšanu un izņemšanu iekšzemē (piemēram, nelegālo cigarešu ražotņu, degvielas glabātuvju u. tml.) nodarbojas VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde.
VID dati liecina, ka lielāko daļu kontrabandas preču apjoma ik gadu veido tabakas izstrādājumi. Tas saistīts ar cigarešu ievērojamo cenu starpību, piemēram, Baltkrievijā un Eiropas Savienībā nopērkamajām cigaretēm. Kontrabandu nelegāli mēģina ievest gan kravas autotransportā un kuģu konteineros, gan fizisko personu bagāžā vai automašīnās.
Indras muitas kontroles punktā (MKP) un Daugavpils preču stacijas MKP pa dzelzceļu ievestajās preču kravās 2021. gadā regulāri tika konstatētas nedeklarētas cigaretes, kas bija noslēptas beramkravās (šķeldā, kokskaidu granulās, kokoglēs, graudos, akmeņoglēs, metāllūžņos), kravās ar gabalprecēm (piemēram, betona stabu kravā, dzelzs un tērauda izstrādājumu kravās – starp stiepļu ruļļiem, stieņiem), cisternu nolejamajās lūkās un vagonu konstrukcijās.
2021. gadā VID Muitas pārvaldes un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes veikto kontroles pasākumu rezultātā kopumā izņemti vairāk nekā 73 miljoni cigarešu un 2,5 tonnas tabakas.
Pērn nelegālais tirgus ir samazinājies
Salīdzinot ar datiem par 2020. gadu, kad 20,4% Latvijā patērēto cigarešu bija bez Latvijas akcīzes nodokļa markām, 2021. gadā nelegālais tirgus ir samazinājies.
Kompānija “NielsenIQ”, veicot “Tukšo cigarešu paciņu pētījumu”, noskaidrojusi, ka aizvadītā gada trešajā ceturksnī nelegālo cigarešu apjoms krities līdz 15,8% (no tām 1,8% bija viltojumi). Tas ir zemākais rādītājs iepriekšējos desmit gados, un, salīdzinot ar 2020. gadu, samazinājums ir par 4,6%.
Pētījuma dati rāda, ka 87,5% kontrabandas cigarešu ievests no Baltkrievijas, 80,2% ražotas Grodņas tabakas fabrikā.
LV portāla infografika
Pašdarināto alkoholu izgatavo mazāk
2021. gadā VID Muitas pārvalde tādu akcīzes preču kā alkoholisko dzērienu un degvielas nelikumīgu ievešanu konstatējusi daudz mazāk nekā iepriekšējos gados. Pērn alkoholisko dzērienu kontrabanda un nelegālā aprite kopumā bijusi 5667 litri, no tiem 1782,2 l izņemti iekšzemē (2020. gadā kopumā izņemti 54 520 l). Konstatēts 2987 l nelikumīgas degvielas, no tiem 559 l – iekšzemē (2020. gadā kopumā izņemti 91 373 l).
Kaut arī vēl joprojām Latvijas reģionos (galvenokārt Latgalē) saglabājas pašdarinātā alkohola ražošana un tirdzniecība, tā aprite pakāpeniski samazinās, norāda VID.
Lielākais nelikumīga alkohola pārvietošanas gadījums pērn fiksēts Ventspils ostas MKP, kad, veicot uz prāmi uzbraucošo automobiļu kontroli, no Lietuvas iebraukuša kravas automobiļa piekabē, metāla konstrukciju kravā, tika konstatēts nedeklarēts degvīns, kopumā 2880 litru.
Nelegālā alkohola apritē ir konstatēti alkoholisko dzērienu izgatavošanai izmantojamo spirtu saturošo produktu nelikumīgi pārvadājumi, piemēram, tos deklarējot kā dezinfekcijas šķidrumus, no Polijas, Čehijas un Ukrainas.
VID vērtējumā saglabājas risks, ka, izmantojot “Excise Movement and Control System” darbības nepilnības un dažādās akcīzes likmes alkoholiskajiem dzērieniem ES dalībvalstīs, alkohols tiek nosūtīts uz valsti ar zemāku akcīzes nodokļa likmi, bet tiek nelegāli realizēts valstīs ar augstāku akcīzes nodokļa likmi.
Savukārt degvielas jomā joprojām tiek identificēti gadījumi, kad, iebraucot Latvijā, deklarētās degvielas apjoms standarta tvertnē neatbilst deklarētajam.
2021. gadā par akcīzes preču (tabakas izstrādājumu, alkohola un naftas produktu) kontrabandu 580 gadījumos tika uzsākts administratīvo pārkāpumu process, bet 187 gadījumos – kriminālprocess.
Ievieš jaunākās tehnoloģijas
Kontrabandas apkarošanu būtiski ietekmē muitas risku analīzes pilnveidošana un jaunāko tehnoloģisko risinājumu ieviešana, skaidro VID. Muitas kontrolē tiek efektīvi izmantotas neintruzīvās kontroles tehnoloģijas – transportlīdzekļu un kravu skenēšanas iekārtas. Iepriekšējā gadā vairākas apjomīgas kontrabandas cigarešu kravas atklāja muitas kinologi ar tabakas izstrādājumu meklēšanas darba suņiem.
“Viens no projektiem, kas sekmējis kontroles efektivitātes un rezultativitātes paaugstināšanos, ir skenēto attēlu attālinātas un centralizētas analīzes ieviešana VID muitas darbā. Tā pakāpeniski tika ieviesta no 2019. gada, taču kopš iepriekšējā gada septembra katru dienu diennakts režīmā ir nodrošināta visu autoceļu un ostu muitas kontroles punktos esošo kravu kontroles rentgena iekārtu skenēto attēlu centralizēta analīze, nākotnē plānots ieviest arī dzelzceļa kravu skenēto attēlu centralizēto analīzi,” norāda VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Stiprinot analītisko kapacitāti, ir palielinājies atklāto muitas noteikumu pārkāpumu skaits. 2021. gadā, pamatojoties uz muitas ekspertu centralizēti veiktās risku analīzes un skenēšanas attēlu izvērtēšanas rezultātiem, tika izņemti 21,6 miljoni cigarešu, kas ir 42% no kopējā VID Muitas pārvaldes pērn atklātā kontrabandas cigarešu daudzuma.
Pastāv nelikumīgu cigarešu ražošanas risks
Analizējot konstatētos riskus un tendences akcīzes preču nelegālās aprites jomā, VID uzsver, ka saglabājas nezināmu ražotāju cigarešu patēriņa pieaugums. Bez akcīzes markām izņemto cigarešu apjoms iekšzemē nav samazinājies.
Latvijā joprojām pastāv nelikumīgu cigarešu ražošanas risks, un arvien biežāk no ES dalībvalstīm tiek nelegāli ievesta tabaka, kura vēlāk tiek izmantota nelegālo cigarešu ražotnēs.
Tā kā Zviedrijā un Dānijā pieaug nelegālo cigarešu patēriņš, Ventspils osta regulāri tiek izmantota cigarešu kontrabandai uz Skandināvijas valstīm – visbiežāk uz Zviedriju.
Ir konstatēti gadījumi, kad, izmantojot jūras transportu, nelegālās cigaretes no Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem tiek ievestas realizēšanai Rietumeiropas valstīs.
Šogad turpinās iepriekšējo gadu tendence – cigaretes no Baltkrievijas lielākoties tiek ievestas paslēptas akmeņogļu kravās vai dzelzceļa vagonu konstrukcijās un tehnoloģiskajās nišās, kā piesegs nelegālajai precei tiek izmantotas dažādas būvmateriālu preces, pēc tam tās tiek ievestas Latvijā, lai realizētu nelegālajā tirgū.
E-cigarešu lietošana gan legālajā, gan nelegālajā tirgū kļūst arvien populārāka. Tas piesaista pusaudžu, kuri to vēlas izmēģināt, interesi. Līdz ar to palielinās pieprasījums pēc alternatīviem nikotīnu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, nelegālām uzpildāmajām elektroniskās smēķēšanas ierīcēm un to saturošām vielām.
Novērota arī tendence uz Rietumeiropas valstīm vairāk nosūtīt nelegālu ūdenspīpju tabaku, kā arī saglabājas augsts risks smēķējamo tabaku deklarēt kā citu preci.
VID ieskatā būtiski pieaudzis Latvijas akcīzes noliktavās saražotās degvieleļļas “Designer fuel” (Latvijā ar akcīzes nodokli apliekamā naftas produkta) apjoms, kas pēc saražošanas tiek nosūtīts uz citām ES valstīm (Vāciju, Austriju u. c.), kurās nav akcīzes nodokļa vai tas ir zems. Šajās valstīs tiek noslēgts akcīzes pārvadājums, un vēlāk no šīm valstīm produkts tiek nelegāli izplatīts uz citām ES valstīm.
*LV portāla pētījums “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem” tapis sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru “Latvijas Fakti” 2021. gada nogalē. Plašāk šeit: Sabiedrības attieksme pret finanšu noziegumiem – nosoda, bet turpina pievērt acis.
