Tolerance pret kontrabandas precēm Latvijā nemainīgi noturīga

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā procentuāli vairāk iedzīvotāju nekā citās Baltijas valstīs ir iegādājušies kontrabandas preces.1

Pētījums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret kontrabandu Baltijas mērogā veikts pirmo reizi, 6. Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” informēja pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

“Latvijas un Lietuvas sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Latvijā kontrabandas preces nav pirkuši un arī nezina draugus un paziņas, kuri būtu to darījuši, tikai 72% aptaujāto,” norādīja A. Kaktiņš.

Latvijā šāda veida pētījums tika sākts jau 2019. gadā. Vai attieksme pret kontrabandu ir mainījusies? “Atbalsts kontrabandai neiet mazumā, bet arī nepieaug,” atzina A. Kaktiņš, piebilstot, ka kontrabandas preces biežāk izmanto vīrieši un tā vairāk izplatīta Latgalē.

Turklāt attieksmes ziņā Latvijas austrumu reģions būtiski atšķiras no pārējās Latvijas – puse aptaujāto Latgales iedzīvotāju neredz neko nosodāmu kontrabandas preču iegādē.

Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki iegādājas kontrabandas preces, ir cena – tās ir lētākas.

Vēl uzmanīgu dara aptaujāto atzītais, ka kontrabandu pērn ir bijis nopirkt vieglāk. Ja tiks paaugstināti nodokļi un akcīzes preces kļūs dārgākas, tad, visticamāk, kontrabandas iegādes apjoms palielināsies, secināja A. Kaktiņš.

Populārākā kontrabandas prece – cigaretes

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi.

Šā gada pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā šīs kontrabandas preces ir iegādājušies 12% respondentu, Lietuvā tie ir 8% aptaujāto, bet Igaunijā – tikai 4%.

Kopumā, kā liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību Eiropā, kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Baltijas valstīs pēdējā gadā tomēr ir samazinājies, veidojot 13,5% no kopējā cigarešu patēriņa Latvijā, 17,3% Lietuvā un 10,8% Igaunijā.

Cigarešu kontrabanda laikā no 2020. gada samazinājusies pat līdz desmit reizēm, bet joprojām ir aktuāla.

KPMG pētījumā secināts, ka 2023. gadā Latvijas budžets zaudēja vairāk nekā 43 miljonus eiro par nelegālām cigaretēm neiekasēto nodokļu dēļ.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka laikā no 2020. gada kā kontrabandas akcīzes preces pārsvarā ievestas Baltkrievijā ražotas cigaretes. Tas saistīts ar lielo cenu starpību – Eiropas Savienībā nopērkamās cigaretes ir krietni dārgākas.

Vienlaikus gan KPMG, gan Valsts policijas dati liecina, ka Latvijā pieaug viltoto cigarešu pārdošana.

Iespējams, valstī darbojas nelegālo cigarešu ražošanas fabrika, forumā teica Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas priekšnieka vietnieks Uģis Zaļkalns. 

Prognozē nelegālā tirgus pieaugumu

Ieņēmumi no akcīzes precēm2 legālajā tirgū gadā pārsniedz miljardu eiro, informēja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Puse no šīs summas tiek iekasēta no naftas produktu tirdzniecības.

VID dati arī liecina, ka pieaug elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu popularitāte. Tāpēc nozares pārstāvju vidū pieaug bažas par situāciju nākamgad, kad tiks ieviesti papildu ierobežojumi elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu apritei.

Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. 

Stingrākais regulējums paredz, ka no nākamā gada ir aizliegts tirgot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kuri satur aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu.

Tirgū būs atļauts laist tikai tādus tabakas aizstājējproduktus, kuru iepakojuma masa nepārsniedz 20 gramus un kuru iepakojumā ir ne mazāk kā 20 tabakas aizstājējproduktu. Savukārt maksimālā nikotīna koncentrācija tabakas aizstājējproduktā nedrīkstēs pārsniegt četrus miligramus uz gramu.

“No vienas puses, ierobežojumi ir labs lēmums, jo Latvijas sabiedrība smēķē daudz. Bet lēmumi ir populistiski, jo pretī nav radīts kontroles mehānisms,” norādīja B. Šmite-Roķe. “Šis lēmums veselu nozari “izspiež” no tirgus, un liela daļa pāries uz nelegālo tirgu.”

Pēc VID aprēķiniem, ieviešot aizliegumus, legālais elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu tirgus kritīsies par 70–90%, bet legālais tabakas aizstājējproduktu tirgus samazināsies par 90–100%.

LV portāla infografika

1 Saskaņā ar Krimināllikuma 190. pantu kontrabanda ir muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešana no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot to no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai ievedot vai izvedot preces citādā nelikumīgā veidā.

2 Likuma “Par akcīzes nodokli” 1. pants noteic, ka akcīzes preces ir alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kafija, dabasgāze, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamais šķidrums, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti.