2021. gada nogalē LV portāls sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru “Latvijas Fakti” veica pētījumu “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem”, lai noskaidrotu, vai sabiedrība saredz sakarību, kā finanšu noziegumi, piemēram, korupcija, aplokšņu algas, ienākumu slēpšana un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana, ietekmē valsts attīstības tempus, tās sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, uzņēmējdarbību un ilgtermiņā – katra iedzīvotāja labklājību.1
Aptaujas rezultāti atklāja, ka 82% iedzīvotāju ir svarīga valsts finanšu sistēmas starptautiskā reputācija, vienlaikus tikai 74% apzinās, ka noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšana, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu, negatīvi ietekmētu valsts ekonomiku un budžetu. Runājot par personīgo labklājību, gandrīz puse jeb 48% aptaujas dalībnieku uzsvēra, ka finanšu noziegumi viņus nekādi neskar, līdz ar to neinteresē. 49% respondentu uzskata, ka cīņa pret noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu nepalīdz uzlabot kopējo labklājības līmeni valstī, kaut arī 77% piekrīt, ka par finanšu noziegumiem būtu jāsoda krietni bargāk.
Rezultāti liecina, ka kopumā iedzīvotājiem rūp, kā Latvija un tās pārstāvji tiek vērtēti starptautiski, taču attieksmē pret finanšu noziegumiem un ēnu ekonomiku parādās nekonsekvence. 20% aptaujas dalībnieku uzskata, ka nelegāli ienākumi un to legalizācija vispār nav problēma.
Šeit jāatgādina, ka ēnu ekonomikas pētnieku aplēses liecina, ka tās nodarītie zaudējumi Latvijas ekonomikai ir mērāmi miljardos eiro. Tie ir līdzekļi, kas netika ieguldīti izglītībā, veselības aprūpē, infrastruktūrā u. c. valsts izaugsmei svarīgās tautsaimniecības jomās.
Uzzini vairāk >>
- Tolerance pret nelegālu preču apriti – zaudēti miljoni valsts makā
- Ēnu ekonomikā netikumu dobes nav ravētas
Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija jeb naudas atmazgāšana ir savā ziņā neredzams noziegums, kuram nav acīmredzama un tieša efekta, tāpēc tas nereti iedzīvotājus neuztrauc. Taču pētnieki min vairāk nekā divdesmit netiešu seku, kuras naudas noziegumiem var būt ne tikai uz finanšu sistēmu, bet arī ekonomiku un sabiedrību kopumā.
Ilgtermiņā tās ir zaudētas starptautiskās investīcijas un negodīga konkurences vide, kas apgrūtina jaunu uzņēmumu attīstību un nodarbinātību. Negodīgi darījumi neizbēgami ir saistīti ar korupciju, kas ietekmē politisko vidi un tajā pieņemtos lēmumus. Tās ir mākslīgi uzpūstas cenas un inflācija, pieaugoša noziedzība un drošības riski (tai skaitā valsts drošības riski), nemaz nerunājot par to, ka finanšu noziegumi apdraud finanšu sistēmas stabilitāti, noguldījumu drošību un attiecīgi – valsts starptautisko reputāciju.2
Šogad pētījumam LV portālā ir veltīta virkne publikāciju, kuras ļauj mazliet detalizētāk ieskatīties mūsu valsts dažāda vecuma un izglītības līmeņa iedzīvotāju zināšanās par finanšu noziegumu riskiem un attieksmē pret postošās ēnu ekonomikas daudzējādajām izpausmēm.
Uzzini vairāk >>
- Sabiedrības attieksmē pret aplokšņu algām nulles tolerances nav
- Sabiedrības attieksme pret finanšu noziegumiem – nosoda, bet turpina pievērt acis
- Kā jauniešiem neiekrist finanšu krāpnieku slazdos
1 LV portālam ir valsts deleģēts uzdevums nodrošināt informācijas atspoguļojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomas jautājumiem (Ministru kabineta rīkojums Nr. 576 “Par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”).
2Unger, B., Lin van der, D. (ed.) Research Handbook on Money Laundering. Cheltenham, UK: Edward Elgar, 2013, p. 34–36.
