Kas ir vidējā iemaksu alga valstī, un kad to piemēro

Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA), sniedzot atbildes par LV portāla e-konsultāciju sadaļā izklāstītajām situācijām, ir skaidrojusi, kā nosaka pabalstu apmēru, kādos gadījumos darba ņēmēja vai pašnodarbinātā iemaksu alga var tikt aizstāta ar valstī vidējo iemaksu algu. Šoreiz LV portāla skaidrojumā vispārējo nosacījumu apkopojums un vēl atsevišķas situācijas un piemēri, ko paskaidro VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.

Darba ņēmēja un pašnodarbinātā iemaksu alga

Apdrošināšanas iemaksu alga ir ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Darba ņēmējam iemaksu alga ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Vienkāršāk varētu paskaidrot – iemaksu alga ir kopējā darba samaksa (bruto), no kuras veic VSAOI, vispārējā gadījumā 35,09% apmērā. Likmes mazāko daļu – 11% – samaksā darba ņēmējs (to ietur no bruto algas), bet 24,09% samaksā darba devējs no saviem līdzekļiem.

Piemērs. Bruto alga ir 430 eiro, darba ņēmējs no algas samaksā 47,30 eiro, darba devējs no savas naudas – 103,59 eiro.

Darba ņēmēja ziņā līdz ar to ir valsts pensijas apdrošināšana, apdrošināšana bezdarba gadījumam, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana, vecāku apdrošināšana, veselības apdrošināšana.

Pašnodarbinātais par savu sociālo drošību rūpējas tikai pats. Tāpēc arī pašam maksājums ir tik liels – 32,15% no bruto ienākuma. Tomēr likme ir zemāka nekā kopējā likme darba ņēmējam, jo pašnodarbinātais nav apdrošināts bezdarbam un pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Turklāt šo pilno likmi pašnodarbinātais maksā par mēnešiem, kuros ienākums ir vismaz minimālās algas apmērā – 2019. gadā 430 eiro. Tad par attiecīgo mēnesi jāsamaksā 138,25 eiro.

Ja pašnodarbinātā ienākums ir līdz 430 eiro mēnesī, ir jāveic iemaksas 5% pensiju apdrošināšanai. Ja ienākums pārsniedz 430 eiro, bet iemaksu pilnā likme ir maksāta tikai no 430 eiro, tad no pārsnieguma summas arī jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai.

LV portālam nereti tiek iesūtīti jautājumi par mikrouzņēmumu darbinieku tiesībām uz pabalstiem un par to apmēra aprēķināšanu.

VSAA speciāliste A. Jakseboga skaidro, ka mikrouzņēmuma (MU) darbiniekam vidējā iemaksu alga pabalsta apmēra noteikšanai tiek aprēķināta no VSAA aprēķinātā obligāto iemaksu objekta, jo šīs algas ar nodokļiem netiek apliktas, tāpēc tiek rēķināts iemaksu objekts pēc formulas, kurā ņem vērā samaksāto MU nodokli no MU apgrozījuma, darbinieku skaitu, darbiniekiem deklarētās darba algas un attiecīgajam apdrošināšanas statusam atbilstošo iemaksu likmi. Lielākoties MU darbinieku iemaksu objekts ir mazāks nekā darba ņēmējiem, kuri maksā vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās iemaksas.

No iemaksu algas (MU darbiniekiem no aprēķinātā iemaksu objekta) atkarīgi pabalstu apmēri: vecāku pabalsts, slimības pabalsts, maternitātes un paternitātes pabalsts, bezdarbnieka pabalsts, ja iemaksu veicējs ir tam apdrošināts, kā arī ilgtermiņā – vecuma pensijas, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs.

Kā rēķina vidējo iemaksu algu pabalstiem

Sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai tiek aprēķināta vidējā iemaksu alga. Pabalstiem VSAA aprēķina kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, jo pabalstus maksā par kalendāra dienām.

Darba ņēmējam iemaksu alga tiek aprēķināta par 12 mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājas apdrošināšanas gadījums (pirmā saslimšanas diena, pirmā grūtniecības atvaļinājuma diena, diena, no kuras piešķir vecāku pabalstu, miršanas diena).

Piemērs.

Pašnodarbinātajam vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā iestājas apdrošināšanas gadījums.

Piemērs.

A. Jakseboga skaidro, kad tiek piemērota nevis paša iemaksu alga, bet valstī vidējā. Proti, ja pakalpojuma saņēmējam, kuram ir noteiktas tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstu, 12 mēnešu periodā kādus mēnešus nav bijis darba ienākumu tāpēc, ka viņš nav bijis darba ņēmēja statusā un nav veicis obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais vai bijis atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, šajos mēnešos viņa paša ienākumu aizstāj ar attiecīgi 40% vai 70% no vidējās iemaksu algas valstī (atkarībā no piešķiramā pabalsta).

Savukārt, ja MU darbiniekam 12 mēnešu periodā kādus mēnešus nav bijis ienākumu un viņam ir darba ņēmēja statuss, neesošie ienākumi netiek aizstāti ar valstī vidējo iemaksu algu.

Vidējā iemaksu alga – mazāka par vidējo algu valstī

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2018. gadā bija 1006 eiro mēnesī. Savukārt valstī noteiktā mēneša vidējā iemaksu alga pagājušajā gadā bija 839,13 eiro.

2017. gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 926 eiro, vidējā iemaksu alga – 764,42 eiro.

Proporcionāli straujāk ir pieaugusi vidējā iemaksu alga, tātad ienākumi, no kuriem ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Taču iemaksu alga ir zemāka nekā CSP paziņotā vidējā bruto darba samaksa. Kāpēc?

VSAA aprēķinātā vidējā iemaksu alga ir zemāka par CSP aprēķināto strādājošo vidējo darba samaksu, jo VSAA ņem vērā ne tikai darba devēju deklarēto algu darba ņēmējiem, bet arī pašnodarbināto, brīvprātīgo attiecīgajiem apdrošināšanas veidiem un no valsts budžeta apdrošināto personu iemaksu objektus (bezdarbam un pensijām), kas ir zemāki. Mikrouzņēmumu darbiniekiem VSAA aprēķina iemaksu objektus, kas arī pārsvarā ir daudz zemāki nekā ienākumi.

Vidējo iemaksu algu 2018. gadā ietekmēja tas, ka 2018. gadā tika palielināta minimālā alga, no kuras attiecīgi tiek veiktas sociālās iemaksas. Vienlaikus sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem nākušas klāt divas personu grupas ar ļoti zemiem iemaksu objektiem – autoratlīdzību saņēmēji un pašnodarbinātie, kuri veic iemaksas tikai 5% apmērā – pensiju apdrošināšanai.

Vidējā iemaksu alga (eiro) valstī 2008.–2018.

2008. – 625,65

2009. – 560,31

2010. – 537,52

2011. – 547,68

2012. – 565,28

2013. – 594,06

2014. – 622,50

2015. – 664,63

2016. – 698,64

2017. – 764,42

2018. – 839,13

Kā piemēro valstī vidējo iemaksu algu

Visi sociālās apdrošināšanas pabalsti tiek aprēķināti, pamatojoties uz personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu jau minētajā 12 mēnešu periodā. Katram pabalstam ir noteikti procenti, kādā apmērā no vidējās iemaksu algas pabalstu aprēķina. Maternitātes un paternitātes pabalstu, kā arī slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas, vecāku pabalstu – 43,75% vai 60% apmērā, bezdarbnieka pabalstu – 50%, 55%, 60% vai 65% apmērā.

Ja šī 12 mēnešu perioda kādā daļā nav bijis darba ienākumu, piemēram, topošā māmiņa bijusi bezdarbniece vai darbā paņēmusi bezalgas atvaļinājumu, tad šiem mēnešiem piemēro valstī vidējo algu.

Maternitātes, paternitātes pabalstam gadījumos, kad aprēķina 12 mēnešos kādā periodā nav bijis darba ienākumu, iemaksu algu nosaka 70% no valstī vidējās iemaksu algas, vecāku un slimības pabalstam – 40% apmērā. Šāds atvietojums ar vidējo iemaksu valstī ir paredzēts tikai maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstam, kā arī apbedīšanas pabalstam.

Piemērs. Topošā māmiņa sākusi strādāt pagājušā gada septembrī. Bruto alga 750 eiro mēnesī. Šogad no 1. maija viņai izsniegta darbnespējas lapu B sakarā ar grūtniecību. Sievietei būs tiesības uz maternitātes pabalstu un pēc tam uz vecāku pabalstu.

Maternitātes pabalstam vidējās iemaksu algas periods būs 2018. gada marts–2019. gada februāris. Šajā 12 mēnešu laikā sievietei ir bijusi alga no septembra līdz februārim – 750 eiro katru mēnesi, tātad sešus mēnešus.

Tā kā pirmajos sešos mēnešos viņa nebija darba ņēmēja statusā un neveica obligātās iemaksas kā pašnodarbinātā, tajos tiks piemērota valstī vidējā alga 2017. gadā jeb aizpagājušajā gadā – 764,42 eiro. Vidējās iemaksu algas aprēķinam maternitātes pabalstam tiks ņemti 70% no valstī vidējās iemaksu algas – 535,09 eiro.

Līdz ar to maternitātes pabalsts mēnesī būs apmēram 510 eiro. A. Jakseboga precizē, ka VSAA aprēķina kalendāra dienas vidējo iemaksu algu un arī pabalstus maksā par kalendāra dienām. Tātad: 80% no (535,09 x 6 +750 x 6) : 365 = 21,1248 eiro.

Maternitātes pabalsts par vienu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienu būs 80% no 21,1248 = 16,90 eiro.

Vecāku pabalstam 12 mēnešu vidējās iemaksu algas noteikšanas periods būs cits. Ja bērna mamma pieprasīs vecāku pabalstu, kas šajā piemērā varētu būt augustā vai septembrī, vidējās iemaksu algas periods būs no 2018. gada jūnija līdz 2019. gada maijam vai no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada jūnijam.

Pirmajā gadījumā no aprēķina perioda tiks izslēgts šā gada maijs (jo izslēdz grūtniecības atvaļinājuma laiku), tiks ietverta alga no 2018. gada septembra līdz 2019. gada aprīlim. Savukārt periodam no 2018. gada jūnija līdz augustam tiks piemēroti 40% no valstī vidējās iemaksu algas – tātad katrā no trim mēnešiem, kad nebija darba ienākumu, iemaksu alga būs 305,77 eiro.

Dienas vidējā iemaksu alga ir 18,465, bet vecāku pabalsts par vienu dienu:

• ja pabalstu izvēlas saņemt līdz bērna 1 gada vecumam, tad 60% no vidējās iemaksu algas – 11,08 eiro dienā;
• ja pabalstu izvēlas saņemt līdz bērna 1,5 gadu vecumam, tad 43,75% no vidējās iemaksu algas – 8,08 eiro dienā.

Savus datus par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem var apskatīties VSAA e-pakalpojumā (Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem) portālā “Latvija.lv”.