Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2020. gada 1. septembra tiek noteikts kvalifikācijas periods tiesību iegūšanai uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām jābūt veiktām ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
FOTO: Freepik
Sociālās apdrošināšanas sistēmā pakāpeniski tiek ieviesta arī vismaz neliela paša cilvēka obligāta līdzdalība savā sociālajā apdrošināšanā un iemaksu veikšanā, lai iegūtu tiesības uz pabalstiem, kurus pašreiz vēl piešķir neatkarīgi no iemaksu veikšanas ilguma. Līdz šim varēja paļauties uz nodarbinātības faktu īsi pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, pat ja pirms tam nav strādāts un iemaksas vispār nekad nav veiktas. Jau trešo gadu kvalifikācijas periods ir noteikts slimības pabalsta saņemšanai. No šā gada 1. septembra tāds būs arī tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu.
No 2020. gada 1. septembra tiek noteikts kvalifikācijas periods tiesību iegūšanai arī uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, tāpat kā tas jau ir noteikts slimības pabalstam. Proti, lai būtu tiesības saņemt minētos pabalstus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām jābūt veiktām ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
To nosaka likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 4. panta pirmā daļa.
Tas nozīmē: ja grūtniecības atvaļinājuma sākuma datums iestāsies pēc 2020. gada 1. septembra, tad papildus tiks vērtētas tiesības uz maternitātes pabalstu, ņemot vērā noteiktos kvalifikācijas nosacījumus par nepieciešamo apdrošināšanas periodu, LV portālam e-konsultācijā “Kā aprēķina vecāku pabalstu, ja iepriekšējam bērnam vēl nav 3 gadu” ir skaidrojusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Aiva Zīrāka.
Kvalifikācijas laikā ieskaita arī periodu, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, un ir saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu vai kurā persona kā pašnodarbinātā nav guvusi ienākumus un ir saņēmusi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu.
Tātad, ja grūtniecības atvaļinājumā būs jādodas septembrī (pirmajā mēnesī, no kura likuma jaunā norma darbosies), tad seši mēneši, no kuriem vismaz trijos mēnešos ir jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir šā gada marts–augusts. Vai arī – iemaksām jābūt veiktām 6 mēnešu periodā no 2018. gada septembra līdz šā gada augustam.
Piemēram. Topošā māmiņa Ilze sākusi strādāt šogad 8. jūnijā. Darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību viņai tiks izsniegta šogad 1. septembrī.
Ilzei būs tiesības uz maternitātes pabalstu, jo viņai būs nepieciešamais 3 mēnešu (jūnijs, jūlijs, augusts) kvalifikācijas periods.
Kvalifikācijas periodā ieskaita arī mēnešus, kuri nav pilni nostrādātie mēneši.
Trīs vai seši apdrošināšanas iemaksu mēneši, kuri tiek ņemti vērā kvalifikācijas perioda noteikšanai, var arī nebūt pēc kārtas, norāda VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.
Maternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta pieprasītājas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Darba ņēmējai vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību.
Savukārt pašnodarbinātajām sievietēm vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā sākas grūtniecības atvaļinājums.
Pabalsta aprēķinam šajā 12 mēnešu periodā tiek ņemti vērā paša cilvēka darbā gūtie ienākumi, no kuriem ir veicamas sociālās iemaksas. Ja šajos 12 mēnešos kādu laiku nav bijis ienākumu (un līdz ar to netika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas), maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai par šādu periodu piemēro 70% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī aizpagājušajā gadā.
Piemēram. Topošā māmiņa Ilze ir sākusi strādāt šogad jūnijā. Darbnespējas lapa B viņai tiks izsniegta šogad septembrī. Maternitātes pabalstu rēķinās no 12 mēnešu perioda: 2019. gada jūlijs–2020. gada jūnijs.
Tā kā līdz jūnijam Ilze nav strādājusi, viņai nav bijis darba ienākumu, no kuriem jāveic iemaksas, 11 mēnešos iemaksu alga būs 70% no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 2018. gadā, kad tā bija 839,13 eiro. Līdz ar to iemaksu alga mēnešos, kad nav strādāts, būs 587,39 eiro (70% no 839,13). Savukārt no darba ienākumiem tiks ņemta vērā tikai jūnija alga (bruto).
Kā jau teikts, maternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta pieprasītājas vidējās iemaksu algas.
Ja dekrētā (kā likumos noteikto grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājumu joprojām dēvē pašas māmiņas) dosies 2021. gadā un ja aprēķina 12 mēnešu periodā kādus mēnešus nebūs sociālās apdrošināšanas iemaksu, tajos piemēros 70% no 2019. gada vidējās iemaksu algas, kas bija 908,89 eiro, attiecīgi 70% no tās – būs 636,22 eiro.
Likumā no 1. septembra noteiktajam kvalifikācijas periodam jāpievērš uzmanība tiem, kas saņēma Covid-19 ārkārtējā situācijā paredzētos pabalstus.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas netika veiktas no dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta turpinājuma. Tātad šo pabalstu izmaksas periodā personas nebija sociāli apdrošinātas.
Savukārt, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta un vecāku pabalsta apmēra noteikšanai, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neieskaita kalendāra dienas, par kurām persona saņēma dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu.
To nosaka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtais grozījums Ministru kabineta noteikumos Nr. 270 “Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”.
No 2020. gada 1. septembra kvalifikācijas periods ir noteikts arī tiesībām uz vecāku pabalstu. Obligātajām iemaksām vecāku apdrošināšanai ir jābūt veiktām ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (datums, no kura piešķir vecāku pabalstu) vai ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.
No šā gada ir paplašinātas sievietes tiesības uz vecāku pabalstu. Ja sievietei ir piešķirts maternitātes pabalsts, tad viņai par šo bērnu ir tiesības arī uz vecāku pabalstu, kaut arī netiek izpildīti nosacījumi par nepieciešamo kvalifikācijas periodu vecāku pabalstam.
Informācija par vecāku pabalstu, kā arī par citiem pabalstiem vecākiem pieejama VSAA mājaslapā.
Apdrošināšanai sociālās iemaksas var veikt arī brīvprātīgi. A. Jakseboga informē, ka brīvprātīgās iemaksas var veikt pašnodarbinātā laulātais (maternitātei, slimībai, pensijai un invaliditātei), mikrouzņēmuma darbinieks – visiem apdrošināšanas veidiem – un profesionālais sportists: visiem apdrošināšanas veidiem.
Kārtība un nosacījumi, kādā veicami šie maksājumi, noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 976 par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai.
Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” grozījumu anotācijā paskaidrots:
likumā jau ir noteikts kvalifikācijas periods, lai personai darbnespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) slimības apdrošināšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Likuma grozījumi paredz no 2020. gada 1. septembra noteikt šādu kvalifikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Lai personai rastos tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, personai jābūt sociāli apdrošinātai saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu" un par viņu ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo divdesmit četru mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga un saņēmusi slimības pabalstu, kā arī laiks, kad persona atradusies atvaļinājumā, par kuru ir piešķirts paternitātes pabalsts.
Likuma grozījumi nodrošinās, ka tiesības uz īstermiņa pabalstu būs personām, kuras vismaz neilgu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas un devušas finansiālu pienesumu sociālās apdrošināšanas sistēmai. Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincips ir nodrošināt personai, kura zaudē darba ienākumus apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dēļ, tiesības saņemt zaudēto darba ienākumu atvietojumu. Gadījumos, kad apdrošināšanas gadījums iestājas vienlaicīgi vai neilgi pēc darba ņēmēja statusa iegūšanas, personai nav zaudēto darba ienākumu, kurus kompensēt darbnespējas dēļ. Savukārt attiecībā uz personām, kuras obligātās iemaksas veikušas ilgu laika periodu, kvalifikācijas perioda ieviešana veicinās taisnīgumu, jo šīm personām nebūs jāuztur tās personas, kuras par sociāli apdrošinātām kļūst neilgi pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās un solidāru pienesumu sociālās apdrošināšanas budžetam nav devušas.
Ar kvalifikācijas perioda ieviešanu arī pārējiem īstermiņa pabalstiem tiek veicināts taisnīgums un uzticība sociālās apdrošināšanas sistēmai, kas savukārt veicina valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju, garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī nākamajās paaudzēs. Tādējādi labums, ko sabiedrība gūst no šāda regulējuma, ir lielāks par konkrētā indivīda tiesību ierobežojumu.
