Valsts policija vairākkārt ir brīdinājusi par krāpnieku aktivitāti. Piemēram, laikposmā no 11. līdz 24. oktobrim Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā ir saņemta informācija par vairāk nekā 353 000 eiro izkrāpšanu no iedzīvotājiem. Visvairāk naudas iedzīvotāji zaudējuši, to ieguldot apšaubāmās investīciju platformās, iesaistoties biržas darījumos, ieguldot naudu kriptovalūtā, ar mērķi gūt peļņu.
Tāpat saņemta informācija no iedzīvotājiem, kuri ir apkrāpti, jo ir atklājuši savu banku kontu datus krāpniekiem, kuri zvanījuši un uzdevušies par banku darbiniekiem un apgalvojuši, ka banku kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības. Jāpiemin, ka telefonkrāpnieki bieži izmanto arī krāpšanas shēmas, kad automatizēti atskaņo balss ierakstu.
Saņemti 20 iesniegumi
Par līdzīgām situācijām informē arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas 2021. gada desmit mēnešos ir saņēmis aptuveni 20 iesniegumu no patērētājiem, kuri, uzticēdamies finanšu krāpniekiem, zaudējuši ievērojamas naudas summas un pat nonākuši parādos, paklausot viltvāržu mudinājumam aizņemties naudu ieguldījumu veikšanai. PTAC atgādina, ka sadarbība ar nelicencētu pakalpojumu sniedzēju ir drošs ceļš savas naudas zaudēšanai.
Iesniegumos no patērētājiem lasāms par zvaniem no nepazīstamām personām – visbiežāk viltvārži runā krievu valodā un zvana no ārzemju telefonu numuriem. Krāpnieki sola iespēju viegli un ātri nopelnīt, prasmīgi spēj iegūt uzticību, parasti ir uzstājīgi un aicina lēmumu pieņemt ļoti steidzīgi, un pat iesaka aizņemties, ja nav savu līdzekļu. Nereti sarunā ar piesardzīgākiem cilvēkiem zvanītāji kļūst pat izsmējīgi, lai cilvēkā radītu sajūtu, ka viņš ir nekompetents “nejēga” naudas lietās.
Palielinās predikatīvie noziedzīgie darījumi
Arī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīcībā esošā informācija apstiprina, ka 2021. gadā ir aktualizējušies konkrēti digitālajā vidē veikti predikatīvie noziedzīgie darījumi (noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā tiek iegūti noziedzīgi līdzekļi).
Iepriekš minētais skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas izraisīto nepieciešamību pastiprināti izmantot tiešsaistes risinājumus, lai nodrošinātu attālinātu darbu un sociālo mijiedarbību, tādējādi ietekmējot sabiedrības interneta lietošanas paradumu maiņu un intensitātes pieaugumu, norāda FID.
Lai mazinātu interneta krāpšanas upuru skaitu, vairotu sabiedrības izpratni un modrību par drošību internetā, kā arī mudinātu atpazīt krāpnieciskas shēmas, FID izstrādājis informatīvo bukletu “Aktuālākie krāpšanu veidi”. Tajā koncentrētā veidā uzskaitīti digitālajā vidē biežāk identificētie krāpšanu scenāriji un akcentēti “sarkanie karogi”, kas var liecināt par potenciāli krāpnieciskām darbībām.
Kā aktuālākie krāpšanas veidi minēti:
- telefonkrāpšana;
- investīciju krāpšana/viltus brokeri;
- kurjerkrāpšana;
- tirdzniecības krāpšana;
- e-pastu un SMS krāpšana.
Piemēram, tirdzniecības krāpšana raksturota šādi: krāpnieki pēc maksājuma saņemšanas nepiegādā preces, neizpilda pasūtījumus, piegādā neatbilstošas preces. Krāpnieki pēc preces saņemšanas neveic preces apmaksu.
Savukārt e-pastu un SMS krāpšanas gadījumos krāpnieki mēģina iegūt personu datus un internetbankas piekļuves datus, nosūtot īsziņu vai e-pastu pazīstama uzņēmuma vārdā. Līdzekļu izkrāpšana var notikt arī, maldinot krāpšanas upuri par laimestu vai mantojumu.
Informācija jāizvērtē kritiski
Valsts policija aicina iedzīvotājus nebūt pārlieku uzticīgiem, sargāt savu personīgo informāciju, nevienam ne telefoniski, ne rakstiski neatklāt banku kontu piekļuves datus, nevērt vaļā aizdomīgas svešinieku atsūtītas interneta resursu saites un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto informāciju.
Pirms investīciju platformu izmantošanas un darījumu veikšanas vajadzētu pārliecināties, vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēts Latvijā, kādi ir tā darbības veidi un cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbspēju.
Svarīgi noskaidrot, vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts. Informācija par licencētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ir pieejama FKTK mājaslapā šeit.
