SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
29. janvārī, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Vide

Kaitīgo grauzēju un kukaiņu iznīcināšana – atļautais no tiesiskās puses

Nepastāv reģistrs, kurā būtu uzskaitītas iznīcināt atļautās sugas, situācijas to iznīcināšanai un pielietojamās metodes.

FOTO: Wikipedia

Saeimā izskatīšanai ir nodoti Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, starp tiem arī papildinājums likuma 44.pantā, kas līdzās kaitīgajiem grauzējiem un kukaiņiem atļaus kurmju nogalināšanu. Katrs īpatnis ir vērtība, tomēr ir situācijas, kurās nākas izšķirties par kaitēkļu iznīcināšanu. Par piedāvāto jauno normu būs jālemj Saeimas deputātiem.
īsumā
  • Dzīvnieku aizsardzības likums atļauj kaitīgo grauzēju un kukaiņu iznīcināšanu.
  • Dzīvnieka nogalināšanai izraugāms veids, kas dzīvniekam rada vismazāk ciešanu.
  • Nepastāv reģistrs, kurā būtu uzskaitītas iznīcināt atļautās sugas.
  • Pirms kaitēkļa iznīcināšanas jānoskaidro, vai tas nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
  • Kaitēkļu iznīcināšanai jāizvēlas metodes, kas nerada apdraudējumu citām sugām un atstāj vismazāko ietekmi uz vidi.

Kukaiņi un grauzēji iet bojā arī ikdienišķās situācijās cilvēka neapzinātas vai apzinātas rīcības dēļ, piemēram, odi atsitas pret automašīnu vējstikliem. Dzīvnieku bojāeja ir neizbēgama lauksaimniecības procesā, piemēram, arot zemi un novācot ražu. Arī cilvēka personīgās antipātijas un bailes nereti noved pie kāda kukaiņa vai grauzēja iznīcināšanas, kaut tas nebūt nav radījis cilvēkam draudus.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 44.pantā noteikti gadījumi, kuros dzīvnieku nogalināšana ir pieļaujama. Likums atļauj arī kaitīgo grauzēju un kukaiņu iznīcināšanu. Savukārt Epidemioloģiskās drošības likums nosaka, ka ir jārūpējas par teritoriju un objektu uzturēšanu un sakopšanu, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos.

Nepastāv reģistrs, kurā būtu uzskaitītas iznīcināt atļautās sugas, situācijas, kurās to drīkst darīt un konkrētas pielietojamās metodes. Līdz ar to katram cilvēkam individuāli jāizvērtē situācija un jāpieņem lēmums, vai konkrētie grauzēji un kukaiņi nodara kaitējumu un vai patiešām ir nepieciešamo to nonāvēšana.

"Dzīvnieku aizsardzības likumu paredzēts papildināt, atļaujot iznīcināt kurmjus."

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un zinātņu institūta pētniece profesore Ināra Turka norāda: "Lauksaimnieki par kultūraugiem kaitīgiem kukaiņiem uzskata tos, kuri konkrētajā veģetācijas sezonā attiecīgam kultūraugam rada ekonomiskus zaudējumus. Dažādos agroklimatiskajos apstākļos būs dažādi zaudējumi vai nebūs nemaz, tāpēc vienmēr tiek veiktas uzskaites pirms lēmuma pieņemšanas par kukaiņu ierobežošanu. Zaudējumus radošie kaitīgie kukaiņi neapdzīvo kultūraugu vieni paši, tur mīt arī derīgie kukaiņi. Katra rīcība jāapsver!"

Attiecībā uz augiem kaitīgo kukaiņu iznīcināšanu jāņem vērā normatīvajos aktos atļautās ķimikālijas un paņēmieni. Darbības ar ķimikālijām regulē Ministru kabineta noteikumi. Ar informāciju par augiem kaitīgajiem organismiem iespējams iepazīties Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā. VAAD ir sagatavojis informatīvu materiālu par izplatītākajām kultūraugu slimībām un kaitēkļiem. Tajā ietverts vizuālais materiāls – kā izskatās kaitēklis un tā nodarītie postījumi. Tas ļauj identificēt problēmu un izvēlēties labāko risinājumu. Tāpat VAAD mājaslapā pieejama informācija par augu aizsardzības līdzekļiem – iedarbību un lietošanas instrukcijas.

Pirms apkarot kaitēkli, nepieciešams noskaidrot visu iespējamo informāciju par to. Tāpat jāpārbauda, vai tas nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Piemēram, susuri ir grauzēji, tomēr tos nedrīkst iznīcināt, jo tie ir aizsargājami.

Kurmis – ienaidnieks?

Kurmji ir labi pazīstami daudziem privātmāju īpašniekiem. Ja teritorijas zemi kurmis atzinis par sev tīkamu, tad sadzīvot abiem – cilvēkam un kurmim – būs grūti. Tādēļ cīņa ar kurmjiem ir liels izaicinājums..

Dzīvnieku aizsardzības likumu paredzēts izmainīt, atļaujot iznīcināt kurmjus. Iecerētie grozījumi piesaistījuši sabiedrības, tajā skaitā dzīvnieku tiesību aizstāvju, uzmanību. Biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētājs Sandris Ādminis norāda, ka no ministrijas puses nav sniegti dati par to, cik lieli ir kurmju radītie zaudējumi, un likumā ietvertos grozījumus vērtē kā nepamatotus. S.Ādminis atzīmē: "Kurmju rakumi vērtējami galvenokārt kā estētiska rakstura problēma, piemēram, sabojāti zālieni. Dzīvnieku nonāvēšana cilvēka estētisko vēlmju dēļ ir pretrunā ar dzīvnieku aizsardzības principu "nenogalināt bez pamatota iemesla". Valstīs, kurās kurmju nogalināšana nav atļauta, piemēram, Vācijā, Austrijā, Šveicē, problēmas risināšanai efektīvi tiek lietotas apakšzemes barjeras – "pretkurmju siets", "humānie slazdi" un citi līdzekļi."

"Zaudējumus radošie kaitīgie kukaiņi neapdzīvo kultūraugu vieni paši."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents Vilnis Bernarts norāda: "Cīņa nav pret kurmi, bet pret tā alām." Kurmju alās savas mājvietas rod citi grauzēji, piemēram, ūdensžurkas. Turklāt lielāko kaitējumu rada tieši citi grauzēji. V.Bernarts piezīmē, ka cilvēki gadu desmitiem ir cīnījušies ar kurmjiem, iecerētie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā sakārtotu šo jautājumu. Arī Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības pārstāve Gunta Lāce norāda, ka lielākas problēmas rada kurmju izraktās alas. Tajās savu mājvietu rod peles un žurkas, kas dārzam rada postījumus. Savukārt paša kurmja nodarītais kaitējums neesot liels.

Tā kā likumprojekts patlaban nodots Saeimas deputātu vērtēšanai, galīgo lēmumu par kurmju iekļaušanu kaitīgo radību sarakstā, pieļaujot likumīgu to nogalināšanu, pieņems Saeimas deputāti.

Kompromiss – izvēlēties mazāk kaitīgas metodes

Domājams, vairumam no mums ir bijusi kāda saskare ar kaitīgajiem grauzējiem un kukaiņiem un viņu radītajām problēmām. Līdz ar to radusies arī nepieciešamība risināt situāciju, bet risinājums lielākoties kaitniekiem ir letāls. Dzīvnieku aizsardzības likuma 46.pants nosaka: "Dzīvnieka nogalināšanai izraugāms veids, kas dzīvniekam rada vismazāk ciešanu." Šo likuma pantu piesauc arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktore Ilona Vilne, atzīmējot, ka svarīgi ir izvēlēties metodes, kas nerada apdraudējumu citām blakus dzīvojošām sugām un atstāj vismazāko ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jautājot, kādu kompromisu varētu rast starp nepieciešamību apkarot kaitēkļus un minimālāku dzīvnieku nogalināšanu, Sandris Ādminis norāda: "Labs paraugs varētu būt prakse ar dzīvnieku izmantošanu zinātnē – censties pēc iespējas novērst izraisītās ciešanas un letālos risinājumus un mazināt cietušo dzīvnieku skaitu, ņemot vērā jaunākos pētījumus, ieviešot humānākas metodes, tehnoloģijas utt. Diemžēl "kaitēkļu jautājumā" līdz šim tā vietā tiek izvēlēti lētākie un ātrākie risinājumi."

Viena no humānākajām metodēm ir kaitēkļu aizbaidīšana. Piemēram, šādu metodi zoologi iesaka izmantot kurmju gadījumā. Veikalos ir nopērkamas gan speciālas ierīces, gan arī var izmantot t.s. tautas metodes. Piemēram, kurmju aizbaidīšanai to alās ievietot aizlauztus kaņepājus vai mašīneļļā izmērcētas lupatas – kurmjiem šī smaka ir nepatīkama un tie dodas uz citām teritorijām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU