SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
10. janvārī, 2011
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
10
10

Ja mīlulis gabalā, bet ķērājs - tuvumā

Kā noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā, klaiņojošo suņu un kaķu izķeršana ir katras pašvaldības atbildībā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Suņa un kaķa, un jebkura cita mājdzīvnieka īpašniekam ir jābūt atbildīgam par savu pieradināto mīluli. Tas nozīmē, ka dzīvnieciņam jānodrošina viss, kas tam nepieciešams, galvenokārt – dzīvnieka pieskatīšana. Dzīvnieka īpašniekam ir jābūt pietiekami pārliecinātam, ka, pastaigas laikā atlaižot suni (vai kaķi, trusi vai kādu citu mīluli) no pavadas, dzīvnieks klausīs un neaizbēgs.

Protams, ir situācijas, kad saimnieka izmisīgie saucieni paliek bez jebkādas ievērības. Lolojums ir vai nu ieraudzījis ko ļoti kārdinošu, vai arī tik ļoti sabijies, ka ir jau gabalā. Un, kā jau dzīvē gadās, suņuks vai kaķēns var ieskriet tieši dzīvnieku ķērāja rokās.

Pirmā norāde – kakla siksniņa

Kā lai klaiņojošu suņu un kaķu ķērājs zina, ka pretim nākošais dzīvnieks nav hronisks klaiņotājs, bet gan pasprucis acuraugs, kādas ģimenes pilntiesīgs loceklis, ko ļoti gaida atgriežamies mājās?

Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga teic, ka pirmā norāde uz mājdzīvnieka piederību cilvēka ģimenei būs kakla siksniņa.

„Ja kādā pašvaldībā mājdzīvniekiem, to reģistrējot, joprojām piešķir žetoniņu ar numuru, tad žetoniņam pie kakla siksnas jābūt. Iespējams, ka dzīvnieks ir tetovēts – šo tetovējumu ķērājs pamanīs. Un ļoti vēlams būtu pie kaklasiksnas piestiprināt zīmīti ar dzīvnieka īpašnieka tālruņa numuru un adresi,” I. Kronenberga min viselementārākās piederības zīmes.

„Tātad pašam dzīvnieka īpašniekam laikus ir jāizdara viss, lai zvēriņa aizbēgšanas gadījumā ar tā īpašnieku varētu sazināties. Jo – dzīvnieks var nobīties no, piemēram, svētku salūta un bēgt, kur acis rāda. Kaķis var uzrāpties kāda koka galotnē un netikt pats saviem spēkiem lejā. Vai, vēl bēdīgāk, dzīvnieciņš var pakļūt zem automobiļa...”

Mikročipu iecere atdzīvojas

Jau vairākus pēdējos gadus ir runāts par vienotas mājas (istabas) dzīvnieku datubāzes izveidi, kur būtu visa informācija par mājas (istabas) dzīvniekiem un to saimniekiem. Datubāzē tiktu uzskaitīti visi suņi un pēc izvēles – kaķi un mājas (istabas) seski, kas apzīmēti ar zemādas elektronisko mikroshēmu, kurā iestrādāta unikāla ciparu kombinācija („personas kods”).

Finansējuma trūkums šo ieceri aprāvis pusvārdā, bet, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, ir cerības, ka no 2011. gada vidus vienotā mājas (istabas) dzīvnieku datubāze sāks darboties.

"Pirmā norāde uz mājdzīvnieka piederību cilvēka ģimenei būs kakla siksniņa."

„No šā gada 1. jūlija – pašlaik tā plānojam - zemādas mikročips būs jāievada visiem suņiem, kas vēl nav apzīmēti, bet kaķiem un mājas (istabas) seskiem – pēc īpašnieka izvēles. Dati par apzīmētajiem dzīvniekiem tiks ievadīti vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē. Tas ļaus daudz ātrāk un vienkāršāk identificēt arī čipētā dzīvnieciņa piederību,” stāsta nodaļas vadītāja vietniece.

Uz iebildumu, ka mikročipa ievadīšana un pases izsniegšana mājas (istabas) dzīvniekam tomēr maksā savus pārdesmit latus, I. Kronenberga strikti atbild: „Ja jūs varat atļauties mājdzīvnieku, kas, it īpaši pilsētas dzīvoklī, ir luksusa prece, ja varat atļauties viņu vakcinēt, pareizi barot un vēl vest uz izstādēm, tad šī salīdzinoši mazā vienreizējā summa zemādas mikroshēmas ievadīšanai tomēr ir jāatrod. Ir jārēķinās, ka mājdzīvnieks ir pilntiesīgs ģimenes loceklis un ka viņa pienācīga aprūpe nav bezmaksas prieks.”

Tādēļ cilvēkam, pirms ņem dzīvnieciņu, ir jāpadomā, vai dzīvnieks mājā vai dzīvoklī tiešām ir nepieciešams. Un noteikti jāparēķina, vai ģimenes budžets regulārus un neatliekamus papildu izdevumus turēs.

Jauni noteikumi klaiņojošu dzīvnieku ķērājiem

Tāpat ikvienam dzīvnieku īpašniekam jāapzinās, ka arī nejauši noklīdis mīļdzīvnieks var sastapties ar klaiņojošo suņu un kaķu ķērāju. Līdztekus savam galvenajam uzdevumam – klīstošo suņu un kaķu ķeršanai – jaunie Ministru kabineta (MK) 2010. gada 28. decembra noteikumi Nr. 1192 „Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtība”, kas spēkā stājās 2011. gada 1. janvārī, noteic dzīvnieku ķērājam arī papildu uzdevumus.

Ja dzīvnieku ķērājs konstatē, ka ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku (pēc kaklasiksnas ar kontaktinformāciju, mikroshēmas vai tetovējuma), tad ķērājam nekavējoties jāpaziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu vai par dzīvnieku patversmi, vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādi, uz kuru noķerto dzīvnieku nogādās, vai arī jāinformē dzīvnieku patversme par identificēto dzīvnieku un nepieciešamību sazināties ar dzīvnieka īpašnieku, ja ķērājam pašam tas nav bijis iespējams.

Izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi, šajā gadījumā segs dzīvnieka īpašnieks saskaņā ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai līgumu un dzīvnieku patversmes cenrādi. Ķērājam jānodrošina dzīvnieka transportēšana un ievietošana dzīvnieku patversmē astoņu stundu laikā pēc noķeršanas.

"Mājdzīvnieks ir ģimenes loceklis un viņa pienācīga aprūpe nav bezmaksas prieks."

Ja noķertajam dzīvniekam nepieciešama neatliekama veterinārmedicīniskā aprūpe, dzīvnieku ķērājs nodrošina iespējami ātrāku dzīvnieciņa nogādāšana pie praktizējoša veterinārārsta. Šajā situācijā dzīvnieku ķērājs nelaimīgo kustoni patversmē nogādās 24 stundu laikā pēc dzīvniekam sniegtās veterinārmedicīniskās aprūpes, ja praktizējošs veterinārārsts nenoteiks dzīvnieka turēšanu aprūpes iestādē ilgāku laiku. Arī visus šajā procesā radušos izdevumus segs dzīvnieka īpašnieks, tā paredz noteikumi Nr. 1192.

Ja pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā noķertam kaķim (no kaķu kolonijas) veicama sterilizācija saskaņā ar vietējās pašvaldības realizēto bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programmas „noķer–sterilizē-atlaiž” metodi, dzīvnieku ķērājam iespējami ātri jānogādā kaķis pie praktizējoša veterinārārsta vietējās pašvaldības noteiktajā kārtībā un 24 stundu laikā pēc kaķa sterilizācijas - atpakaļ vietā, kur tas noķerts.

„Ķērāji parasti zina, vai kaķis ir no tā dēvētās kolonijas vai tomēr ir mājas kaķis. Bezsaimnieka kaķus pārzina arī cilvēki, kas tos piebaro. Pašvaldībai jau iepriekš būs noslēgts līgums ar kaķu un suņu ķērāju par koloniju kaķu izķeršanu sterilizācijai,” noteikumu nosacījumus skaidro I. Kronenberga.

Ķērājus apmācīs Latvijas Veterinārārstu biedrībā

Kā uzzināt, vai cilvēks, kas ķer kaķi vai suni, tiešām ir klaiņojošu dzīvnieku ķērājs? Par to var pārliecināties jebkurš, lūdzot ķērājam uzrādīt apliecību. Dzīvnieku ķērāja apliecībai, kurā norādīts apliecības īpašnieka vārds un uzvārds, apliecības numurs un izsniegšanas datums, vienmēr jāatrodas pie ķērāja tā darba laikā. Apliecība ir jāuzrāda jebkuram cilvēkam (arī bērnam un sirmgalvim), kurš to pieprasa.

Jāteic, ka pati apliecība, reiz izsniegta, ir beztermiņa, bet no 2011. gada janvāra mainās tās izsniedzējs. Līdz 2011. gadam klaiņojošu suņu un kaķu ķērājus apmācīja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), turpmāk šo uzdevumu, kā arī apliecības izsniegšanu un reģistrēšanu veiks Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB).

„Iepriekšējais, 2007. gadā izdotais regulējums noteica, ka klaiņojošo suņu un kaķu ķērāju apmācību veic PVD, un dienests to arī darīja. Bet, tā kā dzīvnieku ķērāju apmācība nav valsts uzraudzības un kontroles funkcija, tad apmācību turpmāk veikt uzņēmās Latvijas Veterinārārstu biedrība,” skaidro nodaļas vadītāja vietniece.

Ar apmācības funkcijas deleģēšanu LVB, uz interneta vietni www.lvb.lv pārcelsies arī visa informācija un reģistri, kas saistīti ar suņu un kaķu ķērājiem. Kamēr norisinās dokumentācijas nodošana iestāžu starpā, vēlākais līdz šā gada 31. janvārim, informācija gan vēl meklējama iepriekšējā tās mājvietā – www.pvd.gov.lv.

"Ja ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku, nekavējoties jāpaziņo tam par dzīvnieka atrašanās vietu."

Par suņu un kaķu ķērāju var kļūt ikviens cilvēks, kam ir šāda vēlēšanās. Īpašas priekšzināšanas nav nepieciešamas. Visu nepieciešamo, kas ķērājam jāzina par dzīvnieku labturību un uzvedību, dzīvnieku veselības stāvokļa novērtējumu, dzīvnieku ķeršanai nepieciešamu aprīkojumu, tā lietošanu un dzīvnieku transportēšanu, ķērājs apgūs kursos. Tāpat viņš tiks informēts par dzīvnieku ķērāja tiesībām un pienākumiem. Piemēram, par pienākumu, noķerot dzīvnieku, reģistrēt

  •  sugu,
  • identifikācijas datus, ja tādi ir,
  •  krāsu (vai citas raksturīgas pazīmes),
  • veselības stāvokli,
  • noķeršanas vietu (adresi), datumu un laiku, 
  • izmitināšanas vietu.

Šī informācija dzīvnieku ķērājam jāglabā divus gadus un pēc pieprasījuma jāuzrāda PVD inspektoram.

Bet, kā noteikts Dzīvnieku aizsardzības likumā, klaiņojošo suņu un kaķu izķeršana ir katras pašvaldības atbildībā. Līdz ar to katrā pašvaldībā šī funkcija tiek regulēta ar saistošajiem noteikumiem un slēdzot līgumus ar katru konkrēto suņu un kaķu ķērāju.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU