Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā pašlaik darbojas divdesmit dzīvnieku patversmes un deviņas dzīvnieku viesnīcas.
FOTO: A.F.I.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 472 „Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumos Nr. 407 „Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību””, ko valdība akceptēja 2011. gada 21. jūnijā, stājās spēkā šā gada 30. jūnijā.
„Grozījumus veicām galvenokārt tādēļ, lai mazinātu administratīvo slogu visām noteikumu izpildē iesaistītajām personām,” skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liena Ansone.
Latvijā pašlaik darbojas 20 dzīvnieku patversmes un deviņas dzīvnieku viesnīcas.
Kas noteikumos ieviests no jauna
Jaunums ir prasība Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) informēt vietējo pašvaldību par patversmes vai viesnīcas iekļaušanu dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Tas palīdzēs vietējai pašvaldībai apzināt dzīvnieku patversmes un viesnīcas, kas atrodas tās teritorijā.
„Jebkurai dzīvnieku patversmei un viesnīcai ir jāreģistrējas PVD, bet reģistrā to iekļauj tikai pēc apsekošanas,” skaidro nodaļas vadītāja.
"Patversmes īpašnieks, suni atdodot citai personai, nodrošina tā apzīmēšanu ar zemādas mikroshēmu un reģistrēšanu vienotajā reģistrā."
Noteikumos mīkstināta norma par to, cik ilgā laikā veterinārārstam jāierodas pie patversmē ievietota dzīvnieka. Iepriekšējās 24 stundas ir aizstātas ar 72 stundām, kas ir vispieņemamākais laika periods, kurā var noteikt dzīvnieka veselības stāvokli un, ja nepieciešams, nozīmēt tālāku ārstēšanu.
Patversmes īpašnieks, suni atdodot citai personai, nodrošina tā apzīmēšanu un reģistrēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanas kārtību, tas ir, apzīmēšana ar zemādas mikroshēmu un reģistrēšanu vienotajā reģistrā. Taču apzīmēšanas un reģistrācijas prasība nav piemērojama sunim, ko nodod citai patversmei.
Noteikumos ieviesta prasība patversmes dzīvnieku reģistrā papildus datiem par dzīvnieka klīnisku izmeklēšanu, ārstēšanu vai eitanāziju norādīt arī praktizējošā veterinārārsta vārdu un uzvārdu. Tas nepieciešams tādēļ, ka patversmes īpašnieks var slēgt līgumu arī ar veterinārmedicīnisko aprūpes iestādi, kurā var strādāt vairāki praktizējoši veterinārārsti.
Noteikts arī, ka patversmes īpašniekam PVD ziņas par patversmē ievietotajiem dzīvniekiem turpmāk būs jāsniedz vienu reizi gadā līdzšinējo divu reižu vietā. Tāpat samazināts sniedzamās informācijas daudzums. Turpmāk būs jānorāda uzņemto, atdoto, eitanazēto, mirušo, savvaļā atlaisto un sterilizēto dzīvnieku suga un skaits.
Noteikumu grozījumi noteic, ka turpmāk praktizējošs veterinārārsts noteiks gan dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumus patversmē, gan arī papildu prasības par atsevišķi turamiem dzīvniekiem.
Kas precizēts un svarīgs
Ar grozījumiem precizēta uzrādāmā informācija patversmes vai viesnīcas reģistrācijai PVD – turpmāk būs jāuzrāda arī patversmes vai viesnīcas īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai noslēgts īres līgums, kā arī vietējās pašvaldības akcepts par patversmes vai viesnīcas darbību norādītajā adresē.
"Precizēta dzīvnieku īpašniekiem nozīmīga prasība par dzīvnieku identifikācijas datu pārbaudi patversmē."
„Tas nepieciešams tādēļ, ka bija bažas par dzīvnieku patversmes izvietošanu īrētās telpās, bet šo telpu īpašnieks patversmes izveidei nav piekritis,” pamato L. Ansone. „Esam precizējuši arī normas par fiziskās personas dzīvesvietas adresi. Tas izriet no prasības visām valsts pārvaldes iestādēm līdz 2012. gada 1. martam izvērtēt to kompetencē esošos tiesību aktus un veikt grozījumus, aizstājot terminus „faktiskā dzīvesvieta”, „reālā dzīvesvieta”, „dzīvesvieta” un citus faktiskās dzīves vietas apzīmējumus ar terminu „deklarētā dzīvesvieta”.”
Ar precizējumu noteikts, ka viegli tīrāms un dezinficējams aprīkojums nepieciešams tikai tajās telpās, kurās dzīvniekus arī reāli tur.
Vēl ar grozījumiem precizēta norma par savvaļas dzīvnieku turēšanu patversmē, nosakot, ka patversmē patur tikai tos savvaļas dzīvniekus, kas pēc rehabilitācijas perioda vai pārziemošanas spēj adaptēties dabiskos apstākļos vai turēšanai nebrīvē.
Grozījumos tāpat noteikta dzīvnieku īpašniekiem nozīmīga prasība par dzīvnieku identifikācijas datu pārbaudi patversmē. Turpmāk patversmes īpašniekam būs jāziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanu, ja iespējams pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (tostarp zemādas mikroshēmas) noteikt tā īpašnieku. Ja dzīvnieka īpašnieku nebūs iespējams noteikt, tad patversmes īpašniekam par atrasto dzīvnieku būs jāievieto informācija plašsaziņas līdzekļos, kā arī jāizvērtē plašsaziņas līdzekļos ievietotā informācija par meklējamiem dzīvniekiem.
Kas no noteikumiem svītrots
Normas, kas svītrotas, pārsvarā ir dublējošās, piemēram, izņemta prasība, kas paredz vietējai pašvaldībai reizi gadā sniegt datus par patversmes dzīvniekiem Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī prasība dzīvnieku viesnīcā un patversmē iekārtot īpašu vietu dokumentu glabāšanai; arī norma, kas noteic dzīvnieku izmitināšanas telpās nodrošināt mikroklimatu atbilstoši dzīvnieku sugas fizioloģiskajām vajadzībām. Šie nosacījumi, protams, joprojām ir jāievēro, bet ir novērsta vienas un tās pašas prasības dublēšana šajā pašā vai citā saistītajā normatīvajā aktā.
"Patversmei būs jāziņo dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanu, ja iespējams tā īpašnieku pēc dzīvnieka identifikācijas datiem noteikt."
Vēl svītrota prasība praktizējošam veterinārārstam noteikt dzīvniekam individuālu diētu, jo šī prasība attiecas uz jebkura slima dzīvnieka veterinārmedicīnisko aprūpi, kā arī noteikumos vairs nav nosacījuma, izmitinot dzīvnieku, nepieļaut stresa rašanos: šī prasība vienkārši nav izpildāma - jebkura sveša vide dzīvniekam rada stresu.
