Ko darīt ar atrastu savvaļas dzīvnieku vai putnu

Cilvēki bieži vien domā, ka viņi izdarīs labu darbu, notverot mežā kāda dzīvnieka mazuli. Diemžēl tā nav. Nezināšanas dēļ cilvēks no labdara kļūst par kaitnieku.

Stirnas ir dzīvnieki, kurus nu jau redzam arī pilsētu meža masīvos. Tas nav nekas neparasts – viņas tur lieliski iztiek: ir ko ēst, ir kur dzīvot. Parasti maijā stirnām dzimst mazuļi. Un drīz vien sākas cilvēka radītās problēmas. Dzīvojot tik tuvu pie cilvēkiem, stirna bieži vien jūtas apdraudēta, tādēļ iebēg dziļāk mežā. Taču dzīvnieku mazuļiem ne vien nav attīstījušies bēgšanas instinkti, bet ir arī fiziski maz spēka, lai aizbēgtu. Stirnām rūpju netrūkst: stirnu mamma aizbēg 200–300 metrus tālāk, atstājot savu mazuli "ligzdā", un vēro, kas notiks tālāk. Ja pamanītais pretinieks ir aizbiedējams, tad stirna to, protams, aizbiedē.

"Mežs ir kāda dzīvnieka mājas, un visi taču zina, kā jāuzvedas ciemos – ar rokām bez atļaujas neko nedrīkst aiztikt!"

Ja pretinieks ir cilvēks, tad stirnai diemžēl ir maz izredžu savu mazuli vairs satikt. Ko dara cilvēks, kad ierauga stirnu mazuli? Ņem rokās, apmīļo, domājot, ka mazulis ir pamests, nes uz mašīnu, ved mājās, ielej bļodiņā pienu no pakas un tikai tad sāk domāt – ko darīt tālāk. Diemžēl 95% gadījumu šim stirnēnam lemta bojāeja.

Stirnu gremošanas sistēma ir ļoti jutīga. Viena maltīte var nogalināt pieaugušu stirnu, mazam stirnēnam nepareizas temperatūras piens var būt nāvējošs. Stirnas ir grūti izbarojami dzīvnieki, to atzīs jebkurš zoodārza eksperts.

Tieši tādēļ: ja mežā ieraugāt stirnu mazuli, griezieties apkārt un ejiet prom! Un viss. Nemēģiniet viņam pieskarties! Pat ja stirnēns mēģinās skriet jums pakaļ, pēc brīža viņš atgriezīsies savā pierastajā vietā. Cilvēkam galvenais ir ātrāk pamest šo vietu, aizejot pēc iespējas tālāk, lai netraucētu mazuli un mammu.

Putni, roņi, lapsas un bebri

Tomēr jāatceras: dzīvnieka izņemšana no dabas un nešana mājās ir galējā metode, nevis pirmā. Tas attiecas arī uz briedēniem, alnēniem, mežacūku mazuļiem.

Nereti tiek savainoti putni vai izmesti no ligzdām to mazuļi. Stārķēnus cilvēks var mēģināt izbarot – ap 300 gramiem zivju vai smalki sagrieztas gaļas dienā, svaigs ūdens un daudz vietas, kur mācīties lidot. Ja putniem ir vaļēji lūzumi, tad jādodas pie veterinārārsta, diemžēl visbiežāk šādus putnus nākas eitanazēt, jo viņi nekad vairs nevarēs lidot, ja arī spārni vai kājas sadzīs.

Citreiz mazo, no ligzdas izmesto putnēnu, lai kā sāp sirds, ir jāatstāj turpat zemē. Daba zina, ko dara. Putnu mamma izvēlas neaudzināt tikai tos mazuļus, par kuriem skaidri zina: viņi vienalga nevarēs izdzīvot.

Par putniem runājot, jāmin arī gulbji. Katru ziemu satraukušies cilvēki ziņo par ūdenī iesalušiem gulbjiem. Bet zinātāji saka, ka nav nācies redzēt patiešām iesalušu gulbi. Parasti gulbji saraujas, paslēpj knābi zem spārna un guļ turpat uz ledus, lai taupītu spēkus un lieki netērētu enerģiju. Viņu nekustīgums mulsina cilvēkus. Gulbis var iesalt tikai tad, ja ir nopietni savainots.

Krastā izskalotie roņi arī mēdz nodarbināt cilvēku prātus. Tad vienmēr der piezvanīt vai uz Rīgas zoodārzu (67518409), kur ir speciālisti, kas ieteiks, ko konkrētajā situācijā darīt, vai dzīvnieku patversmi, kurai ir pieredze darbā ar savvaļas dzīvniekiem. Dzīvnieku patversme "Mežavairogi" ir patversme Latvijā, kas jebkurā laikā var uzņemt savainotos savvaļas dzīvniekus. Tās darba laiks ir visu diennakti, tāpēc, ja nezināt, ko darīt ar sastapto savvaļas dzīvnieku, zvaniet uz glābšanas dienestu 112 vai Mežavairogiem pa tālr. 26479144, 9139149.

"Ja mežā ieraugāt stirnu mazuli, griezieties apkārt un ejiet prom! Nemēģiniet viņam pieskarties!"

Pilsētniekus bieži traucē arī lapsas un jenotsuņi. Ja dzīvnieki izskatās mazliet noplukuši, tomēr no cilvēka baidās – satraukumam nav pamata. Ja dzīvnieki mēģina tuvoties vai uzbrukt, tad steigšus jāzvana pašvaldības policijai vai dzīvnieku patversmei, kurā ir apmācīti ķerāji. Viss atkarīgs no tā, kurā pašvaldībā dzīvojat un kādi noteikumi tajā paredzēti attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem.

Bebri bieži nonāk uzmanības centrā, jo pat Rīgas kanālā to netrūkst. Ja bebri appludina jums piederošās teritorijas, tad varat sistemātiski jaukt to veidotos dambjus un bebri, saprotot, ka miera te nebūs, pārvācas dzīvot citur. Laukos saimnieki slēdz līgumus ar medniekiem, lai ierobežotu bebru postījumus. Bet ir reizes, kad bebriem jāpalīdz – reizēm tos saplosa klaiņojoši vai medību suņi, tie iekļūst malumednieku lamatās. Ja redzat savainotu bebru, paši nemēģiniet to atbrīvot vai ņemt rokās! Bebrs var nokost pirkstu kā nieku. Zvaniet mežniecībai, pašvaldības policijai vai patversmei, kas apkalpo attiecīgo novadu!

Palīdzi, ja vari un vajag

Dzīvnieku aizsardzības likums paredz: "Ievainotam vai slimam dzīvniekam sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pieaicinot praktizējošu veterinārārstu."

Savvaļas dzīvniekam reti kad vajadzīga cilvēka palīdzība mežā. Tomēr šādas situācijas ir. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad dzīvnieki sapinas pamestos elektrības vados, stieplēs, iekļūst lamatās. Tikai tad cilvēkam jādara viss, lai glābtu dzīvnieku. Atpiniet dzīvnieku no elektrības vada vai atbrīvojiet no lamatām! Ja dzīvnieks skrien prom, tad – paldies: cilvēks ir izdarījis labu darbu. Ja dzīvnieks guļ zemē un nespēj piecelties, tad jāzvana attiecīgajām instancēm, lai prasītu padomu, ko darīt tālāk. Var zvanīt uz vietējo mežniecību, veterināro klīniku, zoodārzu, pašvaldības policiju vai kādu dzīvnieku patversmi.

Ja dzīvnieks ir savainots un atrodas uz šosejas, tad ir jāizvērtē, cik smagi dzīvnieks ir cietis. Lielākoties būs jālūdz padoms speciālistiem. Iespējams, dzīvnieks būs jānogādā prom no braucamās daļas, tomēr jāatceras, ka savvaļas dzīvnieki, kā arī suņi un kaķi var būt inficēti ar trakumsērgu.

"Nemēģiniet paši atbrīvot savainotu bebru – tas var nokost pirkstu kā nieku."

Vēl cilvēks var doties dzīvnieku mazulim palīgā tad, ja skaidri zināms, ka mazuļa māte ir gājusi bojā, piemēram, dzemdībās, sabraukta, nošauta utt. Lielākā daļa savvaļas dzīvnieku mazuļu bez mātes patiešām nespēj izdzīvot.

Var palīdzēt arī tad, ja dzīvnieka mazulis pats atnācis jūsu mājas pagalmā un ne pats zina, kur ir mamma, ne jūs to zināt. Mazulim pēc piedzimšanas vēl nav izveidojusies cieša saikne ar savu māti, tādēļ viņš var sekot jebkuram kustīgam objektam, arī cilvēkam, nebaidoties no tā.

Protams, nevajag paiet garām, ja dzīvnieka mazulis ir kaut kur iekritis, piemēram, cilvēku izraktā tranšejā, grāvī ar stāvām malām, bedrē utt., un ir stipri novārdzis.

Likums sargā arī meža zvērus

Dzīvnieku aizsardzības likumā ir atsevišķa nodaļa – "Savvaļas dzīvnieku aizsardzība". Tajā skaidri noteikts, ka savvaļas putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē, izņemot šajā likumā un dabas aizsardzību un medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Tāpat likums paredz, ka pieradinātu un dzīvei savvaļā nepielāgotu savvaļas dzīvnieku aizliegts izlaist brīvā dabā. Turklāt likuma 12. pants paredz: "Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Personas saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šo personu no pienākuma atlīdzināt likuma pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus." Jā, Latvijā sodu cilvēkiem, kas kaitē savvaļas dzīvniekiem, parasti attiecina uz autobraucējiem, kas sabrauc stirnas vai mežacūkas. Bet tikpat labi to var attiecināt uz tiem, kas savvaļas dzīvniekus iznes no meža, nezinot, ko ar tiem iesākt.

"Dzīvnieka izņemšana no dabas un nešana mājās ir galējā metode, nevis pirmā."

Latvijā ir stingra kārtība, kā nebrīvē var turēt savvaļas (vai eksotiskos) dzīvniekus. Ja reģistrācijas nav, tad varat tikt saukti pie kriminālatbildības vai administratīvi sodīti. Tāpat ir stingri aizliegts savas topošās savvaļas dzīvnieku kolekcijas eksemplārus ķert mežā – kontroles institūcijas gribēs redzēt dzīvnieka izcelsmes dokumentus.

Vienmēr atcerēsimies, ka mežs ir kāda dzīvnieka mājas, un visi taču zina, kā jāuzvedas ciemos – ar rokām bez atļaujas neko nedrīkst aiztikt!