SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. martā, 2011
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Veselība
7
7

Ja radušās aizdomas par trakumsērgu

Ja ir aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar trakumsērgu, noteikti jāmeklē mediķu palīdzība.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Ja cilvēks vai dzīvnieks ir sakosts un ir aizdomas, ka sakodis ar trakumsērgu inficēts vai slims dzīvnieks, tad jebkurā gadījumā ir jāmeklē speciālista – attiecīgi praktizējoša veterinārārsta vai ģimenes ārsta palīdzība, lai veiktu izvērtēšanu un konsultētos par tālākām darbībām.

Aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu var rosināt trīs situācijas:

  • dzīvniekam novēro pārmērīgu siekalu izdalīšanos vai rīstīšanos, traucētu barības un ūdens norīšanu, bailes no ūdens;
  • dzīvniekam novēro nepamatotu agresiju un vēlēšanos kost;
  • savvaļas dzīvniekiem - zudušas dabiskās bailes no cilvēka.

Savukārt aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu rodas situācijās, ja dzīvnieks vai cilvēks ir nonācis saskarē ar iespējami slimu dzīvnieku vai tā siekalām. Gan vienā, gan otrā gadījumā ir jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Tādēļ būtu vērtīgi zināt, ka 2011. gada 1. martā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 174 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumos Nr. 178 "Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība"", kas spēkā stājās 5. martā.

Šie noteikumi paredz, ka turpmāk paziņojumus par iespējamu dzīvnieka saslimšanu vai inficēšanos praktizējošais veterinārārsts un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pieņems jebkurā dienā, arī brīvdienās. Tas pats attiecas arī uz PVD un pilnvarotā veterinārārsta saziņu – turpmāk pilnvarotais veterinārārsts paziņojumus par aizdomām uz trakumsērgu pieņems jebkurā laikā. "Veterinārārsti Latvijā strādā arī brīvdienās un, ja nepieciešams, naktīs, tādēļ noteikumus pielīdzinājām reālajai dzīvei," teic Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas vecākā referente Sigita Rubene. "Iepriekš noteikumos bija paredzēta saziņa ar praktizējošu veterinārārstu trakumsērgas aizdomu situācijās tikai darbdienās."

"Turpmāk paziņojumus par iespējamu dzīvnieka saslimšanu vai inficēšanos praktizējošais veterinārārsts un PVD pieņems jebkurā dienā, arī brīvdienās."

Noteikumos precizēta norma par rīcību ar sterilizētu un apzīmētu kaķi, kā arī ar klaiņojošu, bet neidentificētu suni un kaķi, ja pastāv aizdomas par šāda dzīvnieka inficēšanos vai saslimšanu ar trakumsērgu. Ja dzīvniekam klīniskās trakumsērgas pazīmes nenovēro un tas noķerts teritorijā, kas nav trakumsērgas skarta un apdraudēta, tad šo dzīvnieku, kurš nav identificēts, var ievietot patversmē vismaz 10 dienu ilgai novērošanai (agrāk tiem veica eitanāziju uzreiz). Eitanāziju piemēros tikai tajā gadījumā, ja tiks pamanītas klīniskās pazīmes vai arī dzīvnieks būs noķerts trakumsērgas skartā punktā vai apdraudētā teritorijā. "Apzīmētos kaķus var pazīt pēc tā, ka tiem ir nogriezts kreisās auss galiņš," skaidro Zemkopības ministrijas speciāliste.

Grozījumi noteikumos precizē arī darba samaksu pilnvarotajam veterinārārstam saistībā ar dzīvnieka novērošanu, dzīvnieka līķa savākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu.

Lielākas pilnvaras praktizējošajiem veterinārārstiem

Līdz šim paraugus trakumsērgas diagnozes noteikšanai nosūtīt drīkstēja tikai PVD pilnvarotais veterinārārsts. Bet, kā rāda dzīve, aizdomas par trakumsērgu kā nāves iemeslu dzīvniekam var rasties ikkatram praktizējošam veterinārārstam. Tādēļ, lai vienkāršotu paraugu nosūtīšanu laboratoriskai izmeklēšanai, turpmāk ikviens veterinārārsts, ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, varēs noslēgt līgumu ar PVD par patoloģiskā materiāla parauga noņemšanu un nosūtīšanu trakumsērgas diagnozes noteikšanai.

Jaunums ir tas, ka turpmāk paredzēta iespēja arī ikvienam praktizējošam veterinārārstam izmeklēt dzīvnieku ne vien dzīvnieka turēšanas, bet arī veterinārmedicīnas aprūpes vietā, kā arī izsniegt izziņu, kas nepieciešama ārstniecības personai (ģimenes ārstam) par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem. Līdz šim izziņas izsniegt varēja tikai PVD pilnvarotie veterinārārsti.

Noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka laboratorisko izmeklējumu rezultātus līdztekus PVD un/vai veterinārārstam turpmāk saņems arī pakalpojuma apmaksātājs – dzīvnieka īpašnieks vai turētājs.

Ja nav veikta obligātā vakcinēšana

Vēl noteikumos ir svarīgs precizējums, kas attiecas uz mājas (istabas) dzīvniekiem, kuri reizi gadā obligāti vakcinējami, - suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem. Ja šie mājas (istabas) dzīvnieki nebūs vakcinēti, bet būs aizdomas par to inficēšanos vai saslimšanu ar trakumsērgu un šie dzīvnieki būs apdraudējuši kāda cita dzīvnieka vai cilvēka veselību, tad visas manipulācijas, kas saistītas ar slimības apkarošanas darbībām, t.sk. diagnosticēšanu un arī nepieciešamo ārstēšanu cietušajām personām, būs jāsedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.

Ja mājas (istabas) dzīvnieks nebūs vakcinēts vai būs nokavēts kārtējais vakcinācijas termiņš, un būs aizdomas par dzīvnieka inficēšanos ar trakumsērgu, un dzīvnieka īpašnieks vai turētājs atteiksies dzīvnieku eitanizēt, būs jāveic suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska novērošana 45 dienas un šie izdevumi, ja novērošana notiks dzīvnieku patversmē, arī būs jāsedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam. Savukārt, ja pastāvēs aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu, tad suns, kaķis un mājas (istabas) sesks būs jānovēro vismaz 10 dienas, citi dzīvnieki – 15 dienas.

"Ja mājas (istabas) dzīvnieks nebūs vakcinēts, tad visas manipulācijas, saistītas ar slimības apkarošanas darbībām, būs jāsedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam."

Līdz šim obligāta vakcinācija pret trakumsērgu bija noteikta mājas (istabas) dzīvniekiem, bet nebija paredzēta pārējiem dzīvniekiem, tajā skaitā lauksaimniecības dzīvniekiem. Arī turpmāk pārējo dzīvnieku vakcinācija nebūs obligāta, bet to vienas dienas laikā veiks situācijās, ja būs aizdomas par šo dzīvnieku iespējamo inficēšanos ar trakumsērgu. Šī norma aizstās iepriekš noteikto lauksaimniecības dzīvnieka novērošanu aizdomu par inficēšanos gadījumos, kas bija jāveic līdz noteikumu grozījumu pieņemšanai.

Ja tomēr dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nolems, ka viņš nevēlas sava lauksaimniecības dzīvnieka vakcināciju, tad ir iespējams lauksaimniecības dzīvnieku trīs dienu laikā nosūtīt tūlītējai nokaušanai vai eitanizēt. Savukārt, ja pastāv aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu lauksaimniecības dzīvniekam, kuram bijis kontakts ar slimu dzīvnieku (sakošana, saskrāpēšana, apsiekalošana vai uzbrukums), obligāti trīs dienu laikā tas jānosūta tūlītējai nokaušanai. No tāda dzīvnieka iegūtais piens obligāti jāpasterizē 60 grādu temperatūrā 5-10 minūtes, lai iznīcinātu slimības ierosinātājus.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU