Samaksa neattiecas uz tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, kā arī uz suņiem pavadoņiem un asistentiem.
FOTO: Elīna Graudiņa, A.F.I
Valdībā pieņemti jaunie noteikumi par valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Līdztekus izmaiņām samaksā par lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšanu, datu apstrādi, izziņu sagatavošanu un citām darbībām normatīvi nosaka arī samaksu par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu; bīstama suņa reģistrēšanu un apzīmēšanas komplekta sagatavošanu (kakla siksna ar atstarojošu lenti un uzrakstu); suņa, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam, reģistrēšanu; suņa pavadoņa un suņa asistenta reģistrēšanu. Kas īsti ir šīs dzīvnieku grupas, un kāda kārtība turpmāk būs jāievēro?
Ministru kabineta noteikumi Nr. 156 "Noteikumi par valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi", kas valdībā skatīti 2011. gada 22. februārī un spēkā stājās 9. martā, paredz, ka par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē būs jāmaksā pieci lati. Vienlaikus noteikumi noteic, ka šī samaksa nav jāmaksā:
Šīs normas saistītas ar to, ka 2011. gada 1. jūlijā spēkā stāsies Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 277 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība", kas paredz izveidot vienotu mājas (istabas) dzīvnieku reģistru, kurā vienuviet tiks apkopoti dati par mājas (istabas) dzīvniekiem. Šīs datubāzes turētājs būs valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs", kas jau uztur lauksaimniecības dzīvnieku reģistru.
Šajā reģistrā iekļaus visus Latvijā mītošos suņus, kā arī citus mājas (istabas) dzīvniekus pēc īpašnieka izvēles. Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 277 paredz vienotā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā bez maksas reģistrēt suņus līdz sešu mēnešu vecumam. Suņu, kas dzimuši pirms 2011. gada 1. jūlija, reģistrācijai ir noteikts pārejas periods, t.i., gada laikā suņa īpašniekam ir pienākums bez maksas reģistrēt savu dzīvnieku vienotā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā. Pārējiem dzīvniekiem reģistrācija vienotajā reģistrā būs par maksu atbilstoši valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādim.
Noteikumi par LDC publisko maksas pakalpojumu cenrādi noteic, ka par bīstama suņa reģistrēšanu LDC uzturētajā datubāzē no 2012. gada 1. janvāra būs jāmaksā suņa īpašniekam. Šī maksa nav maza – Ls 25,21. Tajā ietilpst gan dzīvnieka reģistrācija, gan apzīmēšanas komplekta sagatavošana - atšķirības lente un mikroshēma.
Bet – kā lai zina, kas uzskatāms par bīstamu suni? Un kā pie šāda "vērtējuma" dzīvnieks tiek? Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga teic, ka suni atzīst par bīstamu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izveidota komisija. Savukārt komisija savu vērtējumu var sniegt tikai tad, ja PVD ir saņemts iesniegums par konkrēta dzīvnieka uzbrukumu.
"Vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā iekļaus visus Latvijā mītošos suņus, kā arī citus mājas (istabas) dzīvniekus pēc īpašnieka izvēles."
ZM speciāliste piebilst, ka šāda kārtība nav jauna, tā pastāv jau kopš 2007. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās MK noteikumi Nr. 109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai". Šie noteikumi paredz, ka jebkura persona PVD var iesniegt iesniegumu un pierādījumus par suņa uzbrukumu, un izveidotā komisija tos izvērtēs. Komisija atzīs par bīstamu suni, kurš:
Komisija var neatzīt suni par bīstamu, ja:
Savukārt suņa īpašnieks nedrīkst kavēt komisiju novērot suņa uzvedību un pēc komisijas pieprasījuma viņam jāuzrāda savs personu apliecinošs dokuments un suņa mājas (istabas) dzīvnieka pase vai vakcinācijas apliecība.
Ja suns tiks atzīts par bīstamu, tad komisija var noteikt
Komisijai vienas darbdienas laikā pēc suņa atzīšanas par bīstamu jānodrošina suņa apzīmēšana, implantējot tam mikroshēmu (suns tiek mikročipēts) un suņa pasē vai vakcinācijas apliecībā veicot atbilstošu ierakstu. Savukārt PVD atbildīgais darbinieks suņa īpašniekam izsniegs atšķirības lenti - no atstarojoša materiāla izgatavotu vismaz 20 mm platu sarkana kakla lenti, uz kuras būs norādīts suņa mikročipa numurs un LDC tālrunis. Lentei obligāti jāatrodas sunim ap kaklu, kad to izved ārpus telpas vai norobežotas teritorijas.
"Suni atzīst par bīstamu Pārtikas un veterinārā dienesta izveidota komisija."
"Līdz šim par bīstama suņa reģistrēšanu LDC datubāzē un kaklasiksnu, kā arī mikročipēšanu maksāja valsts. Tomēr spiedīgajos ekonomiskajos apstākļos ir nolemts, ka par bīstama suņa reģistrēšanu un arī kaklasiksnām būs jāmaksā suņa īpašniekam," skaidro I. Kronenberga. "Šis nosacījums – samaksu veikt pašam īpašniekam - spēkā stāsies ar nākamā gada 1. janvāri."
Noteikumi par LDC publisko maksas pakalpojumu cenrādi reglamentē, ka piecu latu samaksa neattiecas uz tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam.
Reģistrs suņiem, kas apmācīti uzbrukt pēc komandas, jau pastāv. Sunim, kuru apmāca uzbrukt cilvēkam, jābūt apzīmētam ar mikroshēmu (mikročipētam), ko veic sertificēts veterinārārsts. Pirms apmācību uzsākšanas suņa īpašniekam saskaņā ar MK 2007. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 588 "Par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam" ir jāsamaksā valsts nodeva divi lati par suņa reģistrāciju datubāzē. Persona (komersants vai valsts iestāde), kas suni apmāca, pirms apmācības kursa LDC nosūta aizpildītu reģistrācijas veidlapu.
Svarīgi atcerēties, ka LDC datubāzē, kurā reģistrē uzbrukšanai apmācītos dzīvniekus, suns tiek reģistrēts neatkarīgi no tā, ir vai nav pabeigts apmācību kurss.
Noteikumu par LDC sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi 4. punkts paredz, ka par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrēšanu un arī dzīvnieka īpašnieka maiņas reģistrāciju nebūs jāmaksā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuriem suņi ir pavadoņa un asistenta statusā. Lai saņemtu apliecību par suni pavadoni vai suni asistentu, sunim jābūt speciāli apmācītam un reģistrētam LDC. Reģistrāciju veic pēc apmācību kursa beigām, LDC iesniedzot aizpildītu īpašu veidlapu.
Izmaiņas noteikumos par LDC publisko maksas pakalpojumu cenrādi visvairāk skar lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekus. Tā kā Latvijā esošā liellopu elektroniskā datubāze pilnībā atbilst Eiropas Savienības prasībām, tad no 2011. gada 1. janvāra LDC vairs neizsniedz pasi visiem liellopiem, bet tikai tiem, kurus izved ārpus Latvijas. Līdz ar to ir precizēta cenrāža pozīcija "Dzīvnieku apzīmējuma komplekta sagatavošana liellopiem", no kuras svītrots vārds "pase" un paredzēta cena par krotāliju komplektu un apzīmēšanas aktu.
Cenrādī iekļauta jauna pozīcija samaksai par liellopa pasi gadījumos, kad tā būs nepieciešama (izvedot dzīvnieku uz citu ES dalībvalsti vai trešajām valstīm). Samaksa par liellopa pasi ir 43 santīmi, steidzama pases izsniegšana maksā piecus latus, bet liellopa pases nosūtīšana ierakstītā vēstulē un tās sagatavošana: līdz 10 liellopu pasēm –1,50 latu; vairāk nekā 10 liellopu pasēm – 3 lati.
"Izmaiņas cenrādī saistītas arī ar PVN likmes palielināšanos."
Ja aitu vai kazu īpašnieks vai turētājs vēlas izvest dzīvnieku ārpus valsts teritorijas, tas ir jāapzīmē ar vienu elektronisko un vienu standarta krotāliju. Elektroniskās krotālijas cena ir 2,57 lati, bet pērkot komplektā standarta krotāliju, elektronisko krotāliju un apzīmēšanas aktu, to cena ir 2,99 lati.
"Tās ir galvenās izmaiņas, kas skārušas LDC cenrādi," teic ZM Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vecākā referente Ligija Ozoliņa. "Protams, izmaiņas saistītas arī ar pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšanos, kas skāris lielu daļu pozīciju. Bet atsevišķas lietas ir palikušas lētākas, tajā skaitā arī izziņas no datubāzes."