SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
16. janvārī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tava drošība
11
5
11
5

Ja suns ir atzīts par bīstamu

Suņa bīstamība nav atkarīga no šķirnes, un ikviens dzīvnieks var kļūt bīstams, ja tā īpašnieks savu mīluli nav socializējis un apmācījis.

FOTO: www.sxc.hu

Kāds suns uzskatāms par bīstamu? Izpratne par to mainās gan sabiedrībai, gan likumdevējam. Ja vēl 2001.gadā valdība 1995.gadā izdotajos „Suņu un kaķu turēšanas noteikumos” iestrādāja atsevišķu suņu šķirņu ievešanas, turēšanas un vairošanas aizliegumu Latvijā (pitbulterjera, Argentīnas doga, Brazīlijas fila, Tosa inu un Amerikas Stafordšīras terjera šķirnes suņus, kā arī šo šķirņu suņu jaukteņus), tad laika gaitā situācija jūtami mainījusies. Arī normatīvajos dokumentos ir iestrādāta atziņa, ka suņa bīstamībā „vainīga” ir nevis šķirne, bet gan katra konkrētā dzīvnieka raksturs un tā saimnieka attieksme pret savu īpašumu.

Šādu principu ieviesa jau MK 2006.gada 2.jūlija noteikumi Nr.109 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai", kas vēl patlaban ir spēkā. Šo noteikumu galvenos principus ietver arī patlaban apspriežamais, 2011.gada 1.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto noteikumu "Noteikumi par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai" projekts.

"Ne pašreiz spēkā esošajos noteikumos, ne jauno noteikumu projektā nevienā teikumā nav minēta kāda konkrēta suņa šķirne," norāda Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone. "Suņa bīstamība nav atkarīga no šķirnes, un ikviens dzīvnieks var kļūt bīstams, ja tā īpašnieks savu mīluli nav socializējis un apmācījis. Nosacīti pie bīstamajiem suņiem varētu pieskaitīt arī tos, kas ir īpaši apmācīti uzbrukt cilvēkam, bet tā ir pavisam cita klasifikācija."

Jaunizstrādātais noteikumu projekts par kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasībām bīstama suņa turēšanai daudz nemaina pašlaik spēkā esošo regulējumu. Arī jaunajā noteikumu projektā teikts: ja kādu suni atzīst par bīstamu, tad tas jāuztver kā zīme, kā brīdinājums, ka no šī dzīvnieka vajag uzmanīties, jo viņš var kādā brīdī kļūt bīstams. Dzīvnieki, kas ir pareizi apmācīti un socializēti, cilvēku respektē.

Ko nozīmē suņa socializācija

Suņa socializācija nozīmē to, ka kucēns uzreiz pēc piedzimšanas ir izjutis un saņēmis cilvēka mīlestību un rūpes. Jaunais dzīvnieciņš piedzīvojis, ka cilvēks ar viņu runā, draudzējas, nodarbojas un to apmāca.

"Kucēnam jau laikus, mūža pirmajos mēnešos, jāizveido draudzīga saikne cilvēks – dzīvnieks."

"Suņu audzētavās nereti socializācija aprobežojas tikai ar dzīvnieciņu pabarošanu. Bet ar kucēnu – tāpat kā ar bērnu – ir nemitīgi jāstrādā un tas jāapmāca, kā arī viņam ir jāizrāda mīlestība un draudzība," saka L.Ansone. "Tad arī dzīvnieciņš spēlējoties iemācās, ko viņš drīkst un ko ne un ka cilvēks ir jārespektē. Ja šī hierarhiskā draudzības saikne kucēnam ar cilvēku neizveidojas, tad dzīvniekā virsroku ņem dzīvnieka daba, kas liek veidot bara attiecību hierarhiju pašam savā izpratnē."

Tādēļ kucēnam jau laikus, mūža pirmajos mēnešos, jāizveido saikne "cilvēks – dzīvnieks".

Kāds suns uzskatāms par bīstamu

Noteikumu projekts, līdzīgi kā pašlaik spēkā esošie noteikumi, noteic, ka par bīstamu suni uzskatāms:

  • suns, "kas uzbrucis un nodarījis vieglu, vidēja smaguma vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi";
  • suns, "kas uzbrucis citam dzīvniekam (mugurkaulniekam) un to ievainojis vai izraisījis tā nāvi".

Tomēr suni var neatzīt par bīstamu, ja:

  • cietušais patvaļīgi iekļuvis norobežotā suņa īpašnieka vai turētāja īpašumā un pie norobežotās teritorijas ir skaidri izlasāma brīdinājuma zīme "Suns";
  • cietušais ar savu izturēšanos provocējis, kaitinājis, mocījis vai citādi cietsirdīgi izturējies pret suni vai uzbrucis dzīvniekam;
  • cietušais ir apdraudējis sunim tiešā tuvumā esošas personas dzīvību, veselību, īpašumu vai cita dzīvnieka veselību vai dzīvību;
  • suns pildījis darba uzdevumu.

"Noteikumu projektā ir precīzāk iezīmēti kritēriji, kādā veidā, pēc kādiem principiem suns tiek atzīts par bīstamu," uzsver ministrijas speciāliste. Šos kritērijus izstrādājuši speciālisti suņu uzvedības jautājumos. Tie ir:

  • suņa reakcija uz nepazīstama cilvēka tuvošanos;
  • suņa reakcija uz straujām garāmgājēja kustībām, pēkšņi radītu troksni, svešas smaržas kairinājumiem, ko rada dzīvā vai nedzīvā daba;
  • suņa reakcija uz nejaušiem vai apzinātiem statiskiem vai kustīgiem priekšmetiem;
  • suņa reakcija uz nepazīstamu suni;
  • suņa paklausība īpašniekam vai turētājam visās iepriekšminētajās situācijās.

Ir pārskatīta arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) lēmuma pieņemšanas procedūra, precizējot, kurā brīdī un kādā veidā PVD pieņem lēmumu par suņa bīstamību; kādi ir nepieciešamie dokumenti, kas un kā var rosināt dzīvnieku atzīt par bīstamu.

Ir jābūt konkrētiem pierādījumiem

PVD vislielākās problēmas rodas tad, kad pēc saņemta iesnieguma par potenciāli bīstamu suni vajag savākt konkrētus pierādījumus. Informācijai ir jābūt pietiekami detalizētai un pārliecinošai, vēlams – ar lietiskajiem pierādījumiem un aculieciniekiem, lai PVD būtu pamats reaģēt.

"Nepietiek tikai aiziet uz PVD un pateikt: garām skrēja suns, iekoda un aizmuka," skaidro L.Ansone. "Protams, ka arī tā gadās, bet tas ir pārāk mazs pamats tālākai dienesta rīcībai, jo īpaši, ja nav zināms, kas tas ir par suni un kam pieder. Jāsaprot arī tas, ka šajā situācijā ir iesaistīts cilvēks, kurš guvis miesas bojājumus. Ļoti smagi miesas bojājumi var būt pamats pat krimināllietas ierosināšanai, kas vairs nav PVD kompetence."

"Kritērijus, pēc kādiem principiem suns tiek atzīts par bīstamu, izstrādājuši speciālisti suņu uzvedības jautājumos."

Ja gadījies nonākt sunim "pa zobam", tad iesniegums būtu jāraksta ne vien PVD, bet arī pašvaldības policijai, jo PVD nevērtē personu tiesiskās attiecības, savukārt pašvaldības policija nevērtē suņa uzvedību.

Ja suns ir atzīts par bīstamu

Ja komisija atzīst suni par bīstamu, tad tam ir jānēsā īpaša kaklasiksna jeb atšķirības lente. Tā ir vismaz 20 mm plata kakla lente, kas izgatavota no sarkana atstarojoša materiāla. Uz lentes ir norādīts suņa mikroshēmas numurs un Lauksaimniecības datu centra (LDC) tālrunis. Nosacījums ir, ka sunim, vedot to ārpus nožogotās teritorijas, atšķirības lente jāuzliek obligāti. Kā teic LDC darbinieki, kaklasiksnas patlaban izsniedz bez maksas. Suns, kuram ir uzlikta atstarojošā atšķirības lente, ir labi redzams arī diennakts tumšajā laikā.

Vienlaikus šo bīstamo suni arī reģistrēs LDC datu bāzē. Šis reģistrs nav publiski pieejams, bet par dzīvnieka reģistrāciju bīstamo suņu reģistrā var uzzināt, sazinoties ar LDC. Pašlaik par bīstamiem atzīti un reģistrēti ir līdz 10 dažādu šķirņu suņi.

"Dzīvniekam ir ļoti daudz laika jāpavada draudzīga cilvēka sabiedrībā, lai labotu tā uzvedību, jo katram dzīvniekam ir savas īpatnības un raksturs," saka L.Ansone. "Ja dzīvnieks ir jau atzīts par bīstamu, iespējams, ka situāciju var labot apmācības, kas jāveic suņu skolā. Komisija var noteikt arī dzīvnieka sterilizāciju. Galējais risinājums ir suņa eitanāzija, ko var piemērot situācijās, ja suns uzbrūkot ir nodarījis cilvēkam smagus miesas bojājumus vai izraisījis viņa nāvi."

"Ja komisija atzinusi suni par bīstamu, tad tam ir jānēsā īpaša kaklasiksna jeb atšķirības lente."

Sabiedrībā izplatījies mīts, ka jāuzmanās arī no suņiem, kuriem ir kupētas ausis. "Ausu kupēšanai un astes griešanai nav nekāda sakara ar suņa bīstamību," pasmaida nodaļas vadītāja. "Tā pārsvarā saistīta ar šķirnes eksterjera uzturēšanu, bet Latvijā kupēšana ir aizliegta. Kupētas ausis un astes nav bīstama dzīvnieka apzīmējums."

Arī šķirnei nav saistības ar to, ka suns atzīts par bīstamu, atkārtoti uzsver L.Ansone. Problēma galvenokārt un pārsvarā ir cilvēkā, suņa īpašniekā, kas nav ar dzīvnieku pietiekami daudz darbojies, draudzējies, apmācījis un mīlējis. "Un turklāt vēl savu mājdzīvnieku nepieskata tā, kā būtu jāpieskata," L.Ansone kļūst skarba. "Diemžēl mūsu sabiedrība vēl ne līdz galam apzinās saistības un atbildību, ko uzliek paņemts dzīvnieks. Mīļdzīvnieks nav tikai prieks, bet vēl viens ģimenes loceklis, dzīva būtne, ar kuru jābūt nepārtrauktā kontaktā."

Viņa aicina suņu mīļotājus nepirkt dzīvnieciņus no nepazīstamiem tirgotājiem internetā, ja nav zināms, no kurienes konkrētais kucēns nāk un kā par to iepriekš rūpējušies (vai notikusi socializācija). Viņa iesaka nekādā gadījumā dzīvniekus nedāvināt, ja par to iepriekš nav notikusi vienošanās ar nākamo dzīvnieka saimnieku vai saimnieka vecākiem, ja dzīvnieks iecerēts līdz 18 gadus vecam jaunietim. Ja ir bijusi vienošanās (ja īpašnieks būs bērns - rakstiska piekrišana), tad vēlams dzīvnieciņu izvēlēties kopā ar tā nākamo saimnieku. Tostarp arī no patversmēm, jo dzīvnieku patversmēs suņu uzvedību rūpīgi izvērtē: vai tie ir mīlīgi, draudzīgi vai tomēr naidīgi, neprognozējami un agresīvi. No patversmēm jaunajiem saimniekiem tiek atdoti tikai tādi suņi, kuri neizrāda neprognozējamu agresivitāti un varētu kļūt bīstami cilvēkam.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU